“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 141

Tēma par PVN nodokli pārtikai Latvijā tikusi cilāta daudz un beidzamajā laikā – jo īpaši daudz. Ražotāji jau ilgstoši vērš uzmanību, ka PVN vajadzētu pazemināt, taču varas pārstāvji arvien turas pretī. Kāda ir pārtikas ražošanas nozares nākotne Latvijā?

Reklāma
Reklāma
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Pasaule visdrīzāk tomēr ir plakana – astrofiziķis izpētījis zemi visaugstākajā precizitātes līmenī
Lasīt citas ziņas

Tā ir viena no tēmām, par ko diskutējuši TV24 raidījuma “Naudas cena” dalībnieki, kuru vidū bija arī Jāzeps Šņepsts, piena pārstrādes uzņēmuma “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs.

Sākot savu sakāmo, viņš vaļsirdīgi saka: “Sū** būs lieli!” un turpinājumā pamato savu teikto.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Valdība pārtikas ražošanai pieiet tā ļoti vienkāršoti. Visa pasaule, vismaz tās valstis, uz kurām mēs eksportējam, viņi šai pārtikas jomai pieiet pavisam citādi. Jo tas ir nacionālās drošības jautājums – pārtika. Nekas nav briesmīgāks kā tas, vai cilvēks, tauta ir pabaroti vai nē. Mūsu gadījumā par to mūsu valstsvīri, ja viņus tā var nosaukt, nemaz neuztraucas,” sašutumu pauž Šņepsts.

Viņš rosina paskatīties apkārt un pavērot, kādus soļus šajā laikā sper citas Eiropas valstis, lai normalizētu situāciju: “Nevajag jau braukt uz Bahamu salām un pieredzē smelties, bet vajag paskatīties tepat riņķī, kas notiek. Ja lielās valstis, kas mums ir riņķī, ja tās pārtikai šo PVN ir samazinājušas, teiksim, tagad, krīzes laikā, Polijai vispār ir 0%.”

Latvijā mēs turamies pie šī 21%. Jā, tās pie mūsu valsts mērogiem ir milzīgas summas, ko valsts iekasē uz pārtiku. Nevajag to visu pārvērst pr tādu valsts alkatību un zāģēt zaru, uz kura tu pats sēdi.

Šņepsts arī uzteic, ka Latvijā saražojam daudz pārtikas – saražojam vairāk pienu, saražojam vairāk graudu, bet tālāk mēs to visu nepārstrādājam eksporta produktos.

Šņepsts rosina aizdomāties par pakalpojumu sniedzējiem un ražotājiem: “Parādīja gan Covid-19 krīze, gan arī šī krīze, kas saistīta ar karu Ukrainā, ka vieglāk krīzes situāciju pārdzīvo preču ražotāji, it sevišķi tie, kas eksportē. Tas nozīmē, mums jābūt fokusam uz pārstrādātu izejvielu un preču eksportu, nodrošinot pilnīgi savas nācijas ar veselīgu pārtiku, jo es uzskatu, ka mums ir viena no kvalitatīvākajām pārtikām, ja ņemam jebkuru segmentu, un tālāk – lieko eksportējam.”

Bet vai praksē tā notiek? Šņepsts uzskata, ka mēs rīkojamies pilnīgi pretēji – mēs simtiem miljonu esam iztērējuši pakalpojumu nodrošināšanai, tajā pašā laikā nesaprotam – ja šeit beigsies pārtikas preču ražošana, tad tas pakalpojums nevienam nebūs vajadzīgs.

Reklāma
Reklāma

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.