Spriežam! Vai bankomātu kontrole mazinās ēnu ekonomiku, vai pastāv nevainīguma prezumpcija finanšu jomā?
0
Plašu ažiotāžu sabiedrībā raisījusi Finanšu ministrijas iecere noteikt, ka bankām būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk vienā darījumā un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk. Tas pamatā attiecas uz darbībām caur bankomātiem un kā galvenais iemesls pārmaiņām tiek minēti centieni mazināt ēnu ekonomiku.
Vai bankomātu kontrole mazinās ēnu ekonomiku, vai pastāv nevainīguma prezumpcija finanšu jomā un vai lielāka kontrole ir pretrunā ar birokrātijas mazināšanu – tie ir galvenie jautājumi par šo tēmu, atbildes uz kuriem centāmies noskaidrot TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Informējot par jauninājumiem, ir lietoti nepareizi vārdi, tostarp, par deklarēšanos un ierobežošanu, kas arī radīja lielo satraukumu sabiedrībā – akcentē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas vietnieks, Latvijas Universitātes ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Priede. “Nevienā vietā nav runa par skaidras naudas ierobežošanu, bet vēlmi vairāk saprast, kur ir nesakritības starp oficiālajiem ienākumiem un to, cik apgrozījumā ir skaidrā nauda un kurš ar skaidro naudu operē. Lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā, šis ir vēl viens instruments, ko Valsts ieņēmumu dienests ir piedāvājis izmantot. Ir iespējas salikt kopā datu bāzes un paraudzīties uz to, cik skaidrā nauda, kas ir apgrozībā, ir pierādāma ar oficiālajiem ienākumiem. Tāpēc visiem tiem, kam ir saprotami ienākumi, skaidri un caurspīdīgi, vispār nevajadzētu uztraukties par šo.”
Jautāts, vai pastiprināta VID interese par darījumiem caur bankomātiem varētu liecināt, ka caur tiem plūst nelegāla nauda, bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda: ja bankomāts izsniedz naudu, tas nozīmē, ka nauda ir nonākusi banku sistēmā – vai nu cilvēkam izmaksāta alga, vai uzņēmumam samaksāta nauda par precēm vai pakalpojumiem. Tas viss ir kontrolēts. “Dati nonāks VID datoros. Ja tā būs viena tāda epizode, es pieļauju, ka neviens tai nepievērsīs uzmanību. Ja parādīsies oficiālo ienākumu neatbilstība sistemātiski, tad viņam pieklājīgi apvaicāsies, kas īsti notiek.”
Profesors Jānis Priede piebilst, ka arī Valsts Ieņēmumu dienests to jau norādīja, ka ir automatizētās sistēmas un datu apstrāde, piesaistot mākslīgo intelektu. “Te var zināmu līdzību vilkt ar, piemēram, ātruma pārkāpšanu Latvijā. Kādreiz redzam video sižetus, kur policija brauc un rāda ātruma pārkāpējus. Ir maza ātruma pārkāpēji, kurus teorētiski laiž garām, jo sanāk apturēt, izrakstīt sodu, kas viss prasa laiku, līdzekļus utt. Līdzīgi arī šajā gadījumā varētu būt – ja, akumulējot datu bāzes, parādītos kādas nesakritības kļūdas robežās, ar tām netērētu laiku, bet tiklīdz ir kādas lielās problēmas, tās izvērtētu.”
Vienlaikus viņš norāda, ka ne visi līdzekļi cirkulē caur banku sistēmu: “Konkrētais rīks der, ja bankomātu izmanto. Ja kāds saņem daļu algas skaidrā naudā un izmanto tālāk skaidrā naudā, tad tas nekur nemaz neparādās.”
Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas “Turība” īpašnieks vērš uzmanību, ka Latvijā aptuveni 5% no visiem uzņēmumiem samaksā aptuveni 90% no visas nodokļu masas. Lielais un vidējais bizness strādā legāli un pamatā piepilda valsts maku. No valsts pārvaldības viedokļa nav jēgas tērēt pārmērīgi, nesaprātīgi daudz resursus, lai kontrolētu katrus piecus eiro. Tajā pašā laikā ir svarīgi radīt mehānismus, lai arī mazie norēķini par pakalpojumiem notiktu legāli. Ja privātpersona veic kādu saimniecisko darbību, jābūt ērtiem norēķiniem caur kontu, automātiski nodokļos nomaksājot 10% valstij.
Te jāpiebilst, ka pastāv gan iespēja izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu, taču tā likme ir par augstu un lietošanas ierobežojumi par striktu, lai tas būtu plaši lietots beznodokļu norēķinu vietā.
Rostovskis uzsver, ka ēnu ekonomika ir nevis tāpēc, ka cilvēki grib būt ēnu ekonomikā, bet tāpēc, ka uztaisīta tāda sistēma, kas dažādu pakalpojumu sniedzējus nemotivē lietot legālos norēķinus. “Truba tek, cilvēks pasauc santehniķi, tas saka: “es ņemu skaidrā naudā”. Ko darīt? Nav izvēles!” Ja nav tāda regulējuma, ka var oficiāli samaksāt ar pārskaitījumu un nodokļos nomaksāt 10%, vai ja tas ir sarežģīti, tad sekas ir ēnu ekonomika – pauž Rostovskis.
Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šeit:
