Sadales un pārvades sistēmu operatoriem līdz šodienai jāiesniedz Ministru prezidentam pārstrādāti tarifi.
Sadales un pārvades sistēmu operatoriem līdz šodienai jāiesniedz Ministru prezidentam pārstrādāti tarifi.
Foto: Timurs Subhankulovs

Turpina lauzt šķēpus par elektrības tarifiem. Ministrijas izliekas par beigtām 82

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
ChatGPT nosauc 10 visu laiku labākās dziesmas 7
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka
VIDEO. “Māja pašā jūras krastā!” Grevcova un Brēmanis atraduši Kariņa privātīpašumu un filmējas pie tā 80
Lasīt citas ziņas

AS “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) un AS “Sadales tīkls” (“ST”) jaunie elektrības pārvades un sadales tarifi varētu nebūt tik lieli, kā sākotnēji bija plānots. Tādus secinājumus var izdarīt gan no atbildīgo valsts amatpersonu reakcijas uz tarifu projektu, gan pašu uzņēmumu izteikumiem. Pašlaik “AST” pārvades tarifu ir plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt sadales sistēmas operators “ST” plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Tomēr sadales un pārvades sistēmu operatoriem līdz šodienai jāiesniedz Ministru prezidentam pārstrādāti tarifi.

Iecerēts, ka “AST” tarifs varētu stāties spēkā nākamā gada 1. martā, bet “ST” tarifs – nākamā gada 1. jūlijā.

Ministrijas izliekas par beigtām

CITI ŠOBRĪD LASA

Kamēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar īpašu rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) vērtēt iespējas koriģēt “AST” un “ST” sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus, par gaidāmajām izmaiņām turpinās spraigas diskusijas publiskajā telpā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), turpinot iesākto “ST” iesniegtā elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projekta vērtēšanu, rīkoja attālinātu sanāksmi, lai uzklausītu dažādus viedokļus.

Tajā piedalījās vairāk nekā 70 interesentu, tostarp daudzi zaļās enerģijas ražotāji, kuri šogad savās mājsaimniecībās ir uzstādījuši saules paneļus. Tieši viņu satraukums un neizpratne par gaidāmajiem elektroenerģijas sadales tarifiem ir vislielākā. Un kā nu ne, šobrīd elektroenerģiju Latvijā ražo vairāk nekā 11,5 tūkst. mājsaimniecību, no kurām šogad saules enerģijas mikroģenerācijai pievērsušās teju 9,5 tūkst. mājsaimniecību.

“Vai, aprēķinot jaunos tarifus, ir ņemts vērā šo 11,5 tūkst. mājsaimniecību ieguldījums, kuras ir devušas būtisku pienesumu valsts energoneatkarības nodrošināšanā?” vēlējās noskaidrot diskusijas dalībnieks Mārtiņš Vanags. Savukārt Būvmateriālu ražošanas asociācijas enerģētikas padomnieks Gatis Ābele atzinīgi novērtēja “ST” saimniecisko darbību pēdējo gadu laikā, taču apelēja pie atbildīgo ministriju godaprāta.

“Uzņēmums ir veicis izmaksu efektivizāciju un procesu digitalizāciju, bijis ļoti drosmīgs, atsakoties no šķērssubsīdijām un piedāvājot izmaksās balstītu tarifu, ko neviena cita Baltijas valsts nav izdarījusi. Taču ministrijas, kas ir gan pārvades, gan sadales tīklu operatoru kapitāla daļu turētājas, izrāda pasivitāti, izliekoties par beigtām un nespējot piedāvāt nedz kādus zaļos, nedz sociālos atbalsta instrumentus mājsaimniecībām,” secina G. Ābele.

“ST” koplīgums spiež celt darbinieku algas

Ekonomikas ministrija elektroenerģijas pārvades un sadales uzņēmumiem izteikusi vairākus priekšlikumus, kādas pozīcijas tarifu projektā vērtēt, lai panāktu to samazināšanu, piemēram, ieteikts pagarināt plānoto tarifa periodu un pārvērtēt potenciālo elektrības cenu ilgākā laika periodā. EM redzējumā visi potenciālie zaudējumi nav obligāti uzreiz jāieliek iekšā tarifā, kā arī vajadzētu izsvērt tarifā pieteikto “ST” darbinieku atalgojuma pieaugumu.

Reklāma
Reklāma

Spriežot par tarifiem un to ietekmi uz elektrības ražotājiem mājsaimniecībās, tikusi panākta vienošanās mazināt prasības pieslēgumu jaudai saules paneļu licējiem, attiecīgi izmaksu pieaugumam šai klientu grupai nevajadzētu būt tik lielai, kāda parādījās elektrības sadales tarifu projektos. “ST” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norāda, ka uzņēmuma koplīgums ar arodbiedrību paredz līdz ar inflāciju palielināt algas darbiniekiem. Tas uzņēmumam esot saistošs, panākts pat kompromiss ar arodbiedrību, tādējādi darbinieku atalgojums nepieaugs tādā apjomā, kā to paģēr šā brīža ekonomiskā situācija.

Fiksētas izmaksas nav risinājums ilgtermiņā

Kā viens no iespējamajiem risinājumiem, kā samazināt “AST” un “ST” piedāvātos tarifus, ir tīkla zudumu kompensēšanai paredzētās elektroenerģijas izmaksu samazināšana ilgākā laika periodā, daļēji vai pilnībā to iegādājoties par fiksētu cenu, nevis “Nord Pool” biržas cenām, uzskata energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens. Jo tieši izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai veido nozīmīgāko elektroenerģijas pārvades un sadales tarifa pieaugumu.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par “Nord Pool” biržas “spot” cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi – “AST” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu (GWh) gadā, bet “ST” – aptuveni 255 GWh gadā. 

Šobrīd “AST” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “ST” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā. “Var izskatīt dažādas elektroenerģijas iepirkuma stratēģijas. Ļoti aktīvas diskusijas ar tirgus dalībniekiem veicām šī gada pavasarī. Aptaujājām tirgotājus, izsludinājām cenu aptauju. Kā viens no variantiem bija fiksēta cena dažādos laika periodos.

Secinājām, ka partneri ir ārkārtīgi atsaucīgi tikai sarunu laikā pirms tendera, bet, kad piedāvājumi tika saņemti, tie nebūt nebija labvēlīgi. Šobrīd tā ir spekulācija publiskajā telpā, ka kāds sola izdevīgāku cenu, nekā tā ir biržā. Ja kāds piedāvā zemu cenu, tā nebūs izdevīga ilgākā laika periodā, kā rezultātā sabiedrība pārmaksās,” skaidro “ST” valdes locekle un finanšu direktore Kristīne Sarkane. 2022. gada deviņos mēnešos “ST” zaudējumi sasnieguši 13,9 milj. eiro.

Tie primāri skaidrojami ar elektroenerģijas cenu kāpumu “Nord Pool” biržā. Kopējās izmaksas par elektroenerģiju šī gada deviņos mēnešos bijušas 38,3 milj. eiro, salīdzinājumam – pērn deviņos mēnešos tās bija 14,2 milj. eiro. Attiecīgi šī pozīcija, salīdzinot ar 2021. gada deviņiem mēnešiem, palielinājusies par 169%, bet, ja salīdzina ar 2020. gada attiecīgo periodu, palielinājums sasniedz vairāk nekā piecas reizes. Jāteic gan, ka uzņēmuma vadība cer uz elektroenerģijas cenu samazinājumu. “Visticamāk, nākamā gada pavasarī biržas cenas būs kritušās, kas varētu samazināt tarifu,” lēš S. Jansons.

Jāairē vienā virzienā

Elektroenerģijas tirgotāju un ražotāju pārstāvis Roberts Samtiņš ir satraucies par lielajiem tarifiem, kādi paredzēti elektroenerģijas ražotājiem. “No elektroenerģijas ražotāju perspektīvas raugoties, vēlos vērst uzmanību diviem jautājumiem. Pirmais, iespējams, nevajag izgudrot jaunu riteni un paskatīties, kas šajā ziņā notiek Lietuvā un Igaunijā, jo mūsu kaimiņvalstīs elektroenerģijas ražotājiem tik lieli tarifi nepastāv.

Vajadzētu noskaidrot, kā kaimiņi risina šos jautājumus. Otrais, kādēļ elektroenerģijas ražotājiem, kuri ir pieslēgti pie “AST” un “ST”, ir tik liela tarifu atšķirība. Tas, raugoties no valsts ilgtspējīgas attīstības viedokļa, noteikti nav pieņemami. Vajadzētu šo sistēmu padarīt godīgāku, izlīdzinot sadales un augstsprieguma tarifus. SPRK vajadzētu nopietnāk šim jautājumam pievērsties un skaidrot atšķirības,” saka R. Samtiņš. Savukārt S. Jansons, ilustrējot situāciju, norāda, ka šī brīža tarifu hierarhija neveicina brīvu jaudu turēšanu elektroenerģijas ģenerācijai.

“”ST” un “AST” ir vienā laivā, un mums ir jāairē vienā virzienā, tāpēc sagaidu, ka kopīgi spēsim rast risinājumus, kā samazināt tarifus, lai neapstādinātu zaļo izkliedēto ģenerāciju,” teic S. Jansons. Sadales un pārvades sistēmas operatoriem līdz šodienai, 20. decembrim, uzdots iesniegt Ministru prezidentam pārstrādātus tarifus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.