Pašlaik lauksaimnieki aktīvi iesniedz apdrošinātājiem zaudējumu pieteikumus par šīs vasaras lietus un krusas nodarīto skādi sējumu platībās. Jau iesniegti vairāk nekā 300 pieteikumu par kopējo summu trīs miljoni eiro.
Pašlaik lauksaimnieki aktīvi iesniedz apdrošinātājiem zaudējumu pieteikumus par šīs vasaras lietus un krusas nodarīto skādi sējumu platībās. Jau iesniegti vairāk nekā 300 pieteikumu par kopējo summu trīs miljoni eiro.
Foto: Ilmārs Randers

Samazinās atbalstu sējumu apdrošināšanas polišu iegādei 3

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi 23
Lasīt citas ziņas

 

Lietavu dēļ veldrē sagāztās labības radītos zaudējumus mazinātu risku apdrošināšana, taču no nākamā gada atbalstu polišu iegādei plānots samazināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Stipro vēju un lietusgāžu dēļ šobrīd Latvijā veldrē ir sagāzti aptuveni 20% sējumu, uzzinājām biedrībā “Zemnieku saeima”. Visvairāk sējumu cietuši Zemgales un Kurzemes pusē, kur attiecīgi ap 70% un 30% sējumu ir veldrē, Latgalē un Vidzemē veldrē ir ap 10% sējumu.

“Veldre būtiski ietekmē ražu, jo graudiem tiek kavēta attīstība, tādējādi graudiem ir zemāka kvalitāte un tie, visticamākais, būs lietojami tikai lopbarībai. Veldre arī ietekmē kulšanas darbus, jo graudu novākšana būs lēnāka un graudi būs mitrāki, tas nozīmē, ka būs arī lielāki izdevumi kaltēšanas laikā.

Precīzākus zaudējumu apmērus varēs redzēt tikai pēc ražas novākšanas. Tāpat, ņemot vērā veldri, 5–30% no izaudzētās ražas konkrētajos laukos nav iespējams novākt,” stāsta “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons. Tieši risku apdrošināšana būtiski samazina zaudējumus saimniecībām.

 

Vēršas plašumā

Salīdzinot laiku pirms pieciem sešiem gadiem, izpratne par sējumu un dzīvnieku apdrošināšanu Latvijā ir būtiski pieaugusi, un lauksaimnieki to jau visai efektīvi izmanto kā risku vadības instrumentu. Sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšana vēršas plašumā, un īpaši izteikti tas ir pēdējos gados.

Lauku atbalsta dienesta dati par apdrošināto sējumu platībām rāda, ka 2019. gadā Latvijā bija apdrošināti 237 tūkstoši hektāru, bet 2021. gadā – 392 tūkstoši hektāru. Laikā no 2014. līdz 2016. gadam savus sējumus apdrošināja tikai 40–66 lauksaimnieki visā valstī, bet 2021. gadā šādu lauksaimnieku bija jau 939.

Lielākais klientu skaits bijis Zemgalē – šajā novadā esošās saimniecības veido aptuveni 35% no visa klientu skaita. Tālāk seko Latgales (apmēram 25% no klientu skaita), Vidzemes (ap 20%) un Kurzemes lauksaimnieki (ap 10%). Vienmērīga izaugsme bijusi lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanā, kur kopš 2014. gada lauksaimnieku skaits, kas apdrošina savus dzīvniekus, svārstās ap diviem tūkstošiem.

Kopumā 2021. gadā prēmijas par lauksaimniecības apdrošināšanu sasniedza 19,4 miljonus eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, skaidro Trons.

“Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka tieši apdrošināšana ir visefektīvākais veids, kā būtiski mazināt riskus un zaudējumus saimniecībām, kas radušies laika apstākļu dēļ. Parasti riski, pret kuriem lauksaimniekiem tiek piedāvāta apdrošināšana, ir krusa, vētra, lietusgāzes, nepārziemošana, uguns un sausums.

Apdrošinātāju piedāvājums var nedaudz atšķirties, tādēļ katram saimniekam jālūkojas pēc sev piemērota piedāvājuma. Galvenie kultūraugi, kam pieejama apdrošināšana, ir kvieši, mieži, rudzi, tritikāle, auzas, griķi, rapši, zirņi un lauka pupas,” stāsta Mārtiņš Trons.

 

Ieviesīs izmaiņas

Zemnieku saimniecību risku apdrošināšanu būtiski veicinājis tieši augstais valsts atbalsts, kas līdz šim polišu iegādei bijis 70% apmērā. Taču nākamajā periodā no 2023. līdz 2027. gadam atbalsta intensitāti plānots samazināt līdz 50%.

Zemkopības ministrijai būtu jāizvērtē prioritātes un jāsaglabā esošā atbalsta intensitāte nākamajā periodā, kā arī jāpiešķir papildu finansējums esošās kārtas polišu daļējai segšanai, uzskata “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts.

Ko saka Zemkopības ministrija? “Lēmumu samazināt atbalstu apdrošināšanas polišu iegādei no 70 līdz 50%, savstarpēji vienojoties, pieņēma Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome.

Galvenais arguments šādam solim: šajā plānošanas periodā lauku attīstībai ir samazināts gan ES finansējums, gan valsts budžeta līdzfinansējums, kopumā par 248,5 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Tas arī ierobežo īstenot šo atbalsta pasākumu lielākā apmērā,” skaidro ZM pārstāve Dagnija Muceniece.

Diemžēl konstatēts, ka līdzšinējai 70% atbalsta intensitātei ir augsts krāpniecisku shēmu veidošanas risks – tā bieži vien veicina arī negodīgu rīcību, veidojot dažādas nelikumīgas apdrošināšanas shēmas.

Tāpēc atbalstu reglamentējošajos noteikumos ZM iekļāvusi papildu nosacījumus, lai polišu iegādes atbalstam izlietotais finansējums sasniegtu galveno mērķi – saimniecību pasargāšana no liela mēroga negadījumiem, arī no bankrota riska, skaidro Muceniece.

No 2023. līdz 2027. gadam apdrošināšanai kopējais plānotais finansējums ir 37,6 miljoni eiro, kas ar 70% intensitāti pietiktu tikai 3,2 gadiem, bet ar 50% intensitāti – 4,6 gadiem. Savukārt, lai finansējuma pietiktu pilniem pieciem gadiem, ar 50% atbalsta intensitāti vēl nepieciešami papildu 3,4 miljoni eiro.

“Nosacījums par atbalsta intensitāti 50% apmērā darbosies visu plānošanas periodu – līdz 2027. gadam. Samazinot atbalstu līdz 50%, ietaupījums ir 19,9 miljoni eiro,” norāda ZM pārstāve.

 

Apdrošina aktīvāk

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins zina teikt, ka pēdējo gadu laikā zemnieki savus sējumus aizvien aktīvāk apdrošina un šogad šādu polišu skaits varētu pārsniegt tūkstoti.

Pret apdrošināšanu zemnieki izturas aizvien nopietnāk, bet to, vai riskos būs iekļauta labības sakrišana veldrē, laiks rādīs, norāda Abāšins. Pašlaik lauksaimnieki aktīvi iesniedz zaudējumu pieteikumus par šīs vasaras lietus un krusas nodarīto skādi. Jau iesniegti vairāk nekā 300 pieteikumi par kopējo summu trīs miljoni eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI

Abāšins teic, ka apdrošinātājiem šī summa būs jāizmaksā un tā, iespējams, var pat pieaugt, jo tikai pēc ražas novākšanas būs redzams, cik liela skāde laukiem nodarīta. Kādas izmaiņas var ieviest atbalsta samazināšana polišu iegādei?

“Kāds zemnieks var atkrist, bet lielāku ietekmi atstās augstā inflācija, nevis atbalsta samazināšana polišu iegādei. Var saprast valsti, kas piegriež līdzekļus subsīdijām, bet pastāv jautājums – vai šis ir īstais laiks, lai to darītu,” uzskata asociācijas prezidents.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Dabaszinības varēšot apgūt mežā – kopīga piedzīvojuma veidā, ierosina “Latvijas Valsts meži” 3
Lielākajā Latvijas biotehnoloģiju un starpdisciplinārās augtākās izglītības iestādē turpināsies uzņemšana līdz 31. augustam 1
Vienoti pret spāņu negantniekiem – kailgliemežiem mūsu dārzos 5
Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā nav pieejama, tomēr dažos produktos ĢMO atrodami 11
“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi 23
FOTO. “Nez, ko tie ragi varētu nozīmēt?”. Ministres Anitas Muižnieces “radziņi” fotogrāfijā ar kolēģiem soctīklos raisa jautras diskusijas 6
Tveicei neatkāpjoties, no valsts rietumiem virzās pērkona negaiss 2
Lasīt citas ziņas
Ražas novākšanas laikā autobraucējien jārēķinās ar lielāku lielgabarīta tehnikas klātbūtni, kas mēdz kavēt satiksmi 9
Uzkritis traktors, pļaušanas mehānismā ierauts cilvēks: darot lauksaimniecības darbus nelaimes gadījumi mēdz būt arī letāli
Kā efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā?
“Ja, piemēram, nomedī grūsnu vilku māti – lielas nepatikšanas, bet, ja vilks saplēš grūsnu aitu māti, tas nav nekas…”: lauksaimnieki bažīgi par vilku uzbrukumiem 45
Garšīgi, daudz ūdens un maz kaloriju! Kas vērtīgs kabačos?
Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 145
Bijuši gadījumi, kad ir atteikts darbs, jo cilvēks nezina svešvalodu. VDI direktors par to, kad krievu valodas prasība ir pamatota
Skolotāju mērs ir pilns! LIZDA vienojas beztermiņa streiku sākt 19.septembrī 20
“Viss vienkārši klapēsies ciet.” Eilands labprāt sagaidītu skaidrus plānus, kā cilvēkiem dzīvot, nevis izdzīvot 3
“Es šo visu nedarīju naudas dēļ!” Dukurs skaidro pārdomāto lēmumu aiziet no profesionālā sporta 1
VIDEO. “Viņa gāja pa gaisu!”: eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pastāsta, ka mammas reakcija uz viņas saderināšanos ar mīļoto Imantu nemaz nebija tik jauka
Par fiktīvu vakcinēšanu medicīnas darbiniecei Larisai piespriež divu gadu nosacītu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju 17
kā ir šaubas par policistu iespējami neprofesionālu rīcību, ministrs Eklons pieprasa veikt dienesta izmeklēšanu 17
Latvijā apstiprināta ģimenes attiecību pastāvēšanu starp diviem vīriešiem 55
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Karteļa lietā soda būvniekus
19:00
Handikaps nākotnei
19:00
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu
18:59