Sākas īstais priekšvēlēšanu laiks 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar kandidātu sarakstu iesniegšanu, kas notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam, sāksies īstais Saeimas priekšvēlēšanu laiks, kad partijas atklās savu piedāvājumu – 4000 zīmju programmu un 14. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātus.
Šogad politiskie spēki vēlēšanu aktivitātes neizvērš tik plaši, kā tas bijis pirms citām vēlēšanām, ja neskaita izpausmes sociālajos tīklos.
Tikai daži spēki – “Progresīvie”, “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par” – ir sarīkojušas publiskos pasākumus, kuros iepazīstināja ar savu komandu un iecerēm turpmākajiem četriem gadiem.
Politisko pasivitāti var saistīt gan ar kovida laika atstāto iespaidu, Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan spēku taupīšanu pēdējām nedēļām pirms vēlēšanām.
Trešdien, kas ir pirmā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena, uz Centrālo vēlēšanu komisiju plāno doties divi politiskie spēki – “Attīstībai/Par” un “Stabilitāte”.
Interesi par dalību vēlēšanās līdz šim izrādījušas desmit partijas vai to apvienības, “Latvijas Avīzi” informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Visticamāk, visi politiskie spēki vēl to nav darījuši zināmu CVK. Jāatgādina, ka 13. Saeimas vēlēšanās bija pieteikti 16 saraksti, no kuriem septiņi pārvarēja 5% barjeru, bet vēl trīs pārsniedza 2%, kas deva iespēju arī šīm partijām pretendēt uz valsts budžeta finansējumu.
12. Saeimas, 11. Saeimas un 10. Saeimas vēlēšanās konkurence nebija tik liela – tajās visās sarakstus iesniedza 13 partijas un apvienības, no kurām 10. un 11. Saeimā pārstāvniecību ieguva tikai pieci politiskie spēki, bet 12. Saeimā – seši.
Ar komandas prezentāciju nesteidzas
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma nesen veiktās SKDS aptaujas reitinga tabulas galvgalī ir premjera pārstāvētā “Jaunā Vienotība”, par kuru balsotu 9,9% no aptaujātajiem.
Tad seko Nacionālā apvienība un “Saskaņa” – abām ir 7% piekritēju.
Nedaudz vairāk kā 5% atbalstītāju ir “Attīstībai/Par”, Zaļo un zemnieku savienībai un “Progresīvajiem”.
Sociologs Arnis Kaktiņš intervijā LTV pieļāvis, ka izredzes iekļūt Saeimā ir arī “Konservatīvajiem”, kuri tabulā ir jau zem 5% barjeras, bet pētījumos šī robeža atšķirībā no vēlēšanām ir nosacīta.
Zem tās tālākās vietās palikusi “Latvija pirmajā vietā”, kuru vada Ainārs Šlesers, “Stabilitāte”, kuras līderis ir Aleksejs Rosļikovs, Ulda Pīlēna iniciētā Latvijas Reģionu apvienības, Latvijas Zaļās partijas un Liepājas partijas apvienība, Latvijas Krievu savienība, kā arī Alda Gobzema vadītā partija “Katram un katrai” – šiem politiskajiem spēkiem reitings ir robežās no 2 līdz 3%.
Viss liecina, ka arī tie pieteiks savus sarakstus. Aptaujā ir iekļauta arī partija “Republika”, kuru pārstāv brāļi Kaspars un Sandis Ģirģeni, bet šīs partijas reitings nesasniedz pat 1%.
Šoreiz nebūs LSDSP kandidātu saraksta, jo pēc Latvijas Zaļās partijas izstāšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) notika izmaiņas arī tās sastāvā – tagad ZZS veido Latvijas Zemnieku savienība un LSDSP.
Agrāk pirms katrām vēlēšanām ir parādījušās arī sīkpartijas, par kuru darbību starpvēlēšanu periodā nekas nav dzirdēts.
Iespējams, tā notiks arī tagad, bet parasti tās nesasniedz 2% barjeru vai pat paliek zem 1% robežas.
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām ar kandidātu sarakstu prezentāciju un premjera kandidātu nosaukšanu nesteidzas arī tādi pieredzējuši politiskie spēki kā Nacionālā apvienība, “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība, kura gan ir darījusi zināmu savu premjera kandidātu, kas būs Saeimas deputāts Viktors Valainis.
“Jaunā Vienotība” ir paziņojusi, ka tās premjera kandidāts būs tagadējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, bet partijai “Progresīvie” – bijušais “Rail Baltica” vadītājs Kaspars Briškens. Citi politiskie spēki savus komandas līderus vēl neatklāj.
Vairākas partijas sevis meklējumos
Lūgts raksturot šo priekšvēlēšanu laiku, politologs Filips Rajevskis “Latvijas Avīzei” teica, ka “Saskaņas” pasivitāti var saistīt ar žanra krīzi, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā partija vēl nav atradusi savu vietu. Tās līderis Jānis Urbanovičs nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, bet Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš orientējas uz Latvijas Krievu savienības vēlētāju, “un “Saskaņa” vēl nav iekšēji sapratusi, kas viņa būs”.
Tā arī ir zaudējusi varas monopolu uz krievu vēlētāju, par kuru paredzama lielāka konkurence.
Taču politologs nedomā, ka nopietni sāncenši par cittautiešu balsīm būtu jāuzskata “Attīstībai/Par” un “Progresīvie”.
Bez “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības uz krievu vēlētāju vēl pretendē “Stabilitāte” un “Latvija Pirmajā vietā”, kuras līderis A. Šlesers ir vienojies ar agrāko sabiedroto “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdi Oļegu Burovu par sadarbību vēlēšanās.
Žanra krīze esot arī Zaļo un zemnieku savienībai, kura nav izturējusi ilgo laiku opozīcijā un “nav varējusi sevi atrast pēc Aivara Lemberga”, uzskata F. Rajevskis. Tažu ZZS ir bāze reģionos, kas ir tās stiprā puse, ja ZZS to pratīs izmantot.
Ideoloģijā taustoties arī “Konservatīvie”, kas, no vienas puses, grib konkurēt ar Nacionālo apvienību, bet, no otras puses, virza Saeimā Civilās savienības likumu. Apvienību veidošana pirms katrām vēlēšanām ir neatņemama politikas sastāvdaļa, jo vienam politiskajam spēkam nav viegli nosegt piecus vēlēšanu apgabalus, kuros katrā ir jāpiesaka spēcīgi līderi.
Arī Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” ir veidojušās kā vairāku partiju apvienības, atgādināja politologs.
Vēl esot jāatceras, ka partijas ir iegājušas jaunā situācijā, kad ir samazinājies privātās naudas apjoms un tās izmanto kampaņā valsts budžeta finansējumu. Kampaņas tēriņiem arī ir noteikti ierobežojumi.
F. Rajevskis ir novērojis, ka “jaudīgi tiek izmantots administratīvais resurss”, ko varot teikt par valdības partijām – “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību, “Attīstībai/Par” un “Konservatīvajiem”.
Plaši tiek izmantoti arī sociālie mediji kā alternatīva televīzijai, kur no 1. septembra politiskā reklāma būs aizliegta.
Vēlētāji jāuzrunā klātienē
Uz vaicāto, kas būtu darāms, lai veicinātu vēlētāju aktivitāti, F. Rajevskis atbildēja, ka, viņaprāt, vienīgais instruments, kā motivēt pilsoņus piedalīties vēlēšanās, ir tiešā komunikācija, kad politiķi iet pie vēlētājiem, aģitē viņus klātienē un aicina doties uz vēlēšanām.
Jāteic, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām vairāki politiskie spēki tā rīkojās, bet prātā paliekošākā varētu būt “Attīstībai/Par” kampaņa, kad tās toreizējais Latgales saraksta līderis Mārtiņš Bondars ar domubiedriem vairākas nedēļas dzīvoja Latgalē, brauca pa lauku bibliotēkām un viensētām, bet vakaros kopā ar grupu “Galaktika” pulcēja cilvēkus kultūras namos.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa informēja, ka CVK nav plānojusi pasākumus, lai veicinātu vēlētāju aktivitāti, jo valdība tam nepiešķīra finansējumu. Likums neparedz CVK tādu pienākumu, bet, ja finansējums atļautu, to varētu darīt.
Taču esošo resursu ietvaros CVK var veidot tikai informatīvos materiālus, kuros izskaidroti ar vēlēšanu norisi saistītie jautājumi. Cilvēku interesi piedalīties vēlēšanās ietekmē arī tas, cik ērti ir nobalsot.
Šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās tiks izmantots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas jau bija pašvaldību vēlēšanās.
Tas nozīmē, ka pilsoņi varēs ne tikai balsot jebkurā iecirknī, bet viņu pasē vairs netiks likti spiedogi. Varēs nobalsot arī ar personas identifikācijas eID karti. Iepriekš to varēja izdarīt, ja kādā no PMLP nodaļām bija izņemta vēlētāju apliecība, kas tagad vairs nebūs vajadzīga. Taču K. Bērziņa redz citas problēmas, kas varētu atstāt iespaidu uz līdzdalību vēlēšanās.
Tajās nav iepriekšējās balsošanas. Satversmē teikts, ka Saeimas vēlēšanas notiek vienu dienu. Lai atvieglotu iespēju nobalsot cilvēkiem, kas vēlēšanu dienā to nevarēs izdarīt, piemēram, ja šajā laikā strādās vai atradīsies ārpus valsts, kur līdz tuvākajam iecirknim ir tālu, ir paredzēts, ka trīs dienas iepriekš varēs nodot balsi glabāšanā. Taču tas nebūs iespējams visos iecirkņos, bet gan tikai 66 vietās.
Katrā pašvaldībā ir viens tāds iecirknis, bet pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, ir vairāki iecirkņi. Rīgā balsi glabāšanā varēs nodot 20 vietās, skaidroja K. Bērziņa. Tāpat būs iespēja pieteikties balsošanai personas atrašanās vietā.
14. Saeimas vēlēšanas
- 4. jūnijs – sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 14. Saeimas vēlēšanām, tas ilgs līdz 1. oktobrim.
- 13. jūlijs – sākas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām. Kandidātu sarakstus var iesniegt līdz 2. augustam.
- 23. jūlijs – sākas pieteikšanās balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Pasta balsošanas pieteikumu var iesniegt jebkurā no Latvijas Republikas pārstāvniecībām, kas organizē balsošanu pa pastu. Pieteikumu līdz 9. septembrim var iesniegt klātienē, pa pastu vai elektroniski.
- 5. augusts – 14. Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze.
- No 1. septembra līdz 1. oktobrim – aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana televīzijā.
- 30. septembris un 1. oktobris – aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana televīzijā, radio, preses izdevumos, vidē un maksas priekšvēlēšanu aģitācijā internetā.
- 1. oktobris – 14. Saeimas vēlēšanu diena.
- 1. novembris – 14. Saeima sanāk uz pirmo sēdi. Beidzas 13. Saeimas pilnvaras.
Ievēlējamo deputātu skaits
Šā gada 31. maijā bija reģistrēti 1 541 279 vēlētāji. Ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam.
• Rīgas vēlēšanu apgabals – 36 deputāti (kandidātu sarakstā šajā un pārējos apgabalos var iekļaut papildus vēl trīs kandidātus).
• Vidzemes vēlēšanu apgabals – 26 deputāti.
• Latgales vēlēšanu apgabals – 13 deputāti.
• Zemgales vēlēšanu apgabals – 13 deputāti.
• Kurzemes vēlēšanu apgabals – 12 deputāti.
Kandidātu sarakstus var iesniegt partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurām ir ne mazāk kā 500 biedru, kā arī partiju apvienības, kuru sastāvā ietilpstošās partijas atbilst minētajām prasībām.
Lai pieteiktu kandidātu sarakstu, politiskajiem spēkiem jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro, kuru saņem atpakaļ tās partijas vai apvienības, kuras pārsniegušas 2% barjeru, bet tās, kuras nesasniedz 2%, drošības naudu neatgūst – tā tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Dati: CVK
