Pasaulē
Eiropa

Vācijas valdība ieilgušās sarunās nav spējusi vienoties par klimata pārmaiņu novēršanas plānu0


Angela Merkele.
Angela Merkele.
Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība piektdien nespēja vienoties par plašo klimata plānu, lai gan sarunas ilgušas vairāk nekā 12 stundas, kamēr protestētāji gatavojas palielināt spiedienu un pieprasīt politiķu rīcību.

Vācijas valdība piektdien gatavojās prezentēt plānu, kas ietvertu virkni pasākumu globālās sasilšanas ierobežošanai, sākot ar enerģētikas un rūpniecības radīto izmešu samazināšanu un beidzot ar bezizmešu elektrisko individuālo un sabiedrisko transportu.

Tomēr, kā atklāja informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, pēc naktī ieilgušajām sarunām Merkele un citi politiskie līderi vienošanos nav panākuši un sarunas turpina.

Galvenais klupšanas akmens ir jautājums, kā vislabāk novērtēt finansiālo kaitējumu no naftas, gāzes un ogļu radītiem izmešiem, lai mudinātu izvēlēties videi draudzīgākas alternatīvas.

Merkeles partija – Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība – vēlas paplašināt izmešu sertifikātu tirdzniecību, bet koalīcijas mazākuma partneri sociāldemokrāti mudina ieviest ogļskābās gāzes nodokli.

Vācijas kanclere ir zinātniece un agrāk tika dēvēta par klimata kancleri, jo aktīvi virzīja pāreju uz videi draudzīgāku enerģiju, bet daudzu pozitīvo lēmumu ietekmi ir mazinājusi paļaušanās uz akmeņoglēm, kas tiek uzskatītas par vienu no lielākajiem piesārņotājiem. Pēc 2011.gada Fukusimas atomelektrostacijas avārijas Merkele nolēma, ka līdz 2022.gadam Vācija pakāpeniski atteiksies no kodolenerģijas.

Viņas valdība šogad paziņoja, ka valsts pakāpeniski līdz 2038.gadam atteiksies arī no oglēm enerģētikā, bet pret to iebilst no ieguves rūpniecības atkarīgie reģioni, jo īpaši valsts austrumos, kur partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) guvusi politiskus panākumus, sējot bailes pa darbavietu zaudējumu.

Tāpat liela ietekme ir autobūves sektoram, kurā Vācijā strādā 800 000 cilvēku. Autobūves kompānijas “Volkswagen”, “Daimler” un BMW vairāk koncentrējušās uz pilsētas apvidus automobiļiem, kas rada izmešus, nevis hibrīdauto un elekroauto attīstīšanu.

Eiropas Savienības lielākā ekonomika, visticamāk, nākamgad nespēs izpildīt bloka noteiktos mērķus klimata pārmaiņu jomā, tomēr Vācija ir apņēmusies līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus samazināt par 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

Saistītie raksti

Eksporta lielvalsts Vācija veido apmēram 2% no pasaules gāzu izmešiem, kas tiek vainoti par Zemes atmosfēras sasilšanu, ledāju kušanu, jūras līmeņa celšanos un ekstremālu laikapstākļu biežāku veidošanos.

Piektdien 16 gadus vecās zviedru klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas iedvesmoti visā pasaulē cilvēki iziet ielās, lai pieprasītu politiķu tūlītēju un aktīvāku rīcību klimata pārmaiņu novēršanā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.