Smiltis mājās darbojas kā smilšpapīrs: kuras grīdas tās bojā visātrāk? 0
Daudzi domā, ka lielākais grīdas ienaidnieks ir ūdens, smagi priekšmeti vai mēbeļu kājas. Tomēr praksē bieži izrādās, ka visvairāk ikdienā grīdu bojā pavisam kas cits – smiltis. Tās ienāk mājās ar apaviem, bērnu ratiem un mājdzīvnieku ķepām, un katrs sīkais graudiņš zem kurpes darbojas gluži kā smalks smilšpapīrs. Un īpaši aktuāli tas mēdz būt vasarā un vasaras mājās.
Tieši tāpēc, izvēloties vinila grīdas segumu, parketu vai flīzes, ir vērts domāt ne tikai par izskatu, bet arī par to, kā materiāls uzvedīsies pēc vairākiem gadiem intensīvas lietošanas. Grīdu konsultanti novēro, ka pirmās nolietojuma pazīmes visbiežāk parādās tieši ieejas zonās un gaitenī – vietās, kur smiltis uzkrājas visvairāk.
Kāpēc smiltis ir tik kaitīgas?
Smilšu graudi satur cietus minerālus, galvenokārt kvarcu. Pārvietojoties pa grīdu, tie berzējas starp apavu zoli un segumu, radot sīkas skrambas. Atsevišķi bojājumi sākumā gandrīz nav pamanāmi, taču ar laiku virsma kļūst blāvāka, zaudē sākotnējo izskatu un uz tās arvien vieglāk pieķeras netīrumi.
Jo intensīvāka kustība konkrētajā zonā, jo ātrāk šis process kļūst redzams.
Parkets – skaists, taču prasa lielāku rūpību
Koks ir dabisks materiāls, tāpēc tā virsma ir jutīgāka pret abrazīvu nodilumu nekā keramika vai daudzi elastīgie grīdas segumi. Smiltis var pakāpeniski noskrāpēt lakas vai eļļas aizsargslāni, un pēc tam sāk ciest arī pati koksne.
Tas nenozīmē, ka parkets nav piemērots ģimenes mājoklim. Vienkārši ieejas zonā nepieciešami kvalitatīvi paklāji un regulāra uzkopšana, lai smiltis pēc iespējas mazāk nonāktu dzīvojamās telpās.
Lamināts – izturīgs, bet ne neievainojams
Mūsdienu lamināta virsma ir diezgan nodilumizturīga, tomēr ilgstoša smilšu iedarbība arī to pakāpeniski matē. Visbiežāk pirmās pazīmes kļūst redzamas vietās, kur cilvēki ik dienu pagriežas vai apstājas, piemēram, pie ārdurvīm vai virtuves darba zonas.
Ja bojājumi kļūst dziļāki, tos parasti vairs nav iespējams lokāli novērst.
Vinila grīdas ikdienas slodzi panes labi
Praksē vinila grīdas ir viena no izturīgākajām izvēlēm mājokļiem ar intensīvu noslodzi. To elastīgā virsma ikdienas abrazīvo nodilumu parasti panes labāk nekā daudzi citi segumi, lai gan arī vinilu ilgstoši nevajadzētu pakļaut smilšu iedarbībai.
Tiem, kuri vēlas dziļāk izprast atšķirības starp dažādiem vinila segumiem un to ekspluatāciju, noderēs arī vinila grīdu ceļvedis.
Flīzes cieš vismazāk
Keramikas flīzes ir vienas no cietākajām grīdas virsmām, tāpēc smiltis tās bojā salīdzinoši maz. Taču tas nenozīmē, ka problēmu nav.
Ar laiku smiltis var pastiprināt šuvju nodilumu, savukārt uz pulētām flīzēm sīkas skrambas noteiktā apgaismojumā kļūst pamanāmas daudz izteiktāk nekā uz matētām virsmām.
Lielākā kļūda – domāt, ka pietiek uzkopt reizi nedēļā
Grīdu konsultanti bieži novēro, ka cilvēki rūpīgi izvēlas segumu, bet nenovērtē profilakses nozīmi. Pat ļoti kvalitatīva grīda kalpos īsāku laiku, ja smiltis regulāri paliks uz tās vairākas dienas.
Visefektīvāk palīdz:
- kvalitatīvs āra un iekštelpu durvju paklājs;
- biežāka putekļsūcēja izmantošana ieejas zonā;
- apavu novilkšana pie durvīm;
- filca uzlikas mēbelēm, lai smilšu graudi netiktu iespiesti grīdā.
Ko no tā var mācīties?
Praksē redzams, ka grīdas ilgmūžību nosaka ne tikai materiāls, bet arī ikdienas paradumi. Pat izturīgākais segums ar laiku zaudēs sākotnējo izskatu, ja uz tā regulāri tiks ienestas smiltis. Savukārt pareizi kopta grīda savu izskatu var saglabāt daudzus gadus ilgāk.
Tiem, kuri vēlas salīdzināt dažādu grīdas segumu nodilumizturību, virsmas faktūras un piemērotību konkrētam dzīvesveidam, to ērti izdarīt Anitras salonā DECCO centrā, Rīgā, Katlakalna ielā 6D. Salīdzinot materiālus klātienē un izrunājot ikdienas lietošanas paradumus, izvēlēties piemērotāko grīdu parasti ir daudz vieglāk.
