Viktors Valainis
Viktors Valainis
Foto: Paula Čurkste/LETA

“Šādi jūs gribat aizmālēt acis Valsts prezidentam!” Pašvaldību likumu “nedzīs cauri Saeimai” 10

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Saeima konceptuāli ir atbalstījusi jauno Pašvaldību likumu. To nav plānots “dzīt cauri Saeimai” tā, kā tas notika ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kuru parlamentam bija jāsteidz pieņemt, lai šogad vēlēšanas varētu notikt jauno novadu robežās.

Taču līdz ar to jaunās pašvaldības 1. jūlijā darbu sāks, spēkā esot 90. gados uzrakstītajam Pašvaldību likumam, jo jaunais to darbības regulējums varētu stāties spēkā tikai no nākamā gada. Savukārt norma, kas ierobežotu pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās strādājošo iespējas kandidēt vēlēšanās, – tikai no 2025. gada, kad notiks nākamās vēlēšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par valdības iesniegtā Pašvaldību likuma sagatavošanu pieņemšanai Saeimā atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) ir arī galvenā ziņotāja. Šajā komisijā strādā arī bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”), kura vadībā likumprojekts tika izstrādāts, taču šajā gadījumā viņš netiecās pārņemt kontroli savās rokās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atgādināja, ka tagad spēkā esošais Pašvaldību likums ir uzrakstīts 1994. gadā un ir novecojis. Jaunais projekts iezīmējot “domāšanas un laikmeta maiņu”.

Tajā pašā laikā vietvaru darbības regulējumā nav veiktas radikālas izmaiņas, bet tikai paredzētas vairākas jaunas normas, kas saistītas arī ar izmaiņām pašvaldību mērogā, – tās būs ievērojami lielākas. Tāpēc bija jāmeklē veids, kā palielināt sabiedrības līdzdalību pašvaldību darbībā, lai tādas iespējas būtu arī cilvēkiem, kas dzīvo tālāk no centra.

To plānots nodrošināt ar līdzdalības budžetu, iedzīvotājiem būs iespējas iesniegt domēs kolektīvos iesniegumus, kā arī iedzīvotāju kopsapulcēs izraudzīties sava pagasta padomi.

Šī ir viena no projekta vājajām vietām, jo, kā Saeimas sēdē norādīja opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), tas nebūt neesot tas, ko ierosinājis Valsts prezidents Egils Levits, no kura piedāvājuma izriet, ka vietējo kopienu padomēm ir jābūt vēlētām ar konkrētām funkcijām un skaidru finansējumu to veikšanai.

“Šādi jūs gribat aizmālēt acis Valsts prezidentam,” piebilda V. Valainis. J. Pūce iepriekš komisijas sēdē atzina, ka tas ir komplicēts jautājums, bet šis esot tas kompromiss, ko izdevies panākt valdībā. “Es gan to neuztvēru kā vēl vienu pašvaldību līmeni. Nulltais līmenis vispār ir tāds dīvains nosaukums,” sacīja J. Pūce.

Reklāma
Reklāma

Zaļo un zemnieku savienības deputātiem ir šaubas arī par likumā paredzētajiem ierobežojumiem deputāta darbu savienot ar amatu pašvaldības institūcijās. Kā tagad esot redzams, tad tieši valdošajām partijām bijušas grūtības nokomplektēt kandidātu sarakstus, kuros ir ļoti daudz pašvaldībās strādājošo, piemēram, skolu direktori vai kultūras iestāžu un citu dienestu vadītāji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša iepriekš ir minējusi vairākus iemeslus, kāpēc ierobežojumi nepieciešami, norādot, ka, piemēram, tie skolu direktori vai pašvaldības uzņēmumu vadītāji, kas ir arī deputāti, iegūst zināmas priekšrocības, kādu nav tiem, kuri nepiedalās domes lēmumu pieņemšanā.

Jaunais likumprojekts arī nosaka stingrāku kārtību, kā sasaucamas domes ārkārtas sēdes, kam būs nepieciešams pamatojums. Piemēri, kas mudina pasteidzināt šādas normas ieviešanu, ir rodami pavisam nesenā pagātnē. Šonedēļ ministra A. T. Pleša sasauktajā Dundagas novada domes sēdē deputāte Regīna Rūmniece stāstīja, ka bez priekšsēdētāja dome jau vairākus mēnešus daudz raitāk strādājot, jo sanākot tikai ārkārtas sēdēs, “kur projekti tiek pieņemti ātrāk bez populistiskām diskusijām”. Šādi esot notikušas desmit sēdes, kurās izskatīts 81 jautājums.

VARAM pārstāve I. Oša norādīja, ka ārkārtas sēdes tiek izsludinātas tikai dažas stundas iepriekš, tāpēc pirms tām deputātiem nav laika iepazīties ar dokumentiem (tiem jābūt pieejamiem arī sabiedrībai) un sagatavoties to apspriešanai, nepieciešamības gadījumā prasot papildu informāciju.

Jaunais likumprojekts paredz vēl vairākas jaunas lietas, par kurām var paredzēt diskusijas. Piemēram, tajā noteikts, ka izpilddirektoru un pašvaldības administrācijas vadošās personas būs jāizraugās atklātos konkursos, izņemot gadījumus, kad notiek pārcelšana.

Līdz 2024. gadam visos novados un pilsētās būs jāizveido pašvaldības policija. Vairākiem deputātiem arī nebija skaidrs, kāpēc pašvaldību funkciju saraksts ir jāpapildina ar rūpēm par jaunatni, ko katrs varot interpretēt pēc saviem ieskatiem. Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) uzskata, ka likumprojekts ir novēlots, jo tam, viņaprāt, bija jāstājas spēkā līdz ar jauno pašvaldību sanākšanu.