“”Skola 2030″ ir totāls kauns mūsu valstij un atkal mēs tūlīt kaut ko jaunu ieviesīsim,” uzskata direktore Taranda 0
“Skola 2030” ir viena no lielākajām izglītības reformām, kas pēdējos gados ir izmainījusi veidu, kā mūsu bērni mācās. Viedokļi par šīm drastiskajām izmaiņām ļoti atšķiras.
“25 gadus strādāju pedagoģijā, astoto gadu vadībā un sestais gads kā direktorei, šajā laikā esmu pieredzējusi kādus piecus mainīgos rādītājus vidusskolēnu skaitā, pēc kura nāk un skaita naudu, kas seko skolēnam. Ja nē, tad saņem bargu Izglītības ministrijas sarkanu vēstuli, ka skola tūlīt tiks slēgta, saprotiet, tas ir absurdi. Mēs mēģinām noiet pa taisnu līniju, bet mūs visu laiku krata!” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izsakās Ieva Taranda, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore, Jūrmalas domes deputāte (LZP).
Viņa norāda, ka miers izglītības sistēmā šobrīd ir tādēļ, ka skolotāji un direktori ir mierīgi, nevis tādēļ, ka ministrija ir kaut ko paveikusi.
“Jūs esat saņēmuši atgriezenisko saiti no mums ar vārdiem “stop, piestājam uz mirkli!” Sākot jau ar “Skola 2030″ ir totāls kauns mūsu valstij un atkal mēs tūlīt kaut ko jaunu ieviesīsim skolu programmā, būsim godīgi, nu tas nav forši!” direktore uzskata.
Iepriekš TV24 līdzīgi izteikušies arī citi nozares pārstāvji.
“Kā četru bērnu mamma es esmu 20 gadu garumā izbaudījusi to, kā mainās izglītības sistēma, kāda tā ir dažādās izglītības iestādēs. Tā nepātraukti mainās,” TV24 raidījumā “Preses klubs” viedoklī dalās Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
“Es domāju, ka tas lielākais klupiens mums ir sanācis ar “Skola 2030”, ar kompetenču izglītību, kur tas ir bijis moderns trends radīt jaunu mācīšanās sistēmu, kas beigās nesanāca,” stāsta Treija.
Iemesli, kāpēc “Skola 2030” izgāzās varētu būt vairāki, nepietiekami mācību materiāli skolotājiem un līdz galam neizstrādātas metodikas. Tā sistēma līdz galam netika īstenota tā, kā sākotnēji ieviesēji bija cerējuši.
Treja gan skaidro, ka, vērtējot saturu un kvalitāti, projektā “Skola 2030” noteikti ir arī daudzas labas lietas: “Tomēr tas viss atstāj iespaidu, ka tā ir tikai tāda virspusēja gramstīšanās dažos mācību priekšmetos.”
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka komentē, ka mēģinājums integrēt mācību priekšmetus nav veiksmīgs, jo skolotājs pats ir mācījies kaut ko vienu un tad viņam jāiekļauj savā priekšmetā, piemēram, bioloģija, par kuru viņš varbūt neko nezina.
Elīna Treija pieļauj, ka, iespējams, skolotājam vēl ir pamata akadēmiskā bāze, ko viņš savā laikā apguvis.
“Viņš vēl var uz šādiem piemēriem mēģināt iznest to saturu. Tomēr, ja bērnam tā pamata bāze ar zināšanām netiek iedota un viss tiek mācīts caur tādu pieskaršanās sistēmu, ļoti sagrāpstīti tas viss liekas. Man ir ar ko salīdzināt. Man ir meitas, kas beigušas 1.ģimnāziju un man ir dēli, kas iet cauri šai jaunajai mācību pieejai,” viedoklī dalās Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre iepriekš TV24 izteikusies, ka šī nav sliktākā reforma.
“Reforma skāra ļoti no pirmskolas līdz 12.klasei. Nekad Latvijas vēsturē tik apjomīga reforma nav bijusi. Un tagad ir katram viedoklis par to un ļoti bieži publiski izskan tās lietas, ka varbūt neizdevās sakārot vai nepareizā secībā izdevās,” skaidro Zariņa-Stūre.
Tomēr, lai arī šī izglītības reforma tiek asi kritizēta, Saeimas deputāte min arī virkni ar labām lietām: “Tagad ir trīs gadu cikls, kopš ir mācīts jaunais saturs. Tad ir atsevišķu mācību priekšmetu skolotāju atgriezeniskā saite vai viedoklis, idejas.”
Viešņa min, ka arī risinot šobrīd jautājumus ar matemātikas skolotājiem, katrā sarunā parādās citi iemesli, kāpēc izglītības sistēmā ir problēmas.
“Ir skolotāji, kas saka, ka secība matemātikā nav tāda, kā šie ķieģelīši būvējās. Ir skolotāji, kas saka, ka mums jāskatās, kā Eiropā matemātika tiek mācīta,” stāsta Agita Zariņa-Stūre.
Raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs dalās pārdomās: “Esmu pasekojis vēstures skolotājiem. Viņi paši daudz piedalījās satura izstrādē un paši sākotnēji piekrita, ka būs sociālo zinību bloks, kurā vēsture būs daļa no tā. Tomēr tagad viņi raksta izmisuma pilnas vēstules, sauc prezidentu pie sevis uz vasaras skolām un saka, ka, ziniet, nē, atgriežamies pie vēstures.”
Bogustovs spriež, ka varbūt ir jābūt drosmīgiem atzīt, ka reforma nav izdevusies un tā ir jāreformē.
Agita Zariņa-Stūre uzskata, ka šis signāls nav slikts. “Labāk mēs pasakām, ka braucam pa sliktu ceļu, nekā mēs turpinām braukt un brīnāmies, ka lūzt mašīna. Tā kā man liekas, ka tas nav slikti. Tā mūsu pieredze ar reformām jau ir kā pa grāvjiem. Mēs vienmēr ejam tādus ļoti krasus virzienus. Varbūt vajag pāris reizes aplauzties, lai trāpītu uz ceļa?”
