Kāpēc lietuvieši Latvijā jūtas kā šveicieši? Mājup viņi devušies patīkami pārsteigti 0
Nesen Lietuvā veiktā pētījumā secināts, ka latviešiem Lietuva ir tuvs un ērts nedēļas nogales galamērķis. Savukārt lietuviešus Latvija piesaista ne tikai ar mazākiem restorānu rēķiniem, bet arī ar ēdienkartēm lietuviešu valodā, informē medijs “15min.lt“.
Vairākiem Klaipēdas iedzīvotājiem bija iespēja apmeklēt kaimiņos esošās Latvijas pilsētas Jelgavu un Liepāju, no kurām viņi patīkami pārsteigti atgriezās atpakaļ mājās.
“Mēs devāmies uz restorānu Liepājā. Mūs pārsteidza ne tikai ievērojami zemākas ēdienu cenas nekā Lietuvā, bet arī tas, ka, dzirdot mūs runājam lietuviski, viesmīļi mums atnesa ēdienkarti lietuviešu valodā un pat zināja dažus lietuviešu vārdus.
Kaut kā nekad neesmu dzirdējusi, ka mēs varētu piedāvāt to pašu tūristiem no Latvijas. Nekad neesmu redzējusi, ka mūsu ēdināšanas iestādēs būtu ēdienkartes latviešu valodā.
Varbūt tas ir sīkums, bet jauks un daudz ko izsaka,” sacīja no Liepājas atgriezusies klaipēdiete Vilija.
Ēdienkartes lietuviešu valodā pieejamas ne tikai Liepājā. Arī kāda kafejnīca Jelgavā sagaidīja lietuviešus ar tādu pašu pārsteigumu.
Izrādās, ka lietuviešu ēdienkarte Latvijā nav nekas jauns. Arī Rīgas ēdināšanas iestādēs tā mēdz pārsteigt mūsu kaimiņus.
Lai gan Liepājas pilsēta atrodas diezgan tuvu Palangas kūrortam, šī pilsēta nesteidzas šādā veidā izrādīt cieņu viesiem no kaimiņvalsts. Lietuvas izdevums “Vakaru ekspresas” aptaujāja vairākus populārus bārus un restorānus Palangā – nevienā no tiem neatradās ēdienkartes latviešu valodā.
Kā laikrakstam pastāstīja restorāna “Vandenis” administrators, visas sezonas laikā no Latvijas klientu nav daudz, tāpēc ēdienkarti nav nepieciešams tulkot latviešu valodā. Viesiem pietiek ar lietuviešu un angļu valodu.
Mēs viņiem esam kā šveicieši
Kā sacīja Ģedimins Balnis, UAB “Amber food” vadītājs, kuram pieder aptuveni 60 ēdināšanas iestāžu tīkls Lietuvā: “Ir dabiski, ka Latviju apmeklē vairāk mūsu tūristu nekā mūs apciemo latvieši. Galu galā mūsu ir vairāk nekā viņu.”
Viņš stāsta, ka daži Viļņas restorāni jau tulko savas ēdienkartes poļu valodā, jo redz pieaugošu tūristu plūsmu no Polijas. Taču to pašu nevar teikt par Latviju un latviešu valodu ēdienkartēs Lietuvā.
“Un vēl – mēs esam kā šveicieši pret saviem kaimiņiem latviešiem, apmeklējam viņu pilsētas, atstājam dāsnas dzeramnaudas restorānos.
Es domāju, ka mēs, lietuvieši, dzīvojam ērtāk nekā mūsu kaimiņi. Un mūsu ekonomika ir spēcīgāka, mūsu dzīves līmenis ir augstāks,” savā viedoklī dalījās Balnis.
Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Evalda Šiškauskiene norādīja: “Apmeklējot Latviju daudzas reizes, varu patiesi apstiprināt, ka restorānu ēdienkartes lietuviešu valodā mūs patīkami pārsteidza, tāpat kā pieklājīgā, izpalīdzīgā un kaimiņattiecīgā apkalpošana restorānos vai viesnīcās.”
Lietuvai pietrūkst eksotikas
Šogad nacionālās tūrisma veicināšanas aģentūras VBI “Travel Lithuania” pasūtītajā pētījumā atklājās, ka 83% Latvijas iedzīvotāju vismaz vienu reizi ir ceļojuši uz Lietuvu, un vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši vai plāno ceļojumu uz Lietuvu.
Lai gan vairums cilvēku Lietuvu uzskata par drošu, ērtu un tuvu valsti, tā bieži tiek uztverta kā pārāk līdzīga Igaunijai, un tāpēc tai trūkst eksotiskuma un unikalitātes.
Saskaņā ar aptaujas datiem aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju vēlētos apmeklēt Lietuvu vēlreiz, un 60% ieteiktu to citiem.
Latvijas ceļotāju attieksme ir nemainīgi labvēlīga, daudzi no viņiem Lietuvu uzskata par tuvu un ērtu galamērķi, kas piemērots nedēļas nogales ceļojumiem vai īsām brīvdienām.
Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji diezgan labi pazīst Lietuvu – gandrīz 50% Latvijas iedzīvotāju apgalvojot, ka zina diezgan daudz par to.
Latviešu ceļotājiem Lietuva asociējas ar pazīstamām vietām, tradicionālo virtuvi un vasaras brīvdienām pie jūras, savukārt igauņiem tā parasti asociējas ar Viļņu, Palangu vai Kuršu kāpu, taču daudziem joprojām ir grūti nosaukt, ko vēl šeit var redzēt vai piedzīvot.
