SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 24
Ukrainas Ārlietu ministrija aicinājusi ANO un Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju (SSKK) iesaistīties humānās palīdzības sniegšanā Kurskas apgabala teritorijās, kas atrodas Ukrainas bruņoto spēku kontrolē, teikts ministrijas paziņojumā.
“Ukraina, ievērojot visas starptautisko humāno tiesību un cilvēktiesību normas un principus, īstenojot efektīvu kontroli atsevišķos Kurskas apgabala rajonos, stingri ievēro savas starptautiskās saistības starptautisko humāno tiesību jomā, jo īpaši par civiliedzīvotāju aizsardzību karadarbības laikā,” norādīja ministrija.
“Ukraina apstiprina, ka stingri ievēro savas starptautiskās saistības iepriekš minētajās jomās, un ir gatava sniegt pilnīgu palīdzību ANO un SSKK darbinieku darbībai minētajās teritorijās,” teikts paziņojumā.
Ministrija nosūtījusi attiecīgu notu ANO.
“Jau no pirmajām Kurskas operācijas dienām Ukrainas Aizsardzības spēki kā civilizēta Eiropas armija parādīja augstu profesionalitāti un pilnīgu atbilstību starptautisko humāno tiesību principiem,” turpināja ministrija. “Civiliedzīvotāji Kurskas apgabala teritorijā ir saņēmuši un saņem humāno palīdzību, pamatvajadzību apmierināšanu humānās palīdzības jomā un iespēju pamest kaujas operāciju rajonus.”
“Ņemot vērā humāno situāciju un nepieciešamību pienācīgi nodrošināt cilvēka pamattiesības Kurskas apgabala teritorijā, Ukrainas Ārlietu ministrija aicināja ANO pievienoties humānās palīdzības pasākumiem minētajā teritorijā un nosūtīja ANO attiecīgu notu,” teikts ministrijas paziņojumā.
“Ārlietu ministrija ar notu vērsās arī pie Starptautiskā Sarkanā Krusta kā starptautisko humāno tiesību garantam ar lūgumu piedalīties humānās palīdzības pasākumos un uzraudzīt starptautisko humāno tiesību principu ievērošanu saskaņā ar 1949. gada Ženēvas Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,” paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 634 860
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 634 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8683 tankus, 17 071 bruņutransportieri, 18 123 lielgabalus un mīnmetējus, 1187 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 947 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 263 bezpilota lidaparātus, 2592 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 712 automobiļus un autocisternas, kā arī 3090 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Sibiha: Ukraina netirgosies ar savām teritorijām
Ukraina negrasās tirgoties ar savām teritorijām, apmeklējot armijas vienības Sumu apgabalā, sacīja ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
“Es apliecināju mūsu karavīriem, ka Ukraina neplāno tirgoties par teritorijām vai Minskas tipa vienošanos. Nav svarīgi, ko viņi raksta avīzēs,” sociālajā tīklā “Facebook” pauda Sibiha.
“Tā ir absolūti stingra prezidenta nostāja, un Vašingtonā viņš prezentēs lietas, kas noteikti stiprinās mūsu karavīrus,” viņš piebilda.
Vācu laikrakstā “Bild” iepriekš bija apgalvots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot gatavs piedāvāt Krievijai uguns pārtraukšanu daļā frontes.
Izdevums pieļāva, ka Zelenskis tuvākajās nedēļās dosies uz ASV, lai iepazīstinātu ar savu stratēģiju prezidentu Džo Baidenu un prezidenta amata kandidātus Kamalu Herisu un Donaldu Trampu.
Zelenskis gatavojas iepazīstināt ASV pusi ar plānu, kas ietver gan prasību atļaut izmantot Rietumu ieročus tāliem triecieniem Krievijā, gan “Ukrainas gatavību pieņemt lokālu uguns pārtraukšanu atsevišķās frontes daļās – un tādējādi uz laiku iesaldēt situāciju”, teikts publikācijā.
Zelenska padomnieks Dmitro Litvins, komentējot “Bild” versiju, to raksturoja kā “viltus ziņu”.
