Galvenais – nestrēbt karstu. Studentes par biznesa izredzēm laukos 0
Arī jaunus cilvēkus interesē darbs un biznesa veidošana laukos. Daudzus desmitus šādu strādāt gribošo var satikt atbalsta gadatirgū biznesa uzsācējiem, kas šomēnes notika Jēkabpilī un visa gada garumā – arī citos reģionos.
Stefānija Reiņikova pēc biznesa uzsācēju gadatirgus atzīst: viņā nostiprinājusies pārliecība – tikai neskriet biznesā ar urrā, labāk visu darīt pakāpeniski. Arī Mārītes Kāršenieces atziņa – nestrēbt karstu, visu darīt apdomīgi un pakāpeniski. To abas Jēkabpils Agrobiznesa koledžas studentes guva pēc informatīvā pasākuma “Atbalsta gadatirgus biznesa uzsācējiem” šomēnes Jēkabpilī. Vēl tajā piedalījās ap simts citu interesentu. Gadatirgu organizēja Attīstības finanšu institūcija “Altum” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību.
Vilina sadarbība ar Lietuvas kaimiņiem
SIA “Muitnieki”, kuras īpašnieks ir Mārītes Kāršenieces tēvs Māris Medveckis, darbojas Viesītes novada Rites pagastā pie Lietuvas robežas. Saimnieka ģimene dzīvo bijušajā muitas mājā, kas no robežas atrodas tikai 30 metru attālumā. Savukārt otrā pusē robežai viena kilometra attālumā atrodas lietuviešu biodinamiskā saimniecība, kas atjaunojusi Ilzenbergas muižu.
“Tā kā mūsu lietuviešu kaimiņi ir ieinteresēti paplašināt sadarbību ar mana tēva bioloģisko saimniecību, kurā šobrīd ir arī seši zirgi, esmu nolēmusi turpmāk pievērsties tieši zirgkopībai, izjādēm, lauku tūrismam, bērnu apmācībai jāšanā ar zirgiem,” uzreiz pēc jauno censoņu saieta stāsta M. Kāršeniece. “Lietuvieši nedomā pievērsties zirgkopībai un šajā jomā cer īpaši sadarboties ar mums. Tāpēc, kad uzzināju par šo atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem, nekavējoties pieteicos. Tagad varu sacīt – šīs dažas stundas man deva ļoti daudz.”
Mārīte uzsver, ka viņai īpaši noderējis, ka vairāki uzņēmēji ļoti konkrēti dalījās ar savu pieredzi uzņēmējdarbības sākšanā. Vērtīgas bijušas arī tikšanās ar Jēkabpils biznesa inkubatora vadītāju Jolantu Šūmakeri, kura dalījusies ar informāciju un padomiem, kādi nepieciešami tiem, kas vēlas uzsākt savu biznesu, un “Altum” Zemgales reģiona vadītāju Mārīti Lazdiņu, kura stāstījusi par finansējumu biznesa uzsācējiem, un vairākiem citiem konsultantiem.
Kad jautāju, vai atbalsta gadatirgus ar kredītu un citām atbalsta saņemšanas iespējām nav uznesis pārlieku augstā emociju vilnī, kas varbūt pēc nedēļas vai mēneša noplaks un vairs nebūs tik liela un noturīga vēlēšanās savu turpmāko dzīvi saistīt ar laukiem, saņemu atbildi: “Ko jūs! Es jau tagad pēc nodarbībām Agrobiznesa koledžā katru dienu braucu uz mājām pie saviem zirgiem. Arī mans vīrs Matīss, kurš strādā Neretā par ugunsdzēsēju, palīdz mūsu lauku saimniecībā, gan veicot pārvadājumus ar smago automašīnu, gan iesaistoties citos darbos. Iespēju ir ļoti daudz, vajag tikai gribēt, domāt un darīt. Tikko mūsu kaimiņi Lietuvas pusē atvēruši Ilzenbergas lauksaimniecības produktu veikalu un sola tādu pašu veikalu atvērt arī Latvijā. Gan mans tēvs, gan es pati, gan mans vīrs – mēs esam stingri pārliecināti, ka mūsu sadarbības iespējām ar lietuviešu kaimiņiem ir liela nākotne. Viss atkarīgs no mūsu uzņēmības.”
Ar draugu skatās vienā virzienā
Arī studente Stefānija Reiņikova pēc biznesa uzsācēju gadatirgus atzīst, ka viņā nostiprinājusies pārliecība – tikai neskriet ar urrā, visu darīt pakāpeniski un, pirms ņemt kredītu, vēl un vēl censties tikt skaidrībā, kā būs ar kredīta atdošanas iespējām.
“Mans draugs Jānis Bārzdiņš ir Salas novada Sēlpils pagasta zemnieku saimniecības “Ziemeļi” īpašnieks,” stāsta Stefānija. “Mēs skatāmies vienā virzienā, gatavojamies sākt kopdzīvi un tālāk attīstīt saimniecību. Šajā atbalsta gadatirgū ar mācību centra BUTS palīdzību noskaidroju, kādos kursos man vajadzētu mācīties, lai sekmīgāk varētu piedalīties kopējā lauku saimniekošanā. Ar to vien, ka nākamgad būšu ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību, noteikti nepietiks. Mana vieta ir laukos. Pie dabas. Ar zaļumu, ar putnu dziesmām. Lauki man dod spēku un ticību rītdienai.”
