Šķelda – visvairāk pieprasītā biomasas tirdzniecības biržā 5
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tikko izveidotajā biomasas tirdzniecības platformā “BioEx” noticis pirmais darījums, veidotāji cer uz lielu pieprasījumu nākotnē.
Pagājušajā nedēļā veiksmīgi darbu sākusi Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma “BioEx”, par 14 350 eiro jeb 41 eiro par vienu megavatstundu (MWh) pārdotas 350 MWh šķeldas. To iegādājies siltumapgādes uzņēmums “EcoHeat Latvia”.
“Pirmā tirdzniecības sesija apstiprināja, ka platforma strādā, kā iecerēts. Šobrīd mums jau ir ap divdesmit tirgus dalībnieku pieteikumu, turpinām to verifikāciju. Paredzam, ka jau tuvākajā laikā augs gan tirdzniecības platformas dalībnieku skaits, gan arī darījumu apjoms,” saka SIA “BioEx” valdes loceklis Gunārs Greiža. Noteikts, ka “BioEx” tirdzniecības sesijas notiks reizi nedēļā – pirmdienās.
Noteiks labāko cenu
Biomasas tirdzniecības platforma tika izveidota pērn decembrī. Tā kalpo kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu, – gan ražotājiem un tirgotājiem, gan siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem.
“BioEx” mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. “BioEx” platforma strādās līdzīgi kā pasaules tiešsaistes izejvielu biržas – tirgus dalībnieki varēs pirkt un pārdot biomasas produktus atklātās, regulārās un pilnībā caurspīdīgās tirdzniecības sesijās, kurās tiks noteikta labākā konkrētā brīža biomasas, piemēram, šķeldas, cena un tās piegādes nosacījumi. Platformai drošus norēķinus garantē un darījumu izpildes aģenta funkciju nodrošina platformas stratēģiskais partneris AS “Industra Bank”.
Kopējais šķeldas patēriņš Latvijā gada laikā ir aptuveni astoņi miljoni MWh, kas veido aptuveni 320 miljonu eiro apgrozījumu naudas izteiksmē.
“Visi biomasas tirgus dalībnieki – no pašvaldību katlumājām līdz granulu ražotājiem – šobrīd veic darījumus un īsteno iepirkumus fragmentētā, necaurspīdīgā tirgū, kurā nav pārskatāmas informācijas par piedāvājumu un pieprasījumu. “BioEx” platformas primārais mērķis ir nodrošināt tirdzniecības efektivitāti, kas dos būtiskus ekonomiskos ieguvumus Latvijas siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem, pašvaldībām, biomasas ražotājiem, kā arī siltuma un elektroenerģijas patērētājiem – Latvijas iedzīvotājiem,” secina G. Greiža.
Šobrīd Latvijas biomasas tirgū ir vairāki simti dalībnieku, piemēram, 62 regulējami siltumapgādes uzņēmumi, kas ražo siltumu no biomasas, un vēl vismaz tikpat ražotāju, kas ir mazāki un neatbilst regulētā tirgus prasībām, taču aktīvi piedalās tirgū. Tāpat Latvijā ir ap 50 granulu ražošanas, biomasas eksporta un citu kokrūpniecības nozares ražotāju, kur pamata izejviela ir biomasa. Papildus tirgu veido arī vairāki simti biomasas ražotāju, transportētāju un biomasas turētāju, kas faktiski ir katrs meža un lauksaimniecības zemju īpašnieks. “BioEx” lielākais īpašnieks ir SIA “EcoHeat Holdings”, kam pieder 75% daļu, bet 25% daļu pieder Lielbritānijā reģistrētajai “Forty Seven Limited”.
Rēķini nesaruks uzreiz
“Kopumā tirgus dalībnieku vēlme pilnveidot koksnes biomasas tirgus darbību un padarīt tirdzniecību ātrāku, caurspīdīgāku un elastīgāku ir vērtējama atzinīgi – iepriekšējie gadi apkures resursu tirgū parādīja, ka ne visos gadījumos esošais darījumu modelis, kas pārsvarā ir balstīts uz ilgtermiņa līgumiem, atbilst tirgus dalībnieku interesēm, jo nedod iespēju reaģēt uz aktuālajām tirgus tendencēm operatīvi, piemēram, resursu cenas krituma vai kāpuma gadījumā,” secina Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Viņš uzskata, ka pirmās tirdzniecības sesijas rezultāti ir vērtējami kā vidēji – tos var salīdzināt ar aptuveno tirdzniecības apjomu Lietuvas biržas “Baltpool” Latvijas apgabalā, un varot prognozēt, ka šie apjomi nākotnē pieaugs.
“Ir jāņem vērā, ka tirgus dalībnieki, proti, siltuma ražošanas uzņēmumi, turpinoties apkures sezonai, pārsvarā jau ir sagādājuši sev nepieciešamos kurināmā apjomus, visticamāk, ar ilgtermiņa līgumu palīdzību. Taču pieļauju, ka, tuvojoties nākamajai apkures sezonai, interese par biržas piedāvājumu varētu augt,” teic eksperts.
Viņš norāda, ka Lietuvas birža “Baltpool”, kurā notiek koksnes kurināmā un koksnes izejmateriālu tirdzniecība jau kopš 2012. gada, ir visnotaļ populāra, jo koksnes kurināmā tirdzniecības apgrozījums šī gada janvārī sasniedza 29 miljonus eiro.
“Galvenie ieguvēji no “BioEx” būs biomasas ražotāji un siltumenerģijas uzņēmumi, kuriem šādas biržas darbība nodrošina alternatīvu piegādes avotu ar elastīgākiem nosacījumiem, savukārt patērētāji, visticamāk, ieguvēji būs netiešā veidā, proti, pateicoties sekmīgākai siltuma ražošanas uzņēmumu darbībai.
Jāņem vērā, ka siltumenerģijas tirgū lielākā daļa uzņēmumu ir regulēti, to siltumenerģijas tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, tāpēc iespējamais kurināmā cenu samazinājums, kuru biržas darbība var ietekmēt netieši, patērētāju rēķinos atspoguļosies ar zināmu laika nobīdi pēc vairākiem mēnešiem,” vērš uzmanību G. Valdmanis.
