Sākas dzīvošana “uz kredīta”: zinātnieki publicē satraucošus datus par Zemes nākotni 0
Cilvēce jau ir iztērējusi dabas resursus, ko Zeme spēj atjaunot viena gada laikā. 30. jūlijā tika sasniegta Zemes pārtēriņa diena (Earth Overshoot Day) – brīdis, kad cilvēku patēriņš pārsniedz planētas spēju atjaunot izmantotos resursus, ziņo “Unian”.
To var salīdzināt ar situāciju, kad bankas kontā nauda ir beigusies, bet nākamā alga vēl nav saņemta.
Šis datums parāda, ka cilvēces ekoloģiskā pēda – koksnes, zivju, lauksaimniecības zemju, citu dabas resursu patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas – pārsniedz Zemes bioloģisko spēju atjaunoties un absorbēt radīto piesārņojumu.
Pēc aprēķiniem cilvēcei pašlaik būtu nepieciešamas aptuveni 1,7 planētas, lai nodrošinātu pašreizējo dzīvesveidu bez dabas resursu izsīkšanas.
Mežiem draud bīstamas pārmaiņas
Īpaši satraucoša ir tropisko mežu izciršana. Pēc Vācijas Federālā statistikas biroja datiem, 2024. gadā pasaulē iznīcināti aptuveni 26,5 miljoni hektāru tropisko mežu – gandrīz trīs ceturtdaļas no Vācijas teritorijas.
Pasaules Dabas fonda (WWF) pētījumi brīdina, ka Amazones mežu izciršana var izraisīt ķēdes reakciju. Koki ar iztvaikošanas palīdzību nodrošina daļu nokrišņu, kas nepieciešami pašu izdzīvošanai. Mazāk mežu nozīmē mazāk lietus un vēl straujāku mežu zudumu.
Zivju resursi turpina sarukt
Arī pasaules okeānu stāvoklis pasliktinās. Saskaņā ar ANO datiem pārzvejoto zivju krājumu īpatsvars pieaudzis no 10% 1974. gadā līdz vairāk nekā 50% 2021. gadā.
Lai gan zivju audzētavas daļēji palīdz apmierināt pieprasījumu, daudzu sugu aizsardzības ierobežojumi joprojām netiek pilnvērtīgi ievēroti. Arī Baltijas jūrā atsevišķu zivju sugu, piemēram, mencu un siļķu, populācijas ir kritiskā stāvoklī.
Saldūdens problēma kļūst arvien nopietnāka
Lai gan saldūdens patēriņš netiek iekļauts Zemes pārtēriņa dienas aprēķinā, situācija šajā jomā ir īpaši satraucoša.
Daudzviet pasaulē upes kļūst seklākas, samazinās ūdens līmenis ezeros, bet aptuveni 70% lielo pazemes ūdens rezervju tiek nepārtraukti izsmeltas, galvenokārt lauksaimniecības vajadzībām.
Ūdens līmeņa krišanās jau izraisījusi zemes virsmas nosēšanos aptuveni 6 miljonu kvadrātkilometru platībā.
Valstis resursus patērē ļoti atšķirīgi
Dabas resursu patēriņš dažādās valstīs būtiski atšķiras.
Ja visa pasaule dzīvotu tāpat kā vidējais Kataras iedzīvotājs, Zemes pārtēriņa diena pienāktu jau 4. februārī. Savukārt Hondurasas patēriņa līmenī tā būtu tikai 27. novembrī.
Arī Vācija ir starp valstīm ar augstu patēriņu – ja visa pasaule dzīvotu kā vācieši, gada resursi būtu izsmelti jau 10. maijā.
Tomēr ir arī pozitīva tendence – pēdējos gados Zemes pārtēriņa diena vairs tik strauji nepārvietojas uz gada sākumu. Kopš aptuveni 2018. gada tā saglabājas samērā stabila. Salīdzinājumam – 2025. gadā tā bija 24. jūlijā, bet 2024. gadā – 1. augustā.
Zinātnieki uzsver – pašreizējais dzīvesveids nozīmē resursu izmantošanu nākamo paaudžu rēķina, tāpēc būtiski ir samazināt pārmērīgu patēriņu un aizsargāt dabas sistēmas, no kurām cilvēce ir atkarīga.
