1933. gada 20. februārī. Skolās tikai Latvijas grāmatas 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem prese informēja, ka izglītības ministrs Atis Ķeniņš aizliedzis Latvijas skolās izmantot ārzemēs izdotas un tendencioza satura mācību grāmatas. Ja attiecīgajā priekšmetā jau bija pašmāju mācību grāmatas, tad citur izdotās varēja lietot līdz 1933. gada augustam, bet, ja priekšmetā mācību līdzekļa latviešu valodā vēl nebija, tad līdz 1934. gada 1. augustam. Mūsdienu Latvijā nesenā pagātnē problēmas radīja nepiemērota satura Krievijā izdotu grāmatu izmantošana krievvalodīgajās skolās, savukārt pirmskara Latvijā bīstamas tendences bija vērojamas vācbaltu minoritātes skolās, kur sveša ideoloģija lūkoja ienākt ar Vācijā, taču ne tikai, izdotajām vēstures un ģeogrāfijas mācību grāmatām.
Lielu sašutumu bija raisījusi tepat Latvijā, Liepājā, drukātā pašmāju vācu skolas darbinieka Ernsta Ēlera sagatavotā mācību grāmata vēsturē. “Jaunāko Ziņu” citētajā Izglītības ministrijas paziņojumā bija teikts: “Ģeogrāfijas mācību grāmata sastādīta Vācijas skolu vajadzībām un iespiesta Vācijā. Tā ieturēta politiski polemizējošā garā. Šīs grāmatas netaktiskā satura dēļ bijušas nepatikšanas ne tikai Izglītības ministrijai, bet arī Saeimai.
Valdības opozīcija pat izteica izbrīnēšanos, ka tāda satura grāmatas vēl atļauj lietot minoritātu skolās. Ernsta Ēlera vēstures grāmatā vēsturiskie notikumi nav attēloti objektīvi. Grāmatā pārāk uzkrītoši idealizē vācu dzīvi. Turpretī latviešus piemin tikai garāmejot. Sevišķi maz ziņu par Latvijas Republikas proklamēšanu un latviešu cīņām karalaukā. Valstī svarīgākais un nozīmīgākais panākts ar vāciešu palīdzību. Ja vācieši uzskata šīs grāmatas aizliegumu skolās un skolu bibliotēkās par ļaunprātīgu aktu pret viņiem, tad jājautā: kam vācieši grib pakalpot un kam atriebties?
Vai latviešiem, kurus tendenciozi apgaismo viņu pašu zemē, vai vāciešiem, kurus raksturo kā kādas augstākas misijas izpildītājus šai zemē.” Ministrija uzsvēra: “Mūsu skolās ir citāda mācību programma un stundu plāni nekā Polijā, Vācijā, Lietuvā un Krievijā. Latvijas skolās skolēniem jāmācās no īpatnējām, še sastādītām mācību grāmatām.”
