Kāds īsti bija Krišjānis Barons 0
R. Kārkliņa: – Lūk, ko Rainis un Aspazija Šveicē 1916. gada 4. februārī rakstīja Krišjānim Baronam: “Godātais un mīļotais Barona tēvs! Diezgan vēlu mēs dabūjām vēsti, ka jūs pabeiguši savu mūža darbu – nemirstīgo mūsu tautas dziesmu krājumu – un sasnieguši augstu sava mūža posmu. Bet nekad nevar būt par vēlu tiem, kas jūs mīl un cienī, visai tautai, izsacīt jums savas jūtas.” Tieši Baronam bija lemts pārmest tiltu pāri laikmetu laipām no 19. gs. vidū paustajām jaunlatviešu idejām par latviešu tautas pastāvēšanu, kļūt par nesaraujamo paaudžu saiti. 1835. gada Struteles baznīcas grāmatā pirmo reizi ar uzvārdu Barons minēts Krišjānis – astotais bērns ģimenē. Tuvinieki, īpaši māsas, Krišjāni iespēju robežās atbalstījuši visu viņa dzīvi, viņš ir jaunākais bērns ģimenē un vienīgais, kurš ieguvis izglītību. Barona personības veidošanos ietekmējušas skolas, kurās viņš mācījies, – Dundagas Kubeles pagastskola (vienīgā, kur viņš savas dzīves laikā mācās latviešu valodā), Ventspilī viņš nokļūst skolā, kur mācības notiek krievu valodā, kurā viņš sākumā neprot ne vārda, bet jau pēc pusgada kļūst par labāko skolnieku. Jelgavā “Academia Petrina” dzimst viņa interese par astronomiju, un arī šobrīd debesīs viens zvaigznājs nosaukts Barona vārdā. 1856. gadā Barons sāk studijas Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. 19. gs. tur mācās daudz vairāk latviešu studentu nekā igauņu. Tērbatā dzimst jaunlatviešu kustība, no turienes viņš vēlāk raksta savam brālim Ansim (ģimenē ir divi dēli un sešas meitas): “Esmu laimīgs un priecīgs, ka mēs, latvieši, sākam vairāk turēties kopā, nekā līdz šim ir bijis.” Kad Barons 1893. gadā atgriežas Rīgā, viņš raksta draugiem, ka “šeit viss ir mainījies”. Visu mūžu viņš palika tautiskā romantisma pārstāvis, cilvēks, kurš ļoti neieredzēja fizisku varu. Brīvības cīņu laiks aiznes līdzi Barona mazdēlu Kārli – astoņi slikti apbruņoti Studentu rotas kareivji uzveic 40 pretiniekus, paši aizejot bojā. Barons bija ielūgts uz Latvijas neatkarības proklamēšanas aktu 1918. gada 18. novembrī, diemžēl nejaušības dēļ ierasties neizdevās. Vēlāk viņš par to ir noskumis, sakot: “Es būtu braucis.” Kāds tad īsti bija Barons? Visu mūžu viņu pavadīja latviešiem tik raksturīgā sievietes rūpe – sākot no mātes un beidzot ar sievu un vedeklu, ļoti taupīgs un skrupulozs – kad dēls sāk strādāt, viņš lūdz atmaksāt visus viņa mācībām iztērētos līdzekļus, kautrīgs – gan attieksmē pret sava darba novērtējumu, gan sadzīvē –, ļoti tolerants, spējīgs dzīvi skatīt visās tās krāsās.
A. Medne: – Par Krišjāni Baronu vēl ir tik daudz ko pētīt, piemēram, viņa Krievijas periodu.
R. Kārkliņa: – Interesanti materiāli par Baronu ir Maskavas un Voroņežas arhīvos, kur mums ir labi sadarbības partneri.
