STOPkadri: Kā drīkstēs apsildīt mājokli? Saeimā pieklusināti top izmaiņas likumā, kas ietekmēs jaunu un renovētu privātmāju īpašniekus 115

“Varbūt klusāk nekā varēja gaidīt, Saeimā top izmaiņas Enerģētikas likumā, kas ietekmēs jaunu un renovētu privātmāju iemītniekus. Proti, stāsts ir par kurināmā veidiem, ko turpmāk varēs izmantot mājokļa apsildīšanai,” TV24 raidījumā “Stopkadri” stāsta Marta Krīgere, TV24 žurnāliste.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
Krimināls
Netālu no lidostas “Rīga” nokritusi neliela lidmašīna, pasažieris nogādāts slimnīcā 117
TESTS. Ja tev šodien būtu jākārto eksāmeni, ar kādu atzīmi tu pabeigtu 9.klasi un iegūtu pamatizglītību?
Lasīt citas ziņas

Siltā un saulainā maija dienā TV24 viesojās pie jaunbūves saimnieka Māra Lapiņa, kurš parādīja, kā gada aukstajos mēnešos apsilda savu māju.

Māris apkurei izmanto siltumsūkni un arī malku, kas elektrības pārrāvuma brīdi kalpotu kā alternatīva. Viņš stāsta, ka, lai arī ziemā zem -20 grādiem efektivitāte strauji krītas, siltumsūknim tomēr ir daudz priekšrocību. Izmaksas esot līdzvērtīgas kā dzīvojot dzīvoklī ar centrālapkuri.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Siltumsūknis tika izvēlēts tāpēc, ka pirmām kārtām, efektīvs izmaksu ziņā, nav dārgs, tieši uzstādīšana un pats siltumsūknis. Un efektivitātes ziņā ir pat ļoti okey, jo līdz mīnus 20 grādiem tas silda vairāk nekā patērē,” stāsta Lapiņš.

Saeimā 2. lasījumā atbalstītās izmaiņas Enerģētikas likumā paredz, ka

nākotnē renovētu privātmāju un jaunbūvju apsildīšanai drīkstēs izmantot atjaunīgos energoresursus – granulas, malku, briketes

– vai bezemisiju tehnoloģijas – siltumsūkni vai saules kolektoru. Ministrijā uzsver – lai veicinātu Latvijas ekonomiku, kā arī virzību uz enerģētisko drošumu un neatkarību, būtu jābalstās uz valstī pieejamiem resursiem.

“Dabasgāzes samazinājums arī mums mazinātu šo atkarību no šī resursa un arī no šīm piegādes valstīm. Pašvaldībām ir dotas arī iespējas caur Eiropas Savienības fondu programmām, teiksim, mainīt savus energoresursus, izvēloties, piemēram, biomasas katlu,” norāda Aija Timofejeva, Klimata un enerģētikas ministrijas enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver, ka apkurē varēs turpināt izmantot, arī gāzi un ogles, ja vien to neizlems aizliegt pašvaldība.

Tomēr arī aizliegums automātiski nenozīmēs, ka nekavējoties jādemontē gāzes katls vai jānojauc krāsns, kurā dedzinātas ogles. Tomēr, veicot mājokļa renovēšanu vai jaunas privātmājas būvniecību, atbildīgās iestādes saskaņos atjaunīgu (vai atjaunojamo) energoresursu vai bezemisju tehnoloģiju uzstādīšanu. Iedzīvotājiem, kuri plāno mainīt siltumapgādes veidus, tiek dots pārejas periods.

“Patreiz katra pašvaldība pati izvērtē, un tie ir arī katras pašvaldības iekšējie noteikumi, kā viņi aizliedz, vai nē. Es zinu, ka Rīga plāno kaut kādus zināmos reģionos aizliegt, jo arī pārējām pašvaldībām – tā ir viņu izvēle,” saka Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS).

Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos labojumus “Enerģētikas likumā” Saeima trešajā un galīgajā lasījuma varētu pieņemt līdz Jāņiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.