No mobilizācijas bēgošie krievu vīrieši dodas uz Gruziju, bet pretējā virzienā kravas automašīnu rinda gaida iebraukšanu Krievijas teritorijā. Gruzija ir kļuvusi par vienu no tranzītvalstīm, ko Krievija izmanto, lai apietu Rietumu noteiktās sankcijas.
No mobilizācijas bēgošie krievu vīrieši dodas uz Gruziju, bet pretējā virzienā kravas automašīnu rinda gaida iebraukšanu Krievijas teritorijā. Gruzija ir kļuvusi par vienu no tranzītvalstīm, ko Krievija izmanto, lai apietu Rietumu noteiktās sankcijas.
Foto: EPA/SCANPIX

Sankciju žogā daudz caurumu – Maskavai netrūkst palīgu, kas veikli palīdz apiet sankcijas 42

Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus 9
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
Lasīt citas ziņas

Sankcijas, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika ieviestas pret Putina režīmu, ir apgrūtinājušas dzīvi Krievijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, taču pagaidām nav spējušas apturēt Krievijas agresiju. Maskavai netrūkst palīgu, kas veikli palīdz apiet sankcijas.

Kremlis pirms šīs ziemas centās iebiedēt Eiropu, ka eiropiešiem nāksies drebināties savos mājokļos, jo Eiropa nevarot iztikt bez Krievijas gāzes. Taču iecerētā šantāža ir izgāzusies, jo Eiropas valstis ātri vien atrada citus gāzes piegādātājus, un pēdējā laikā gāzes cena pasaules tirgū ievērojami kritusies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maskavas plāns “nosaldēt Eiropu” nenostrādāja, bet līdz šim ne pārāk sekmīgi strādā arī Rietumu plāns nožņaugt Krievijas ekonomiku, lai piespiestu Putina režīmu apturēt noziedzīgo karu pret Ukrainu. Kad pirms nepilna gada tika ieviestas pirmās sankcijas pret Krieviju, optimisti pareģoja, ka tās būs ļoti smags trieciens Krievijas ekonomikai: miljoniem cilvēku paliks bez darba, krieviem nāksies iztikt bez “iPhone” viedtālruņiem, “Nike” sporta apģērba un BMW automobiļiem; tauta sadumposies, izies ielās un piespiedīs Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārtraukt karu.

Diemžēl šīs cerības nav piepildījušās, jo Krievijas ekonomika diezgan sekmīgi spējusi pielāgoties darbībai sankciju apstākļos. Protams, Krievijai par labu nāca straujais naftas un gāzes cenu kāpums, kas pēc kara sākuma bija vērojams pasaules tirgū: Krievija varēja pārdot mazāk naftas un gāzes, bet saņemt vismaz tikpat daudz naudas.

Krievijas valdība apgalvo, ka situācija ekonomikā ir stabila, pērn iekšzemes kopprodukts sarucis tikai par aptuveni 3%. Tas ir daudz labāk nekā Ukrainā, kur Krievijas uzbrukums devis ļoti smagu triecienu ekonomikai: Ukrainas iekšzemes kopprodukts pagājušogad samazinājies par vairāk nekā 30%.

Krievu ikdienā nekas nav mainījies

Kamēr ukraiņiem pēc Krievijas raķešu triecieniem nākas dienām ilgi iztikt bez elektrības un novākt sagrauto namu gruvešus, Krievijas pilsētu iedzīvotājiem nav jābaidās no gaisa trauksmes skaņām un dzīve turpinās gandrīz tāpat kā pirms kara. Tieši tas visvairāk pārsteidza krievu vēstures profesoru Aleksandru Titovu, kurš ikdienā dzīvo Ziemeļīrijā un lasa lekcijas Belfāstas universitātē, bet nesen pēc gadu ilga pārtraukuma apmeklēja dzimto Krieviju.

“Pirmais pārsteigums bija tas, cik viss ir normāli. Neraugoties uz mediju ziņām par Rietumu sankciju izraisīto krīzi, viss darbojas kā iepriekš. Bankas strādā, algas un pensijas tiek izmaksātas laikus, notiek aktīva tirdzniecība internetā, veikali ir pilni ar pārtiku un plaša patēriņa precēm. Sanktpēterburgā es neredzēju nekādas izmaiņas ikdienas dzīvē, salīdzinot ar 2021. gada janvāri,” raksta Titovs.

Vietējie viņam žēlojušies, ka ir problēmas ar Rietumu automašīnu rezerves daļām, kas kļuvušas krietni dārgākas. Taču ar uzņēmīgu ļaužu palīdzību visu esot iespējams sagādāt. “Visi zīmoli, kas it kā aizgāja no Krievijas tirgus, sākot ar putekļusūcējiem līdz pat apģērbiem un alkoholam, joprojām ir nopērkami,” laikrakstam “Financial Times” stāsta kāds Eiropā dzīvojošs krievs, kurš nodarbojas ar preču sūtīšanu uz Krieviju.

Padomju laikā šādus darboņus sauca par “farcovščikiem”, jo pie viņiem bija iespējams par paaugstinātām cenām nopirkt deficītās importa preces. Kad sabruka padomju režīms, “farcovščiki” pārkvalificējās par cienījamiem uzņēmējiem, taču tagad atkal nākas darboties ar nelegālām un puslegālām metodēm.

Viens no šādiem “importa/eksporta speciālistiem” ir Staņislavs, kurš sarunā ar “Financial Times” izstāsta, kā darbojas šīs shēmas: Eiropas Savienībā tiek izveidots uzņēmums, kam formāli nav nekādas saistības ar Krieviju. Tas iegādājas vajadzīgās preces un pēc tam nogādā uz kādu no bijušās Padomju Savienības valstīm, piemēram, Kazahstānu vai Armēniju, kas ir muitas savienībā ar Krieviju. No turienes sankcijām pakļautās preces tālāk tiek sūtītas uz Krieviju.

Gruziju izmanto preču tranzītam

Pēdējā laikā īpaši iecienīts sankciju apiešanas maršruts ir caur Turciju un Gruziju. Rietumu preces tiek nogādātas Turcijā, kas nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju. Tālāk tās ar kuģiem vai pa sauszemi tiek vestas uz Gruziju, no kurienes tālāk tiek sūtītas uz Krieviju. Piemēram, pēc Rietumu sankciju ieviešanas Krievijā bija apdraudēta tējas ražošanas nozare, jo pašu tēju Krievijas fabrikas varēja iepirkt no Indijas vai Šrilankas, bet vairs nebija pieejams tējas maisiņu ražošanai nepieciešamais papīrs, kas bija iekļauts sankciju sarakstos. Krievijā šāds papīrs netiek ražots, tad nu tējas fabrikām nācās meklēt jaunus sadarbības partnerus. Tagad piegādes problēmas esot atrisinātas un viens no maršrutiem vedot caur Gruziju. Uz līkumainajiem kalnu ceļiem veidojas garas kravas automašīnu rindas, un lielākā daļa kravu ir pilnas ar Krievijai domātām precēm.

48 gadus vecais gruzīns Murmans Nakašidze vēsta, ka viņam pieder neliela kravas pārvadājumu firma ar četrām kravas automašīnām. Pēdējā laikā pieprasījums pēc viņa firmas pakalpojumiem esot milzīgs. “Daudziem tas ir karš, bet citiem tas nozīmē peļņu. Mūsu ekonomikai tas nācis par labu, bet citiem tas nācis par sliktu,” sarunā ar laikrakstu “The New York Times” spriež Nakašidze.

Ukrainas valdības pārstāvji uzskata, ka Gruzija ir kļuvusi par Krievijas sabiedroto, kas palīdz krieviem apiet sankcijas. “Krievi izmanto Gruzijas bankas, Gruzijas finanšu sistēmu, Gruzijas kompānijas. Ja esi sankcijām pakļauts Krievijas pilsonis, vari internetā izveidot Gruzijas firmu, attālināti atvērt bankas kontu un sākt darboties,” vēsta gruzīnu izcelsmes Ukrainas politiķis Dāvids Arahamija. Ukraiņi ir saniknoti par šādu Gruzijas palīdzību agresorvalsts pilsoņiem; viņi atgādina, ka 2008. gadā pati Gruzija kļuva par Krievijas agresijas upuri, tādēļ gruzīniem vajadzētu saprast, kā šobrīd jūtas ukraiņi.

Gruzijas valdība gan apgalvo, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas tiek ievērotas. “Gruzija ir nonākusi sarežģītā situācijā, jo tai nākas balansēt starp oficiālo Rietumiem draudzīgo politiku un ekonomisko atkarību no Krievijas,” secina politikas analītiķe Marija Šagina.

Eiropa ir aizslēgta

Eiropas Savienības mērķis ir nemitīgi palielināt spiedienu uz Krievijas ekonomiku, lai piespiestu Kremli izbeigt agresiju pret Ukrainu. “Mēs esam noteikuši visu laiku lielākās sankcijas, kas Krievijas ekonomikai nozīmēs desmit gadus ilgu lejupslīdi, tās uzņēmumi vairs nevarēs piekļūt modernām tehnoloģijām,” uzsver Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļauti jau ap 1400 fizisko personu no Krievijas, kam liegta iespēja ceļot uz ES dalībvalstīm, viņiem piederošie aktīvi ir iesaldēti. ES valstis arī ierobežojušas tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem; turklāt jau pašā kara sākumā tika apturēta tiešā aviosatiksme starp Krieviju un ES valstīm.

Taču arī Krievijas tūrisma industrija pamazām pielāgojas darbam sankciju apstākļos. Krievu tūristiem tagad ir daudz grūtāk nokļūt Spānijā vai Francijā, bet viņi aktīvi izmanto iespēju ceļot uz Turciju, Dubaiju, Ēģipti un citām zemēm, kas nav pievienojušās Rietumu sankcijām pret Krieviju.

Piemēram, Dienvidamerikas valstī Argentīnā ir uzplaucis “dzemdību tūrisms”, jo krievu sievietes dodas dzemdēt uz Argentīnu, kur jaundzimušais var saņemt Argentīnas pilsonību. “Argentīnas pase manam bērnam atvērs daudzas durvis,” laikrakstam “The Guardian” stāsta Poļina Čerepovicka, kas pagājušā gada decembrī Argentīnā laidusi pasaulē meitu. Pagājušogad uz Argentīnu pārcēlušies vairāk nekā 2000 krievu, un liela daļa ir dzemdētājas ar saviem vīriem. Arī Poļina stāsta, ka kopā ar vīru un meitu plāno palikt Buenosairesā, pieteikties Argentīnas pilsonības iegūšanai.

Piegādes pa aplinkus ceļiem

Pēc tam, kad daudzas Rietumu kompānijas aizgāja no Krievijas tirgus, oriģinālo ražojumu vietā parādījušies dažādi pakaļdarinājumi, piemēram, šīs amerikāņu dzērienu “Coca-Cola”, “Fanta” un “Sprite” kopijas. Savukārt “McDonald’s” ēstuves ir pārsauktas par “Vkusno i točka”.
Foto: AFP/SCANPIX

Pēc kara sākuma no Krievijas aizbēga ne tikai simtiem tūkstošu krievu, bet arī vairāk nekā 1000 starptautisko uzņēmumu, kas pārtrauca darbu Krievijā. Rietumu firmas slēdza savas fabrikas vai pārdeva vietējiem investoriem. Sevišķi smagi cietusi Krievijas autobūves nozare, jo pēc Rietumu firmu aiziešanas auto ražošanas apjoms Krievijā sarucis par vairāk nekā 60%. Maskavā nesen ar lielu pompu tika atjaunota automobiļu ražošana ar padomju laikā labi zināmo “Moskvič” zīmolu, taču patiesībā jaunais auto pilnībā tiek komplektēts no Ķīnā ražotām detaļām un ir ķīniešu mašīnas kopija.

Autobūves nozare mūsdienās ir ļoti globāla; lielās firmas pasūta detaļas no dažādām valstīm, bet Krievijas iespējas pašlaik ir ļoti ierobežotas. Tādēļ pat nācies samazināt drošības standartus; Krievijas varasiestādes atļāvušas ražot automašīnas bez drošības spilveniem un ABS sistēmām, jo attiecīgās detaļas vairs nav iespējams nopirkt.

Taču daudzās nozarēs fabrikas turpina darbu, mēģinot pa aplinkus ceļiem tikt pie vajadzīgajām izejvielām. Piemēram, pagājušogad Igaunijas muita aizturēja sūtījumu ar Vācijas kombainu ražotāja “Claas” rezerves daļām, kas slepeni tika sūtītas uz Krieviju. “Claas” savulaik ieguldīja 160 miljonus eiro, lai Krievijas pilsētā Krasnodarā izveidotu lauksaimniecības tehnikas ražošanas fabriku. Tas bija ienesīgs bizness, kas vāciešiem nodrošināja desmitiem miljonu eiro lielu peļņu, taču pēc Ukrainas kara sākuma un sankciju ieviešanas sadarbība bija jāpārtrauc. Vismaz oficiāli, bet vācu žurnālisti atklāja, ka “Claas” vadība izstrādājusi stratēģiju, kā turpināt rezerves daļu sūtīšanu uz fabriku Krievijā. Pēc tam kad Igaunijas muita atklāja un aizturēja sūtījumu, tas tika nogādāts atpakaļ Vācijā, bet vācu mediji ziņo, ka rudenī sūtījums tomēr sasniedzis Krasnodaru, acīmredzot bija atrasts kāds cits piegādes maršruts.

Viens no šādiem maršrutiem ved caur Turciju, kur virkne uzņēmumu aktīvi palīdz Krievijai apiet Rietumu sankcijas. Ja nepieciešams nogādāt kādu preci no Vācijas uz Krieviju, turku starpnieks noslēdz divus līgumus: vispirms ar Vācijas ražotāju, kas nogādā vajadzīgo preci Turcijā, bet pēc tam tiek slēgts otrs darījums ar Krievijas firmu un sūtījums tiek piegādāts caur Gruziju, Azerbaidžānu vai kādu citu valsti.

Palielinās atkarība no Ķīnas

Līdzīgas manipulācijas notiek arī naftas tirgū: sankcijas aizliedz eksportēt Krievijas naftu uz Rietumiem, bet izmanīgi darboņi pamanījušies ieviest viltīgu sankciju apiešanas shēmu. Krievijas nafta tiek sajaukta ar kādas legālās izcelsmes valsts naftu, un, ja šādā maisījumā krievu naftas īpatsvars ir mazāks par 50%, tad formāli tā vairs neskaitās Krievijas nafta.

Tā kā Eiropas valstis ir nolēmušas atteikties no Krievijas naftas un gāzes iepirkšanas, Maskavai nākas savu energoresursu eksporta industriju pār-orientēt uz Ķīnu un Indiju. Ar naftu tas ir salīdzinoši vienkārši izdarāms, bet gāzes cauruļvadu būvēšana uz Āzijas lielvalstīm ir daudz sarežģītāks un dārgāks projekts. Krievijā jau izskan brīdinājumi, ka Kremlis, iesaistoties konfliktā ar Rietumiem, ir palielinājis risku, ka ilgtermiņā Krievija nonāks arvien lielākā atkarībā no Ķīnas. Turklāt Krievijai ir ļoti nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, lai varētu attīstīt savas naftas un gāzes atradnes, jo pretējā gadījumā Maskava riskē palikt bez ienesīgā peļņas avota.

Tās visas ir ilgtermiņa problēmas, bet analītiķi atzīst, ka ar tagadējo sankciju palīdzību būs grūti tik ļoti nokausēt Krievijas ekonomiku, lai piespiestu Putinu izbeigt karu Ukrainā. “Doma, ka Krieviju iespējams sakaut ar ekonomiskām metodēm, ved strupceļā,” Ukrainas izdevumam “Kyiv Independent” norāda Tartu universitātes pētnieks Sergejs Sazonovs. Viņš spriež, ka Krievijai ir visi nepieciešamie resursi, kas vajadzīgi kara turpināšanai: pārtika, degviela un munīcija. Pēc viņa domām, Rietumiem jāturpina un jāpalielina ieroču piegādes Ukrainai, jo tikai tā būs iespējams tuvināt Krievijas sakāvi.

Iemācās sadzīvot ar sankcijām

Maskavā pircēji iepērkas tirdzniecības centrā “GUM”. Krievijas pilsētās dzīve pārsvarā turpinās, it kā nekas nebūtu noticis, kamēr Ukrainā cilvēkiem jādzīvo Krievijas draudu ēnā.
Foto; AFP/SCANPIX

To, ka ar ekonomiskām san-kcijām vien nepietiek, lai panāktu režīma maiņu kādā starptautiski izolētā valstī, apliecina Kubas, Irānas un citu režīmu piemērs. Kuba jau vairāk nekā 60 gadus sadzīvo ar ASV noteikto tirdzniecības embargo; sankcijām ir pielāgojušies arī Ziemeļkorejas un Irānas režīmi.

“Dzīve būs vienkāršāka; cilvēkiem būs mazāk naudas, bet desā būs vairāk papīra,” sarunā ar “Financial Times” ironizē kāds krievu oligarhs, kurš pakļauts Rietumu sankcijām. “Tā var turpināties vēl 15–20 gadu, ja vien Putins nenomirs agrāk.” Krievijas vēsture gan rāda, ka dažkārt notikumi var mainīties ļoti strauji. “1917. gada februārī revolūcija sākās ar sieviešu dumpi rindā pēc maizes,” atgādina Krievijas politikas analītiķis Georgijs Satarovs. Kremļa saimnieks Putins ir nonācis ļoti sarežģītā situācijā: karš Ukrainā izmaksā ļoti daudz naudas, bet vienlaikus nedrīkst apcirpt izmaksas pašā Krievijā, jo tas varētu izraisīt nemierus, kas apdraudētu Putina režīma pamatus.

SAISTĪTIE RAKSTI

Rietumu līderi sankcijas pret Krieviju salīdzina ar maratonu, nevis sprintu, jo agri vai vēlu tās sasniegs savu mērķi un novājinās Krieviju tik ļoti, ka tai nāksies atteikties no agresīvās ārpolitikas un pievērsties iekšējo problēmu risināšanai. “Krievija nepazudīs no pasaules kartes, taču nākotnē tā būs daudz nabadzīgāka valsts,” intervijā “NPR” radio prognozē politikas pētniece Marija Demercisa.

Maskavā nesen ar lielu pompu tika atjaunota automobiļu ražošana ar padomju laikā labi zināmo “Moskvič” zīmolu, taču patiesībā jaunais auto pilnībā tiek komplektēts no Ķīnā ražotām detaļām un ir ķīniešu mašīnas kopija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
VIDEO. Lietuvas slēptās kameras nofilmē, kādām metodēm nelegālie migranti šķērso Baltkrievijas robežu
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
Lasīt citas ziņas
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Britu izlūki: Pēc nepārliecinoša uzbrukuma Krievija Ukrainā atgriežas pie aizsardzības
“Aizvestie. Neaizmirstie” – šodien 1949.gada 25.marta deportāciju piemiņas diena
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
FOTO. Stiliste Žanna Dubska “heiteru” dēļ kādu brīdi ir nolēmusi iepauzēt ar piedalīšanos TV šovos
Reizē ar pavasari klāt arī mājas ģenerāltīrīšana. Plašs padomu klāsts veiksmīgākam darbam
13:00
Vēstnieks paziņo, ka Polija iesaistīsies karā, ja Ukraina zaudēs. Ko nozīmē šāds paziņojums?
12:09
Zelenskis: Munīcijas trūkuma dēļ Ukraina pagaidām pretuzbrukumu nevar sākt
11:21
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
Kas ar ko izcili labi sader ēdienos? Pieredzējušo saimnieču virtuves gudrības
Šovakar – Zemes stunda. Pasaulē un Latvijā to atzīmēs, stundu izslēdzot apgaismojumu
“Ķīnai ir vajadzīga nesabrukusi, bet vāja Krievija – paklausīga”, Ķīna tam jau laikus gatavojās, tā pētniece
Zelenskis: Munīcijas trūkuma dēļ Ukraina pagaidām pretuzbrukumu nevar sākt
Vēstnieks paziņo, ka Polija iesaistīsies karā, ja Ukraina zaudēs. Ko nozīmē šāds paziņojums?
VIDEO. Lietuvas slēptās kameras nofilmē, kādām metodēm nelegālie migranti šķērso Baltkrievijas robežu
Vieni vienlīdzīgāki par otriem jeb kāpēc Saeimas ēkā joprojām ir oficiāla smēķētava?
Daudzas deportēto Latvijas pilsoņu personu lietas tā arī palikušas dažādos Krievijas arhīvos…
“Daudzas dzimtas tika iznīcinātas līdz pēdējam ģimenes loceklim.” Intervija ar Emīlu Gaili
Mediķi ceļ trauksmi – pieaug narkotiku lietotāju skaits un nāves gadījumu skaits no pārdozēšanas
Rīgas Zoodārzs brīvdienās īpašā Pavasara maršrutā aicina aplūkot nesen dzimušos zvēru mazuļus
FOTO. Saulkrastos ūdenī nolaists šogad pirmais būvētais kuģis – tas tapis teju pusgadu
Porziņģim NBA 23 punkti, Vašingtonas “Wizards” savā laukumā pārtraucot četru zaudējumu sēriju
EP pieņem lēmumu par ilgtermiņa palīdzību Ukrainai: tuvākajos mēnešos tai piegādās vienu miljonu artilērijas lādiņu
Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
Planētas noslēpumi. Īpaši dārgās naktsmītnes. “Viss iekļauts” par nedēļu izmaksās reibinošus miljonus
Bites sāk sezonu – jāiet steigšus skatīties, kas notiek dravā. Kā pavasari sagaida bites?
Krievijas robeža beigsies tur, kur tiks sakauts Putins
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
Viņa bagāžā atrada kokaīnu…Jamaikas tiesa nosaka Latvijas pilsonim 2 miljonu dolāru drošības naudu par narkotiku kontrabandu
ASV piemērojusi sankcijas Lukašenko oficiālajai reaktīvajai lidmašīnai, ko izmanto arī viņa ģimene
Dombrovskis neplāno kandidēt uz Valsts prezidenta amatu
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus