VIDEO. “Mazs cinītis gāž lielu vezumu!?” Šī mazā zivtiņa ir skaļāka par ziloni 4
Saskaņā ar jaunu pētījumu neliela zivju suga Danionella cerebrum, kuras garums nepārsniedz 1.27cm, ir skaļāka par ziloni, raksta “cnn.com”
Danionella cerebrum ir mazas caurspīdīgas zivis, kas dzīvo seklos ūdeņos pie Mjanmas, tās var radīt vairāk nekā 140 decibelus, publicētā paziņojumā presei ziņo starptautiska zinātnieku grupa.
“Tas ir salīdzināms ar troksni, ko cilvēks uztver lidmašīnas pacelšanās laikā, 100 metru attālumā, un tas ir diezgan neparasts šāda maza izmēra dzīvniekam,” sacīja pētījuma autors Ralfs Britzs, Senkenbergas Dabas vēstures muzeja ihtiologs.
Lielie dzīvnieki mēdz radīt skaļākus trokšņus nekā mazie, ziloņi ar saviem snuķiem spēj radīt skaņas līdz 125 decibeliem.
Tomēr, daži mazi dzīvnieki var radīt neticami skaļus trokšņus, tostarp garneles, kuras izmanto savus nagus, lai radītu skaņas, kas mērāmas līdz 250 decibeliem.
Danionella cerebrum, šķiet, ir unikāla zivju vidū.
Zinātnieki izmantoja ātrdarbīgus videoierakstus, mikro-CT skenēšanu un analizēja ģenētisko informāciju, lai parādītu, ka šīs sugas tēviņiem ir unikāls skaņu radošs aparāts, kas ietver bungu skrimšļus, specializētu ribu un nogurumizturīgu muskulatūru.
Šis zivis rada troksni, atsitoties ar skrimšļiem pret peldpūsli — ar gāzi pildītu orgānu, kas ļauj tām uzturēties dziļi ūdenī un rada ātru pulsu.
Augstākas frekvences impulsi tika iegūti, mainīgā veidā saspiežot peldpūsli no kreisās un labās puses, savukārt zemākas frekvences impulsi tika izveidoti, izmantojot atkārtotas vienpusējas kompresijas tajā pašā ķermeņa pusē.
Nav zināms, ka kāda cita zivs skaņas radīšanai izmantotu atkārtotas vienpusējas muskuļu kontrakcijas.
Pētījumā teikts, ka gan divpusēju, gan vienpusēju kontrakciju izmantošana nozīmē, ka var radīt lielāku skaņu daudzveidību.
Pētnieki apgalvo, ka zivis izmanto impulsus, lai sazinātos savā starpā duļķainos ūdeņos.
“Mēs pieņemam, ka konkurence starp vīriešiem, šajā vizuāli ierobežojošajā vidē, veicināja īpaša akustiskās komunikācijas mehānisma izstrādi,” sacīja Britzs.
Pētījums tika publicēts žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.
