Trīs iespējamie ASV sankciju mehānismi 0
Ekonomists un bijušais Ukrainas prezidenta padomnieks Oļegs Ustenko uzskata, ka ASV rīcībā ir trīs efektīvi mehānismi, kā pastiprināt sankcijas. Pirmais – Greiema priekšlikums par 500% muitas nodokli valstīm, kas pērk Krievijas naftu. Šis solis galvenokārt skartu Ķīnu, Turciju un Indiju. Tomēr Ustenko norāda, ka šīs valstis, iespējams, piekritīs atteikties no Krievijas naftas, lai izvairītos no konfrontācijas ar ASV.
Otrais variants – nodoklis 25–50% apmērā par Krievijas naftas importu. Tas būtu obligāti jāmaksā jebkurai valstij, kas turpinātu to iegādāties, pretējā gadījumā pret tām varētu tikt piemērotas sekundārās sankcijas. Nodokļa ieņēmumi tiktu novirzīti īpašā fondā, kas finansētu palīdzību Ukrainai. Tādējādi Krievija no naftas vairs nesaņemtu 60 dolārus par barelu, bet tikai 45.
Trešais variants – abu pieeju kombinācija. Ja sekundārās sankcijas nesasniegtu gaidīto efektu, tās varētu tikt papildinātas ar muitas nodokļiem.
Vai ES sankcijas būs pietiekami stingras?
Kamēr ASV sankciju pakete tiek uzskatīta par potenciāli graujošu, ES sankciju 17. kārta, kas pašlaik tiek gatavota, vērtēta piesardzīgāk. Neoficiāli zināms, ka tā varētu ietvert ierobežojumus vairāk nekā 100 kuģiem no Krievijas “ēnu flotes”, sankcijas vairāk nekā 50 fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā 31 uzņēmumam, kas saistīti ar Krievijas militāro industriju vai iesaistīti sankciju apiešanā. Plānots pastiprināt arī eksporta kontroli attiecībā uz precēm un tehnoloģijām, kas var tikt izmantotas Krievijas armijā.
Tomēr, pēc “RBK-Ukraina” avota teiktā, sankcijas “ir pieņemamas, bet tās noteikti nav iznīcinošas.” Šaubas par to efektivitāti paudis arī Ukrainas parlamenta deputāts Jaroslavs Jurčišins, sakot:
“Neticu, ka pēc šī Krievija sajutīs šī kara sāpes.”
Viņš arī uzsvēra, ka līdz šim ES nav pilnībā ieviesusi sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru – vēl joprojām nav noteikts aizliegums gāzes importam, ne visi banku savienojumi ar starptautiskām maksājumu sistēmām ir pārrauti, un arī tehnoloģiju un programmatūras eksporta ierobežojumi nav pietiekami stingri.
