Pašnodrošinājums vai reģionālā sadarbība? 13
Pašlaik ES dalībvalstis katra savā veidā garantē enerģijas piegāžu drošību, taču neatbildēts ir jautājums, kurš būs atbildīgs par pārrobežu enerģijas piegādēm reģionālā līmenī.
Rebeka Harma, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāve no Vācijas, EK noteikto izmešu kvotu 550 g/kwh neatbalsta (kaut arī zaļie prasa 350 g), jo tā attiecas gan uz ogļu, gan uz vecākajām gāzes koģenerācijas stacijām. Kolīdz runa ir par enerģijas avotu ārpus savas valsts, tā pat tie atsevišķie komunisti, kas iekļuvuši EP, pēkšņi iestājas par nacionālu valsti un aizstāv ogļu termoelektrocentrāles… kopā ar zaļajiem. Šajā diskusijā nacionālā piederība izšķirs vairāk nekā politiskā, paredz Krišjānis Kariņš, raugoties arī uz sociālistiem, kuri parasti vienmēr iestājušies par atjaunīgo resursu izmantošanu. Ogles kā rezerves kurināmo vēloties saglabāt pat par Latviju zaļākās Somija un Zviedrija. Skaidri jānorāda, līdz kuram laikam ļaut subsidēt ogļu dedzināšanu, tā uzdevumu sev noteicis Kariņš.
Cenu zonas ir būtisks jautājums. EK priekšlikumi noveda pie tā, ka Vācija ir sadalīta divās zonās, un tas nav pieņemams, protestēja Martina Vernere, ēnu ziņotāja no sociāldemokrātu nometnes. Atkāpšanās no centralizētās enerģijas piegādes nākotnē noteikti ietekmēs tirgu, viņa paredzēja. Tā kā patērētāji kļūs aktīvāki tirgus dalībnieki, viņiem nepieciešama plašāka izvēle attiecībā uz piegādātāju: jādod iespējas salīdzināt cenas un arī pašiem saražot elektrību, kuru varētu uzglabāt un varbūt pat pārdot tā, lai cenas gala iznākumā būtu zemākas. Galarezultātā jānonāk līdz drošākai apgādes sistēmai un drošākām apgādēm.
Visu valstu un visu politisko grupu pārstāvji izteicās, ka atbalsta jaunu enerģētikas tirgus uzbūvi, pārejot uz atjaunīgajiem resursiem. Taču katram bija savs “bet”. Ja šos visus iebildumus ņems vērā, tad esošajā kartībā nekas nemainīsies. Krišjānim Kariņam ir “neiespējamā misija”: ņemot vērā visus priekšlikumus un iebildumus, tomēr pārcelt Eiropu uz modernāku un efektīvāku enerģijas ražošanu. Priekšlikumi jāiesniedz 7. septembrī, diskusijas risināsies līdz gada beigām, lai vēl šogad (28. novembrī) ITRE komiteja varētu par to nobalsot.
