Teju piektdaļa otro iespēju neizmanto 0
Jāsaka gan – neraugoties uz skolu aktīvo darbību un to, ka otrās iespējas skolās mācījušies jau 80 000 jauniešu, Francijā joprojām 23,6 procenti jauniešu ir bez darba. Skaitļi liecina, ka mācības otrās iespējas skolā devušas labumu 62 procentiem no visiem audzēkņiem. Teju ceturtdaļa absolventu pēc tam apgūst kādu amatu, 11 procenti dodas uz uzņēmumiem, kur viņiem solītas apmācības un darbs, bet piektdaļa absolventu, kaut arī nav ieguvuši kvalifikāciju, tomēr ir atraduši darba devēju, kas gatavs ar viņiem noslēgt darba līgumu.
Piemēram, Helēna Klarisa, ar ko tikos Lillē, mācības bija pametusi 16 gadu vecumā ģimenes problēmu dēļ – tā pārcēlās tik bieži, ka viena mācību gada laikā meitene nomainīja pat četras skolas. Taču viņa pat vēl nebija pabeigusi apmācības otrās iespējas skolā, kad ieguva sekretāres darbu. “Tas gan nebija mans sapņu darbs, taču ar kaut ko bija jāsāk, tāpēc tam piekritu,” stāsta meitene. “Tomēr vēlāk atgriezos skolā, lai te man palīdzētu atrast citu ceļu.” Tagad Helēna Klarisa ir izturējusi konkursu, lai piedalītos kādā tālmācības programmā ar sociāli kulturālu ievirzi.
Cita pieredze ir Viktoram Lannojam, kurš pēc skolas absolvēšanas vispirms noslēdza īstermiņa darbu līgumu ar apkaimē lielāko dzērienu piegādes uzņēmumu un sāka tur pildīt pasūtījumu komplektētāja pienākumus. Vēlāk ieguva kravas automašīnas vadītāja tiesības un nu strādā par šoferi ekspeditoru šajā pašā uzņēmumā, un jau ticis pie beztermiņa darba līguma.
Jāpiebilst, ka pērn pat teju 40 procenti Lilles skolas absolventu devās apgūt amatu, bet 18,2 procenti pameta arī otrās iespējas skolu, nepabeidzot apmācības.
