Itālijas mākslinieki (no kreisās) Omars Galljāni un Lorenco Puljizi izstādes “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi” atklāšanā mākslas muzeja “Rīgas Birža” desmitgadē.
Itālijas mākslinieki (no kreisās) Omars Galljāni un Lorenco Puljizi izstādes “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi” atklāšanā mākslas muzeja “Rīgas Birža” desmitgadē.
Foto: Timurs Subhankulovs

“Pašatklāsme un būtiskā meklējumi.” Recenzija par itāļu mākslas izstādi “Rīgas Biržā” 1

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā!
Krievija konfiscē itāļiem rūpnīcas. Itālijas atbildes gājiens ir filigrāns
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 24
Lasīt citas ziņas

Atzīmējot desmit gadu jubileju, mākslas muzejā “Rīgas Birža” sadarbībā ar pasaulslaveno Florences Ufici galeriju atklāta itāļu mākslas izstāde “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi”.

Izstādes centrā – izcilā renesanses gleznotāja, venēcieša Tintoreto glezna “Vīrieša portrets”, kas Rīgā skatāma pirmoreiz. Izstāde aplūkojama līdz 14. novembrim.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Rīgas Biržas tēls nenoliedzami saistīts ar Itāliju, kas atspoguļojas arī krāšņajās Venēcijas palaco formās celtajā ēkā. Tāpēc bija skaidra izvēle šo jubileju, gluži tāpat kā savulaik muzeja telpu atklāšanu, iezīmēt ar itāļu kultūras klātbūtni. Pirms 10 gadiem tā bija Berengo studijas stikla objektu kolekcija “Glasstress Riga” un gadu vēlāk – Dmitrija Gutova darbs “Gondola” muzeja ātrijā. Šovasar tā būs laikmetīgās un klasiskās mākslas saspēle “Pašatklāsmē”. Izstāde tiek veidota sadarbībā ar pasaulslaveno Ufici galeriju un nebūtu iespējama bez Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsta,” teic mākslas muzeja “Rīgas Birža” vadītāja Daiga Upeniece.

Itālijas mākslinieku darbos atspoguļos viņiem svarīgas esības vērtības: cilvēka vieta pasaulē, skaistais un vērtīgais, draudi un bailes, drosme un mīlestība.
Foto: Timurs Subhankulovs

Itālijas mūsdienu māk­slinieki Omars Galljāni un Lorenco Puljizi skatītājus iepazīstinās ar speciāli izstādei radītām lielformāta kompozīcijām, kuru ieceres un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēle sakņojas Itālijas glezniecības tradīcijās.

Abi mākslinieki jau vairākkārt ir veidojuši kopizstādes Itālijā – Milānas “Museo Francesco Messina” (2018), Neapoles “Pio Monte della Misericordia” muzejā (2017) un Sicīlijas laikmetīgās mākslas muzejā “Palazzo Riso” Palermo (2016) –, tāpēc izstāde “Rīgas Biržā” uzskatāma par mērķtiecīgu viņu radošās sadarbības turpinājumu.

Foto: Timurs Subhankulovs

Katrs autors izstādē eksponēs septiņus darbus, kuri veidos dialogu par viņiem tik svarīgām esības vērtībām: cilvēka vieta pasaulē, skaistais un vērtīgais, draudi un bailes, drosme un mīlestība.

“Lai gan Galljāni un Puljizi mākslinieciskie rokrak­sti ir krasi atšķirīgi, tos vieno uzticība Itālijas dižo renesanses meistaru mākslinieciskās patiesības meklējumu ceļam. Pašatklāsme un būtiskā meklējumi uzskatāmi dominē Galljāni zīmējumu un gleznojumu sižeta elementu, fona un detaļu mijiedarbes trauslumā un delikātumā.

Puljizi daiļradē renesanses meistaru mantojumam ir īpaša loma – viņa pašatklāsme sakņojas parafrāzēs par pagātnes gleznotāju kompozīcijām. Viņa gleznās uz monohroma, sulīgi melna fona ar skaudriem, bagātīgiem triepieniem izcelti mākslinieka izvēlēto dižmeistaru kompozīcijās gaismas akcentēti fokusa elementi – sejas, rokas, silueti, tērpu krokas,” māk­slinieku darbus raksturo izstādes veidotāji.

Renesanses laika izcilā venēcieša Tintoreto (1518–1594) glezna “Jauna vīrieša portrets” Rīgā skatāma pirmoreiz.
Foto: Timurs Subhankulovs

Abus māksliniekus vieno uzskats, ka pagātnes lielie skolotāji ir neizsmeļams iedvesmas avots gan māk­slā, gan veidā, kā māksliniekam ir jākalpo savam talantam. Tāpēc izstādes centru veidos renesanses laika izcilā venēcieša Džakopo Robusti Tintoreto (1518–1594) “Jauna vīrieša portrets” (citviet avotos arī “Bārdaina vīrieša portrets”), kurš, pateicoties sadarbībai ar Ufici galeriju Florencē, Rīgā būs skatāms pirmo reizi. Tintoreto eļļas glezna “Jauna vīrieša portrets” radīta 1546. gadā, un tās īpašniece ir slavenā Ufici galerija Florencē, tā tikusi izstādīta arī pasaulslavenajā Ņujorkas Metropoles mākslas muzejā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.