1932. gada 29. novembrī. Modernākā skola Rīgā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja, ka pabeigta tobrīd lielākā ģimnāzijas ēka Rīgā. Tā bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas zēnu ģimnāzija Liepmuižas ielā 1, ko kopš 1990. gada pazīst kā Rīgas Angļu ģimnāziju Zvārdes ielā 1, Torņakalnā. Pēc inženiera Andreja Kēses projekta būvēto namu sāka celt 1931. gada aprīlī, bet iesvētīja, tātad svinīgi atklāja, nākamajā dienā pēc ziņas publicēšanas – 1932. gada 30. novembrī.
Skola bija ne tikai lielākā, bet arī modernākā galvaspilsētā iekārtojuma ziņā. “Ēka paredzēta četrām ģimnāzijas un divām sagatavošanas klasēm. Tā ir četru stāvu, ar puspagrabstāvu saimniecības vajadzībām. Abi pirmie stāvi iekārtoti klašu, kabinetu un citu mācību telpu vajadzībām. Divi augšējie stāvi ietver guļamtelpas līdz ar mazgāšanās dušu un citām ierīcēm.
Trešā stāvā ģimnāzijas un baznīcas virsvaldes vajadzībām piemērota plaša aula. Ierīkots arī zvana tornis virs rezerves trepju mājas ar naktīs apgaismotu krustu un apsauļošanās laukumu virs jumta. No tā atveras brīnišķīgs skats uz Rīgu.
Pagraba stāvā vingrotava, mūzikas istaba, ēdamzāle, virtuve ar elektrisku iekārtu, apkures telpas un dzīvokļi kalpotājiem. Ēka pakavveida, lai, ģimnāzijai paplašinoties, būtu viegli iespējams pagarināt ēkas sānu būves. Elektrībai izbūvēts transformators zem galvenās ieejas.
Izbūvēts arī atsevišķs ūdens pievads no pilsētas tīkla un kanalizācijas vadi pa Liepmuižas, Īves un Altonavas ielām cauri dzelzceļlīnijai līdz Mārupes ielai,” klāstīja “Jaunākās Ziņas”. Noteiktā skolas nauda, ja audzēknis dzīvoja internātā un izmantoja visu “apkopšanu”, bija 200 latu pusgadā, bet Latvijā ar valdības rīkojumu noteiktie 60 lati pusgadā, ja jaunietis dzīvoja ārpus internāta.
