Valsts kancelejā vadības krīze? Kulbergs asi kritizē esošo sistēmu 0
Pašreizējā situācija, kad nav iespējams operatīvi iecelt Valsts kancelejas vadītāju, ir nepieņemama, pēc valdības sadarbības sanāksmes aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Premjers atzina, ka bijis pārsteigts par to, ka šādos apstākļos nav elastības valsts pārvaldē, lai nodrošinātu iestādes vadību, kamēr notiek atklāts konkurss. “Mēs šobrīd paliekam praktiski bez kancelejas vadības, bet šādos kritiskos apstākļos kapacitātei ir jābūt pieejamai nekavējoties,” uzsvēra Kulbergs.
Viņš norādīja, ka pastāv problēmas arī ar konkursu kvalitāti un neitralitāti valsts un kapitālsabiedrību amatos. Tādēļ, pēc premjera domām, būtu jāparedz iespēja uz laiku iecelt piemērotu kandidātu no valsts pārvaldes, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību līdz konkursa noslēgumam.
Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Butāns aģentūrai LETA uzsvēra, ka koalīcijas virzītā iecere nenozīmē atteikšanos no atklātiem konkursiem. “Mēs vienkārši risinām situāciju, kad šobrīd nav vadītāja un darbs nevirzās uz priekšu,” viņš teica, piebilstot, ka vadības trūkums ir būtisks riska faktors.
Butāns arī norādīja, ka valsts pārvaldē strādājošie darbinieki jau ir izgājuši atlasi, tāpēc iespējama pagaidu risinājuma ieviešana būtu loģiska.
Kā ziņots, organizācija “Sabiedrība par atklātību “Delna”” aģentūrai LETA paudusi, ka valdošās koalīcijas virzītie grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas dotu iespēju nerīkot konkursu uz Valsts kancelejas direktora amatu, varētu apdraudēt civildienesta politisko neitralitāti.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā sāka parlamentā virzīt grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz ļaut premjeram Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez konkursa.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi vajadzīgi, lai novērstu situāciju, kurā pašreizējais regulējums obligāti paredz rīkot atklātu konkursu uz iestādes vadītāja amatu gadījumā, ja vadītājs tiek atbrīvots no amata, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. Anotācijā apgalvots, ka šāda prasība varot nepamatoti ierobežot iespēju operatīvi nodrošināt iestādes darba nepārtrauktību.
Tiek uzsvērts, ka ilgstoša iestādes vadītāja amata vakance var negatīvi ietekmēt iestādes darbību, lēmumu pieņemšanu un funkciju izpildi. Līdz ar to nepieciešams novērst formālu šķērsli, kas liedz izmantot jau likumā paredzēto alternatīvu – ierēdņa pārcelšanu valsts interesēs bez atklāta konkursa, ja tas ir pamatoti un lietderīgi.
Anotācijā arī skaidrots, ka šāds pārcelšanas mehānisms jau pastāv un ļauj amatā iecelt atbilstošu, profesionāli izvērtētu kandidātu, taču pašreizējā norma to konkrētajā situācijā ierobežo. Vienlaikus uzsvērts, ka grozījumi nemaina principu par atklātu konkursu kā vispārējo kārtību, bet tikai paredz iespēju konkrētos gadījumos piemērot elastīgāku risinājumu valsts pārvaldes interesēs.
Kulbergs ir izteicies, ka izmaiņas vajagot, jo esošais regulējums esot “stulbs” un paralizējot valsts pārvaldi. Viņš atzina, ka izmaiņas tiek virzītas saistībā ar Valsts kancelejas vadītāja vakanci, kur neesot laika gaidīt konkursa noslēgumu un neesot arī lielas intereses par šo amatu. Konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu tika izsludināts 29. maijā ar pieteikšanās termiņu līdz šodienai.
