Sieviete publicējusi vienkāršu ērkšķogu bildi no ogu stenda, taču pie tās ir simtiem komentāru, kas nav saistīti ne ar ogām, ne to cenu 0
Vienkārša bilde no ogu stenda sociālajos tīklos izraisījusi pamatīgu jautrību un reizē arī sašutumu. Velga Polinska vietnē “X” publicējusi foto, kurā redzams, ka ērkšķogas kādā ogu tiek pārdotas par 10 eiro kilogramā. Taču cilvēku uzmanību piesaistīja ne tikai cena, bet arī uzraksts uz cenu zīmes – “ērkščogas”.
Ieraksts ātri aizgāja tālāk arī uz “Facebook” grupu “Tika, tika, gramatika”, kur diskusija izvērtās vēl plašāka. Edgars Koroņevskis tur norādīja, ka attēla avots ir ieraksts platformā “X”, bet komentāros sākusies īsta “sprādziena” cienīga apspriede gan par gramatiku, gan cenām.
Vietnē “X” Velga vēlāk pati jokoja, ka ar vienkāršu bildi no ogu stenda no rīta esot trāpījusi ļoti precīzi. Komentētāji metās gan labot kļūdu, gan sacensties asprātībās. Kāda lietotāja vispirms nošokējusies par cenu, bet tikai pēc tam par pareizrakstību. Cits komentētājs jokoja: “Par tādu cenu – no ērkšČiem uz zvaigznēm.”
Citi piedāvāja alternatīvus nosaukumus. Kāds rakstīja “krizdoles”, cits – “stiķenes”, vēl kāds secināja, ka šīs laikam esot īpašas “čogas”.
Kāds lietotājs jokoja, ka, ieraugot šādu cenu, viņam jāpārbauda savi divi ērkšķogu krūmi dārzā, jo tur, iespējams, aug “zelta ādere”.
Arī “Facebook” grupā komentētāji ātri sadalījās divās nometnēs. Vieni vairāk smējās par vārda “ērkšķogas” rakstību, otri gandrīz uzreiz pārgāja pie cenas. “Nja, ērkšķogas, droši vien, būtu lētākas,” ironizēja kāda komentētāja.
Citiem šķita, ka galvenais tomēr ir nevis valodas kļūda, bet 10 eiro par kilogramu. “O jopcik cena gan interesanta,” rakstīja viens komentētājs, bet cita lietotāja uzskaitīja arī citas cenas, ko redzējusi: ērkšķogas par 10 eiro kilogramā, kartupeļi par 2,50 eiro, ķiploka galviņa par 3 eiro, jautājot, kas vispār rada šādas cenas.
Daudzi norādīja, ka laukos ērkšķogas bieži vien nevienam nav vajadzīgas pat par brīvu. Kāda komentētāja rakstīja, ka mazmeitas dārzā aug vairāki krūmi un ogas nevienam nevajag, savukārt citi piedāvāja tās atdot bez maksas, ja vien kāds pats atbrauktu nolasīt.
Neizpalika arī klasiskā doma – varbūt cilvēki vienkārši aizmirsuši, cik neērti šīs ogas ir lasīt. Kāda komentētāja atgādināja, ka ērkšķogas nemaz nav tik viegli nolasīt, jo ērkšķi duras pirkstos un rokas pēc tam ir saskrāpētas.
Tomēr lielākā daļa komentētāju cenu uztvēra kā pārspīlētu. Izskanēja versijas, ka tās laikam ir “zelta ērkšķogas”, “ar zelta kātiņiem” vai pat būtu jāpārdod “gabalā”, nevis kilogramā. Kāds jokoja, ka par viena kilograma cenu varētu nopirkt vairākus kilogramus cūkgaļas akcijā.
Valodas daļa diskusijā arī dzīvoja savu dzīvi. Komentētāji rotaļājās ar “č”, “šķ” un “šņāceņiem”, bet kāds secināja, ka turpmāk viņam “ērkšķis būs ērkščis”. Citi atgādināja, ka dažādos Latvijas novados šīs ogas sauc arī citādi – par krizdolēm vai stiķenēm. Neiztrūka arī klasiskās vārda “džemperis” rakstības “ģemperis” piesaukšanas.
Kāda komentētāja piedāvāja diplomātisku risinājumu – ja uz cenu zīmes būtu rakstīts “krizdoles”, problēmu nebūtu vispār. Vēl cita jokoja, ka “eksotiskās ērkščogas” noteikti arī maksā vairāk, jo parastās ērkšķogas droši vien ir par parastu cenu.
