Pirms 50 gadiem Ņujorkā tika demonstrēts pirmais mobilais telefons 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 50 gadiem Ņujorkas 6. avēnijā pirmo reizi publiski darbībā tika demonstrēts firmas “Motorola” mobilais telefons.
To demonstrēja un sarunu uz ielas veica šīs ierīces izstrādātājs amerikāņu inženieris Martins Kūpers, kurš darbojās kompānijas izpētes un attīstības nodaļā un pie mobilā telefona pirmajiem prototipiem strādāja kopā ar Rudiju Krollopu un vēl vairākiem speciālistiem.
Pirmo zvanu no Ņujorkas Kūpers izdarīja uz “Motorolas” konkurentu “AT&T” biroju netālajā Ņūdžersijas štatā. Pirms nonākt līdz mobilajiem telefoniem, inženieris bija uzkrājis pamatīgu pieredzi, darbojoties mobilo sakaru iekārtu izstrādes jomā policijas vajadzībām un 60. gadu vidū radīja pirmo rāciju saziņas sistēmu Čikāgas policijai.
ASV jau kopš 30. gadiem ierobežotā daudzumā bija pazīstami tā sauktie automašīnu telefoni. Tie bija iebūvēti automašīnās, taču savienojumi vienalga notika caur centrāli, nevis no telefona uz telefonu.
Kūpera filozofija bija pavisam cita. Kā viņš to bija izskaidrojis saviem līdzstrādniekiem, ideja bija radīt “personīgo telefonu”: “Kaut ko tādu, kas reprezentētu personu, lai jūs varētu piešķirt numuru nevis vietai, rakstāmgaldam vai dzīvoklim, bet cilvēkam.”
Izgudrotājs vēlāk puspajokam pusnopietni izteicās, ka viņu esot iedvesmojis TV fantastikas seriāla “Star Trek” viens no varoņiem, kura rīcībā bija līdzīga sakaru ierīce “komunikators”.
Kad Kūpers 1973. gada 17. oktobrī patentēja savu ierīci, tās nosaukums bija “radiotelefona sistēma “DynaTAC 8000x”. Saukts par “kurpi” vai “ķieģeli”, tas svēra 1,1 kg un bija 25 cm garš. Baterija garantēja 30 minūšu sarunu, bet uzlāde pēc tam ilga 10 stundas.
Tieši baterijas kapacitātes palielināšana izrādījās lielākā problēma, līdz ar 100 miljonu ASV dolāru “Motorolas” investīcijām pirmo telefonu izdevās novest tādā stāvoklī, lai laistu tirgū. Tas notika 1984. gadā, kad sākotnējo ierīces svaru bija izdevies samazināt uz pusi.
