“Situācija ir diezgan sarežģīta” – Igaunijas ārlietu ministrs brīdina par satraucošu situāciju migrantu plūsmā uz Latviju 0
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pēdējā laikā būtiski pieaudzis mēģinājumu skaits nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienībā, un Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro situāciju raksturojis ļoti tieši – uz robežas šobrīd esot “pīķa stunda”. Par to vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Pieaugošā migrācijas spiediena dēļ Igaunija nolēmusi nosūtīt uz Latviju papildu Policijas un robežsardzes departamenta spēkus, lai palīdzētu stiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzi. Lēmums pieņemts pēc tam, kad pēdējās dienās arī Igaunijā aizturēti vairāki desmiti nelegālo migrantu, kuri Eiropas Savienībā iekļuvuši caur Baltkrieviju un Latviju.
Taro pagājušajā nedēļā pats apmeklējis Latvijas–Baltkrievijas robežu un norādījis, ka situācija ir ļoti nopietna. Viņš uzsvēris, ka nelegālās migrācijas plūsma pieaugusi ne tikai šī gada laikā, bet arī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
“Uz robežas ir pīķa stunda, tā var teikt. Baltkrievijas režīms speciāli novirza šos migrantus mežā, sapulcina viņus īpašās nometnēs, sagatavo un dod dažādus instrumentus, lai viņi varētu pārvarēt šķēršļus uz Latvijas ārējās valsts robežas. Situācija ir diezgan sarežģīta,” sacījis Taro.
Igaunijas iekšlietu ministrs migrācijas spiedienu saista arī ar plašāku Krievijas un Baltkrievijas īstenoto hibrīdapdraudējumu.
Pēc viņa teiktā, Baltkrievija ir Krievijas sabiedrotā un, pat ja pati aktīvi nepiedalās karadarbībā Ukrainā, tā sniedz Krievijai dažāda veida atbalstu. Taro ieskatā viens no šādiem instrumentiem ir arī nelegālo migrantu virzīšana uz Eiropas valstīm, kuras atbalsta Ukrainu.
“Tā ir daļa no kopējās Krievijas agresijas taktikas, un Baltkrievija šeit ir sabiedrotā. Pat ja viņi aktīvi nedarbojas militāri, viņi tik un tā palīdz ar loģistiku, dažādiem retranslētājiem, ar kuru palīdzību tiek vadīti droni uz Ukrainu. Viens no šādas atbalstošas darbības veidiem ir nelegālo migrantu novirzīšana uz Eiropas valstīm, kas palīdz Ukrainai, lai radītu papildu problēmas un liktu tērēt resursus,” ERR sacījis ministrs.
Taro norādījis, ka nelegālā migrācija rada slodzi ne tikai robežsardzei, bet visai sabiedrībai. Ja migrantu izmitināšanas centri kļūst pārpildīti, valstij nepieciešami papildu līdzekļi šo cilvēku uzturēšanai, tulku, speciālistu un citu darbinieku piesaistei.
Šobrīd lielāko slodzi izjūtot tieši Latvija, tomēr migranti pēc nelikumīgas robežas šķērsošanas nonāk arī tālākās valstīs. Pēc ERR vēstītā, pēdējo dienu laikā Tallinā vien aizturēti vairāk nekā 30 migranti, kuri Eiropā bija nonākuši pēc Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.
Tieši šī iemesla dēļ Igaunija nolēmusi Latvijai sniegt papildu palīdzību ar saviem policijas un robežsardzes spēkiem.
Vienlaikus Taro uzsvēris, ka Igaunija iespējamam migrācijas spiedienam šobrīd ir sagatavota daudz labāk nekā pirms vairākiem gadiem.
Pēdējos gados valsts konsekventi stiprinājusi savu ārējo robežu – izbūvēts robežžogs, turpinās modernu novērošanas sistēmu un citas tehnikas uzstādīšana.
Tomēr ministrs atgādina, ka žogs pats par sevi nav nepārvarams šķērslis. Tā galvenais uzdevums ir aizkavēt robežpārkāpēju un dot robežsargiem pietiekami daudz laika, lai reaģētu uz mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu.
Tādējādi pieaugošais spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Igaunijā netiek uztverts tikai kā Latvijas iekšēja problēma. Tallinā to vērtē kā kopīgu Eiropas Savienības ārējās robežas drošības jautājumu, kas var radīt sekas arī citām reģiona valstīm.
