Kultūra
Mūzika un deja

Turpināt ziemeļu skaņu. Saruna ar Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu0


Kaspars Putniņš: “Viena no pārņemtajām lietām ir attiecības ar komponistiem, ar to saprotot ne vien atsevišķu darbiņu pasūtināšanu, bet ilglaicīgu procesu.”
Kaspars Putniņš: “Viena no pārņemtajām lietām ir attiecības ar komponistiem, ar to saprotot ne vien atsevišķu darbiņu pasūtināšanu, bet ilglaicīgu procesu.”
Foto: Karīna Miezāja

Šodien, 25. martā, Latvijas Radio korim ar tā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Sigvarda Kļavas veidoto programmu “Gaisma” bija paredzēts uzstāties Barselonā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ koncerts Spānijā izpalika, un Radio koris patlaban devies atvaļinājumā. Tomēr ir arī priecīga ziņa. Nupat kļuvis zināms, ka Latvijas Radio kora diriģents KASPARS PUTNIŅŠ kļuvis par Zviedrijas Radio kora galveno diriģentu. Amatā viņš stāsies šā gada rudenī un būs desmitais galvenais diriģents Zviedrijas Radio kora vēsturē.

 

Zviedrijas Radio koncertzāles vadītājs Stefans Bekers norādījis, ka Kaspars Putniņš ir “viens no pasaulē visvairāk respektētajiem kordiriģentiem – izdomas bagāts, radošs un spožs mūziķis ar atvērtu prātu, kas palīdzēs turpināt Zviedrijas Radio kora panākumus arī nākotnē”.

Savukārt pats Kaspars Putniņš teic, ka nav vilcinājies, kad saņēmis uzaicinājumu, jo šis ir jebkura diriģenta “sapņu darbs”. “Šis piedāvājums tiešām ir tāds, kuram grūti noticēt, jo Zviedrijas Radio koris noteikti ir viena no visslavenākajām dziedošajām vienībām pasaulē un ir tāda bijusi daudzus desmitus gadu. Tā ir grupa, kas izdarījusi ārkārtīgi daudz brīnišķīgu lietu pasaules mūzikas kontekstā. Un kora profesionālim, kora diriģentam iegūt šā kora galvenā diriģenta amatu – tas ir milzīgs, neiedomājams prieks. Tas varētu būt katra diriģenta sapnis.”

 

– Kaspar, vai arī pats ko esat darījis, lai šādu sapni īstenotu?

K. Putniņš: – Tā nav lieta, uz kuru var mērķtiecīgi iet. Taču, jā, man pietiekami ilgi bijusi laba radoša sadarbība ar šo muzikālo vienību Zviedrijā. Un tad pienāca brīdis, kad Zviedrijas Radio koris beidza attiecības ar līdzšinējo galveno diriģentu (pirms Kaspara Putniņa līdz 2018. gadam Zviedrijas Radio kora galvenā diriģenta amatā vienpadsmit gadus bija Peters Dreiksta) un domāja, kas varētu būt nākamais viņa vietā. Protams, ir lērums kandidātu diriģentu vidū, kuri ar viņiem agrāk strādājuši, un no tiem koris izvēlas, viņuprāt, jēdzīgāko. Esmu gandarīts un laimīgs, ka viņi izraudzījušies mani.

– Interesanti, vai pārējie galvenā diriģenta amata pretendenti bija no Zviedrijas vai arī no citām valstīm?

– Šis process man galīgi nav zināms, es tikai saņēmu jautājumu, vai vēlētos ieņemt galvenā diriģenta amatu. Un teicu – jā. Diezgan regulāri ar Zviedrijas Radio kori tiku strādājis 2005. un 2006. gada sezonā. Pēc tam bija astoņu gadu pārtraukums, bet pirms trim gadiem atkal saņēmu uzaicinājumu veidot ar viņiem dažas programmas. Kopš tā laika braucu uz Zviedriju diezgan regulāri, kas nozīmē reizi gadā.

– Kas īsti ir Zviedrijas Radio koris statusa ziņā?

– Ļoti nozīmīga muzikāla vienība Zviedrijas Radio struktūrā, kurā vēl ietilpst gan sava koncertzāle, gan simfoniskais orķestris. Līdz ar to lielai daļai no kora padarītā jābūt translējamai. Atšķirībā no Latvijas Radio kora ar divdesmit četriem dziedātājiem Zviedrijas Radio korī ir trīsdesmit divi mākslinieki. Astoņi cilvēki vairāk profesionālā korī ir liela atšķirība, kas dod plašākas iespējas gan repertuāra izvēlē, gan sadarbībā ar orķestriem.

– Vai Zviedrijas Radio koris kādreiz ir uzstājies arī Rīgā?

– Ļoti sen, deviņdesmito gadu sākumā. Kad Sigvards Kļava sāka strādāt ar Latvijas Radio kori, viņš toreiz bija iniciators festivālam, kura laikā Latvijā sabrauca visi ziemeļvalstu radio kori. Latvijas Universitātes aulā uzstājās dāņi, zviedri, somi…

– Vai atvedīsit šo zviedru kori kādreiz uz Latviju atkal?

– Plānošanas un repertuāra politika ir sarežģīts process, kurā ir daudz gribētāju un spēlētāju, kas nosaka galarezultātu. Bet Zviedrijas Radio koris brauc arī koncerttūrēs, apceļojis vai visu pasauli, un mans sapnis būtu viņus kādreiz atvest arī uz Latviju, tā ļaujot klātienē ielūkoties ārkārtīgi bagātajā Zviedrijas mūzikas dzīvē. Piemēram, Stokholmas koncertzālē (“Konserthuset”) vien ir vairākas rezidējošas grupas, tajā skaitā arī mākslinieciski jaudīgais leģendārā diriģenta Erika Eriksona kamerkoris. Zviedrijā vispār ir ārkārtīgi augsts koru līmenis un vienmēr tāds bijis arī amatieru un pusprofesionāļu līgā. Daži no zviedru orķestriem visos laikos bijuši starp pasaules grandiem. Kaut vai, piemēram, Gēteborgas simfoniskais orķestris, kuru ilgus gadus vadīja igaunis Nēme Jervi, tāpat arī manis jau minētais Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris, pie kura pults patlaban ir plaši pazīstamais anglis Daniels Hārdings. Tie ir pasaules līmeņa spēlētāji. Zviedriem ir daudz pasaulē slavenu dziedātāju, solistu, izpildītājmākslinieku, instrumentālistu. Viens no pasaules slavenākajiem trompetistiem Hokans Hārdenbergs bija šeit Rīgā kopā ar mūsu slaveno diriģentu Andri Nelsonu.

– Kā mainīsies jūsu radošā dzīve pēc stāšanās Zviedrijas Radio kora galvenā diriģenta amatā?

– Nākamā sezona būs jāpavada pie divu grupu stūres – vēl arvien būšu Igaunijas Filharmonijas kamerkora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, jo jāizdara sen iecerētais. Protams, plānoju vairākus koncertus ar Latvijas Radio kori, kā tas manā dzīvē vienmēr ir bijis. Ar Zviedrijas Radio kori iesākums būs palēns. Man ieplānotas vairākas programmas – vispirms rudens pusē un pēc tam nākamā gada pavasarī. Līdz šim ar Zviedrijas Radio kori esmu veidojis vairākas programmas ar dažādu laikmetu repertuāru – gan 19. gadsimta, gan baroka, gan mūsdienu mūziku. Arī nākamajā sezonā mans repertuārs ar viņiem būs raibs – gan ar Baha, Hendeļa un izcilā britu skaņraža Džonatana Hārvija skaņdarbiem programmā, kuru atskaņosim kopā ar orķestri, gan ar nu jau 88 gadu vecumu sasniegušās krievu tatāru komponistes Sofijas Gubaiduļinas un izcilā igauņu komponista Arvo Perta programmas atskaņošanu oktobrī Stokholmā, kas būs mani pirmie darbi jaunajā statusā. Pēc tam sekos vēl viena programma ar franču mūziku pamatā. Tālāk jāveic daži eksperimentāla rakstura darbi, kas saistīti ar nākotnes projektiem meistarklašu formātā. Šīs nedēļas nogalē man bija paredzēts doties uz Zviedriju un tikties ar kora dziedātājiem manā jaunajā statusā, taču pandēmijas dēļ šis brauciens diemžēl nav iespējams. Ir kāda būtiska nianse. Atšķirībā no Sigvarda Kļavas, kas Latvijas Radio korī ir gan mākslinieciskais vadītājs, gan galvenais diriģents tāpat kā es Igaunijas Filharmonijas kamerkorī, Zviedrijas Radio korī nav mākslinieciskā vadītāja amata. Un tas norāda, ka galvenajam diriģentam jārēķinās – repertuāra politika vairāk tiek izlemta kolektīvi, jo savas intereses ir gan Zviedrijas Radio, gan tā koncertzālei.

– Neatkarīgi no tā, kā nonāk pie gala lēmuma, no tik nozīmīga profesionāla kolektīva kā Zviedrijas Radio koris vadītāja repertuāra veidošana un mākslinieciskā plānošana, jaunu darbu pasūtināšana un sadarbība ar citiem diriģentiem prasa attiecīgās zemes mūzikas vēstures un šā brīža kopainas zināšanas un redzējumu…

– Protams, tas man būs zināms mājasdarbs, kaut arī nav jau tā, ka šī lieta man būtu svešs lauks. Esmu ar zviedru mūziku strādājis, un, piemēram, viņu komponista Svena Dāvida Sandstrēma vārds ir ļoti pazīstams arī Latvijas labākajiem koriem un to mākslas cienītājiem. Līdzīgi kā mūsu Vītols un Dārziņš, zviedriem ir vesela plejāde autoru, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā radījuši skanīgu mūziku, kurā apdziedāta gan Zviedrijas skaistā daba, gan visdažādākās tautas leģendas un sāgas, ko ar Zviedrijas Radio kori esmu arī atskaņojis. Bet, protams, ir diezgan daudz nezināma zviedru mūzikas laukā, kur man tagad būs jārok dziļumā.

– Viena lieta ir sadarboties, bet kas cits – kā galvenajam diriģentam stāties tāda kora priekšā, kura dziedātājiem tomēr ir cita mentalitāte…

– Patiesībā man šķiet, ka zviedri ir mums ļoti līdzīgi, tikai bez padomju laika traumu pēdām domāšanā. Temperamentā un raksturā šai skandināvu tautai ir diezgan daudz kopīga ar latviešiem un igauņiem, bet viņi ir atklātāki, pieraduši pozitīvā formā teikt visu, ko domā, izrunāt lietas un nonākt pie lēmumiem, kas pieņemami ja ne visiem, tad lielākajai daļai. Kāds no Zviedrijas Radio kora dibinātājiem teicis, ka šī ansambļa uzdevums ir strādāt visaugstākā ideālisma, visaugstākās kultūras un vislabākās mūzikas kvalitātes garā. Zviedrijas Radio koris dibināts 1925. gadā un pēc pieciem gadiem svinēs savu simtgadi. 20. gadsimta otrajā pusē gandrīz 30 gadus (no 1952. līdz 1980. gadam) ar šo kori strādāja leģendārais Eriks Eriksons, kurš ar saviem domubiedriem faktiski mainīja priekšstatu par to, kas var būt koris un kormūzika. Būdams kora galvenais diriģents, viņš apjausmu par kora mūzikas iespējām 20. gadsimta otrā pusē ir apgriezis ja ne par visiem simt astoņdesmit grādiem, tad nopietni izmainījis izpratni par kori kā mūzikas instrumentu. Viņš ir visslavenākais kora diriģents, kādu vēsture pieredzējusi. Tieši Eriksons radījis to, ko vēl šobaltdien sauc par ziemeļu skaņu. Nodzīvojis ļoti ilgu mūžu, kora patriarhs nomira pirms septiņiem gadiem. Deviņdesmito gadu pašā sākumā viņš viesojās arī pie mums Latvijā. Man, pavisam nesen Mūzikas akadēmiju beigušam, bija tā laime strādāt diriģenta Romāna Vanaga izveidotajā Latvijas Mūzikas akadēmijas kamerkorī, kura mērķis bija nevis veidot programmas pašiem, bet aicināt viesus, no kuriem ir ko mācīties. Un mums ārkārtīgi laimējās, ka pie mums atbrauca arī Eriks Eriksons. 1992. gada rudenī – tolaik tikko biju sācis strādāt Latvijas Radio korī – gandrīz visu viņa ciemošanās nedēļu pavadījām kopā, jo biju atbildīgs par viesi mūsu zemē. Palīdzot risināt arī ikdienišķus jautājumos, mūsu starpā notika ārkārtīgi daudz interesantu sarunu gan par un ap mūziku, gan kora dzīvi. Daudzas no toreiz iegūtajām atziņām vēlāk mēs (kopā ar Sigvardu Kļavu. – V. K.) esam īstenojuši ar Latvijas Radio kori. Zviedru Radio koris bija kā viens no mūsu kora attīstības modeļiem. Viena no pārņemtajām lietām ir attiecības ar komponistiem, ar to saprotot ne vien atsevišķu darbiņu pasūtināšanu, bet ilglaicīgu procesu, kurā ar katru nākamo darbu komponists arvien labāk iepazīst kori un tā iespējas, savukārt koris arvien labāk adaptējas skaņraža rakstībā. Erikam Eriksonam tajā laikā šādas attiecības bija ar virkni zviedru komponistu, izveidojot plašu repertuāru un nokļūstot kora avangarda mūzikas priekšplānā visas pasaules kontekstā.

Saistītie raksti

– Kurus no latviešu komponistiem jūs atskaņotu ar Zviedrijas Radio kori, ja jūsu izvēli kolektīvi pieņemtu?

– Pirmā atbilde droši vien būtu komponists Pēteris Vasks, no nākamās paaudzes Sandra Ratniece, Andris Dzenītis, Gundega Šmite, Mārtiņš Viļums un citi, kuru mūzika ir ārkārtīgi augstas raudzes. Un, jā, mēģināšu rast iespēju to atskaņot arī ar Zviedrijas Radio kori. Starp citu, komponistes Gundegas Šmites mūziku ar zviedriem jau esmu atskaņojis, un vēl vienu citu darbu komponistei Zviedru Radio koris ir pasūtinājis.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
“Latvijas Koncerti” aicina uz Senās mūzikas festivālu
2 dienas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Piepildījušās kultūras cilvēku izskanējušās bažas. Radošo personu atbalsta mērķprogramma – izgāzusies?
3 dienas
JD
Jūlija Dibovska
Kultūra
In Memoriam: Juris Kronbergs (1946–2020) – dzejnieks, draugs
3 dienas

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku
2 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Pasaulē
Gunārs Nāgels: Par “Simpsoniem”, “bikšu lomām” un rasu vienlīdzību 2
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Dažu stundu laikā “izķēra” 100 klaipus! Bezglutēna maiznīca tagad arī Rīgā
6 stundas