Foto – Shutterstock

Uzņēmēju bieds: stress un problēmas. Kā to mazināt? 0

Uzņēmējdarbība lielākai daļai saistās ar stresu un problēmām – valdība nemitīgi maina spēles noteikumus, aizvien trūkst kvalificēta darbaspēka, konkurence pieaug. Lūk, daži ieteikumi no uzņēmējiem un “BiSMART” ekspertiem, ko jaunajā gadā varētu darīt citādāk, lai skats nākotnē būtu mierīgāks.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

“Faktiski trīs būtiskas lietas: apzināties, kas notiek ar uzņēmumu tagad, plānot nākotni, lai mazinātu riskus, un izmantot pieejamos resursus maksimāli efektīvi,” uzskata “BiSMART” kustības vizionārs Juris Kabakovs.

Pirmais solis – apzinies situāciju šeit un tagad

CITI ŠOBRĪD LASA

Nekas nerada lielāku stresu kā neziņa. Tāpēc pirmais solis mierīgākam skatam uz dzīvi ir saprast, kas notiek šeit un tagad. Gan mazam, gan vidējam, gan lielam uzņēmumam tas nozīmētu apvienot finanšu un vadības grāmatvedības informācijas blokus un skatīt visus rezultātus kopumā.

“Proti, ja finanšu grāmatvedība ļauj konstatēt, ka uzņēmuma “naudas koks” ir, tad vadības grāmatvedība parāda, kāds ir šis “naudas koks” un kas to veido. Savukārt, analizējot datus kopsakarībā var saprast, kā uzņēmuma “naudas koks” aug, un izlemt, vai darbībā ir kas jāmaina,” sacīja SAP partnera “Scandic Fusion” vadītājs Kārlis Vītols.

Vītols norādīja, lai to varētu darīt, ir nepieciešami tā dēvētie biznesa inteliģences rīki, kas ļauj vadītājam piekļūt datiem teju jebkurā laikā, vietā un tādā formā, lai tie ir pārskatāmi.

“2016.gadā būtu vērtīgi būtu padomāt par analītisko instrumentu papildu izmantošanu vadības grāmatvedībā un, iespējams, būs jāizskata iespēja veikt funkciju auditu,” atzina “Talsu tipogrāfijas” finanšu direktore Guna Ciemleja.

Pēc viņas teiktā, lēmumu pieņemšanas procesu formalizācija varētu ietaupīt stresa un nesaprašanās mirkļus, jo izveidojot precīzus „spēles noteikumus” darbiniekiem, pastāv iespēja samazināt izmaksas.

Otrais solis – izmanto uzņēmuma datus un prognozē nākotni

Nekas nav lielāks baiļu avots kā nepārredzamā nākotne. Tāpēc jo vairāk un precīzāk varam to prognozēt, jo drošāk un stabilāk jutīsimies. Teiksiet, ka to var izdarīt tikai kāds gaišreģis vai Delfu orākuls. Tomēr viss ir daudz vienkāršāk – jāsāk ar pieejamo datu analīzi.

Pētījumos, ko veikuši “IBM Institute for Business Value” eksperti visā pasaulē, skaidri parādās tendence, ka veiksmīgākie katras industrijas līderi ne tikai tagad izmanto no datiem iegūtās zināšanas, bet sākuši tās izmantot jau pirms krietna laika, uzsvēra “IBM Latvija” vadītājs Edijs Tanons.

Reklāma
Reklāma

Būtiskākais, ko dod šāda datu analīze ir iespēja plānot un prognozēt patērētāju rīcību, resursu izmaksu izmaiņas, tirgus un pieprasījuma svārstības, attiecīgi pielāgot savu uzņēmuma darbību un samazināt biznesa riskus.

“No IBM un mūsu partneru puses mēs jau vairākus gadus ieviešam dažādus analīzes un prognožu rīkus. Piemēram, “IBM Cognos” budžetēšanai un plānošanai, kā arī datu vizualizācijai vadības pārskatos. Mūsu produktā vadības grāmatvedība ir papildināta arī ar nākotnes modelēšanas iespējām un automatizētajām prognozēm,” pastāstīja Tanons.

Trešais solis – atslogo iekšējos resursus

Nereti stresa avots ir tas, ka viss ir jāpaspēj un vēlams jau vakar. Ne velti uzņēmējdarbībā vienlīdz svarīgi resursi ir personāls, kapitāls un laiks. Izcili, ja spējam to visu efektīvi izmantot. To var palīdzēt darīt dažādi mākoņpakalpojumi.

Piemēram, “Telia Latvia” finanšu direktors Edgars Jansons norādīja, ka pārejot uz mākoņpakalpojumu lietošanu, uzņēmums trīs gados ietaupīja ap 40% izdevumu, ko parasti būtu investējuši datortehnikā, serveros, licencēs, drošības risinājumos utt.

Tikmēr VAS “Latvijas Loto” kvalitātes vadītāja Kristīne Belverte piebilda, ka esot guvusi pārliecību, ka mākoņpakalpojumu ieviešana var atslogot cilvēkresursursus uzņēmuma informācijas tehnoloģiju struktūrvienībā.

Būtisks ir laika ietaupījums, ko dod iespēja strādāt attālināti, ārpus biroja. Iespējams, ka daudzi šādu iespēju novērtētu brīdī, kad ceļš uz darba vietu aizņem pārāk daudz laika un daudz lietderīgāk to būtu pavadīt strādājot no mājām. Piemēram, situācijā, kad sniega pārpilnības vai kādas avārijas dēļ došanās uz darbu bija apgrūtināta un laikietilpīga.

“BiSMART” reizēm nevajag nedz lielas investīcijas, nedz sarežģītus projektus, lai jūs kā uzņēmuma vadītājs naktī varētu gulēt un nākotnē raudzīties mierīgāk. Vairāk praktisku padomu un vērtīgu ieteikumu, kas izskanēja meistarklasē “Uzņēmuma “naudas koks” – kā to pārvaldīt un vadīt” varat atrast šeit – gan prezentācijās, gan video stāstos http://www.bismart.lv/arhivs/bismart-meistarklase-6

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.