Šīs valstis būs nākamais Trampa mērķis Grenlandes vārdā, atklāj “Politico” 0
Amerikas līdera Donalda Trampa retorika ap Grenlandi ir piespiedusi Islandi un Eiropas Savienību nopietni domāt par drošību Arktikā un Ziemeļatlantijas okeānā, raksta dialog.ua.
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pretenzijām pret Grenlandi, ES sāka domāt, vai Islande būs nākamais ASV mērķis. Islande ir sākusi nopietni apspriest riskus, kas saistīti ar Baltā nama īpašnieka teritoriālo ambīciju iespējamo paplašināšanos, raksta Politico.
ES komisāru padomes sanāksmē pirmo reizi oficiālā līmenī tika izvirzīts jautājums par amerikāņu līdera pretenzijām uz Grenlandi. Diskusija notika Briselē pieaugošo bažu fonā, ka ASV prezidenta paziņojumi no retorikas varētu pārvērsties reālos politiskos soļos.
Tajā pašā dienā ES galvaspilsētā ieradās Islandes premjerministre Kristrun Frostadóttir. Viņa rīkoja sarunas ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu, galveno uzmanību pievēršot drošības jautājumiem Arktikā un Ziemeļatlantijas okeānā. Kā atzīmē laikraksts, Islandes puse centās noskaidrot ES nostāju, jo “neviens īsti nezina, kur beidzas Trampa teritoriālās ambīcijas”.
Islande ieņem stratēģiski svarīgu pozīciju NATO aizsardzības sistēmā, neskatoties uz savas armijas trūkumu. Valsts infrastruktūru alianse izmanto, lai uzraudzītu zemūdens aktivitātes Ziemeļatlantijā un izsekotu Krievijas zemūdenes kustībām, kas ienāk Atlantijas okeānā no bāzēm ziemeļos.
Eksperti uzsver, ka kontrole pār Islandi ir kritiski svarīga tā sauktajai NATO zemūdens aizsardzībai, kas padara valsti potenciāli neaizsargātu pret ārējo politisko spiedienu.
Papildu nervozitāti Reikjavīkā un Briselē izraisīja bijušā kongresmena un Donalda Trampa kandidāta uz ASV vēstnieka amatu Islandē Billija Longa vārdi.
Saskaņā ar “Politico”, nesenā Pārstāvju palātas sanāksmē Longs jokojot paziņoja, ka “Islande varētu kļūt par Amerikas Savienoto Valstu 52. štatu”. Neskatoties uz to, ka diplomāta vārdi izklausījās kā joks, Reikjavīkā tie tika uztverti nopietni.
Islandes Ārlietu ministrija sazinājās ar ASV vēstniecību, lai pārbaudītu Longa iespējamo komentāru precizitāti, raksta laikraksts. Pēc Longa paziņojumiem islandieši uzsāka petīciju, aicinot ārlietu ministri Katrin Gunnarsdóttir noraidīt viņa kandidatūru vēstnieka amatam. Līdz šim petīcija ir savākusi 2,000 parakstu.
