Sāk ar svešvalodas eksāmenu

Pirms eksāmeniem skolēniem jānodod kovidtests. Kas notiek, ja tests ir pozitīvs? 3

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

Visvairāk bail par latviešu valodas eksāmenu – tā sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst vairāki Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas topošie absolventi. Jaunieši gan piebilst, ka, iespējams, bažas tieši par dzimtās valodas eksāmenu ir tikai tiem, kuri vidusskolā mācījušies eksakto novirzienu klasēs.

Latviešu valodas eksāmenā visvairāk biedējot pārspriedums, jo tajā nepietiek tikai ar viedokļa izteikšanu: doma jāpamato arī ar kultūras faktiem, stāsta Miks Pudāns.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nav jau tā, ka nezinām kultūras faktus, taču allaž ir jautājums, vai tie fakti, ko zinām, noderēs pārspriedumam,” piebilst Ričards Pogulis.

Viņa skolas biedrs Normunds Puķudārzs uzskata, ka mazākumtautību skolu absolventiem latviešu valodas eksāmenā pat varētu klāties vieglāk.

“Tie, kam latviešu valoda nav dzimtā, cītīgāk mācās gramatiku. Tāpēc viņi zina, kur jāliek komati, kamēr latvieši komatus liek vairāk pēc izjūtas,” tā viņš pamato savu viedokli.

Biedējošais latviešu valodas eksāmens gan plānots tikai 18. maijā: eksāmenu sesijas vidusskolu absolventiem sākusies ar svešvalodas eksāmenu – otrdien bija angļu valodas pārbaudījuma rakstiskā daļa, vakar – mutiskā.

Kopumā vidusskolas centralizēto eksāmenu kārtošanai pieteikušies aptuveni 17 tūkstoši Latvijas skolu absolventu.

Jārunā par slinkumu un internetu

Vairākus 3. ģimnāzijas 12. klases skolēnus sastapu trešdienas rītā, kad viņi piedalījās angļu valodas eksāmena otrajā – mutiskajā, tātad runāšanas – daļā.

Runājot par otrdien kārtoto angļu valodas eksāmena pirmo – rakstisko – daļu, skolēni atzina, ka uzdevumu izpildei dots pārāk īss laiks: līdz ar to nav bijis iespējas mierīgi apdomāt sniegtās atbildes.

Visgrūtākais bijis uzdevums lasīšanas prasmes pārbaudei – skolēniem nācies lasīt tekstu, no kura daļa teikumu bija izņemta, un starp vairākiem teksta fragmentiem bija jāatrod fragmenti, kas izņemti tieši no dotā teksta.

Reklāma
Reklāma

“Man kā eksaktam cilvēkam visi tie fragmenti, šķita ļoti līdzīgi,” atzīst M. Pudāns. Turklāt tekstā bijis daudz tādu vārdu, ko mūsdienu angļu valodā nelietojot.

Toties viens no klausīšanās daļas uzdevumiem skolēniem gan bijis pa prātam: tas bija saistīts ar tagad plaši lietotajām emociju ikonām. Kaut arī teksts runāts ļoti ātri, dēļ kā sākumā to bijis grūti uztvert, tajā iekļautā informācija bijusi interesanta.

“Tomēr iedziļināties tajā nevajadzēja: pareizāk bija izķert atslēgvārdus, kas nepieciešami, lai atbildētu uz jautājumiem par šo tekstu,” atminas Samanta Jacko.

Skolēni teic, ka klausīšanās daļas uzdevumi arī iepriekšējos gados nav nemaz bijuši tik vienkārši. Piemēram, bijis fona troksnis, dēļ kā runāto grūti saprast. Tādā ziņā šogad bijis labāk.

Mutiskā eksāmena daļa katram skolēnam notiek citā laikā. Arī eksāmena sarunu tēmas – visdažādākās. M. Pudāns stāsta, ka vajadzējis runāt par interneta lietošanu, kā arī par slinkumu: tā pozitīvajām un negatīvajām šķautnēm.

“Protams, slinkums nozīmē neko nedarīt, kas nav labi. Taču zinātnieki arī secinājuši, ka slinkošana atslābina prātu, palīdzot nomierināties, kas savukārt uzlabo veselību,” spriež Miks.

Anete Strode stāsta, ka arī viņai bijis jārunā par interneta lietošanu, tēma – uzvedības etiķete tīmeklī un vai jaunieši to ievēro. Savukārt otra tēma bijusi saistīta ar mūziku.

Vai attālinātās mācības nav kaitējušas? M. Pudāns uzskata – 12. klašu skolēni ir gana pieauguši, lai varētu mācīties arī patstāvīgi, ja vien ir pieejami mācību materiāli.

“Ja grib, tad arī pandēmijas apstākļos var labi sagatavoties eksāmeniem,” ir pārliecināts jaunietis.

Studēs Latvijā

Šis ir jau otrais gads, kad pandēmijas dēļ obligāti jākārto tikai trīs eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Taču visi mani sarunas biedri nolēmuši kārtot arī kādu no izvēles eksāmeniem: pārsvarā tie saistīti ar iecerēto studiju jomu.

Piemēram, Mikam tas būs fizikā, jo grasās Rīgas Tehniskajā universitātē studēt aviācijas transporta jomu.

“Studēšu Latvijā, jo kovida dēļ drošāk ir palikt tepat, turklāt šīs nozares studijas Latvijā arī ir augstā kvalitātē,” spriež Miks.

Puisis piebilst, ka padziļinātu interesi par eksaktajām zinībām raisījušas tieši mācības Valsts 3. ģimnāzijā: “Gribu saprast, kā strādā daba un darbojas fizikālie procesi.”

Viņa skolasbiedrene Anete Strode savukārt kārtos bioloģijas eksāmenu, jo studēs šo jomu Latvijas Universitātē. “Bioloģija man šķiet ļoti interesanta un perspektīva nozare,” saka Anete.

Bioloģijas eksāmenu kārtos arī Ričards, jo tā sertifikāts nepieciešams, stājoties Rīgas Stradiņa Universitātē: savu nākotni puisis saista ar medicīnu.

N. Puķudārzs arī grib pārbaudīt savus spēkus bioloģijas eksāmenā, kaut cer studēt japāņu filoloģiju Latvijas Universitātē.

Japāņu kultūra ieinteresējusi pamazām: vispirms iegaršojies japāņu ēdiens, pēc tam saistoša kļuvusi arī valoda un kultūra. Nākotnē jaunietis gribētu dzīvot šajā valstī.

Kovida dēļ daži eksaminēsies vēlāk

Centralizēto eksāmenu sesija skolās turpināsies līdz pat maija beigām.

Eksāmeni noris, ievērojot epidemioloģiskās prasības, piemēram, visiem jānēsā maskas. Pirms eksāmeniem skolēniem bijis jānodod kovidtests: diemžēl tas bijis pozitīvs aptuveni 40 topošajiem skolu absolventiem.

Ar kovidu saslimušie skolēni, kā arī tie, kuri eksāmenos nevar piedalīties tāpēc, ka atzīti par kovidslimnieku kontaktpersonām, eksāmenus varēs kārtot vēlāk, taču vēl šovasar.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.