Krievijas portāli biedē, ka “ar vienu pogas spiedienu” var atstāt Baltiju tumsā.
Krievijas portāli biedē, ka “ar vienu pogas spiedienu” var atstāt Baltiju tumsā.
Ekrānuzņēmums no pravda.ru

Vai Krievija var atstāt Latviju bez elektrības? 133

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 69
VIDEO. Putins tik ļoti smird, ka neviens viņam negrib stāvēt blakus? 126
FOTO. Karalis Čārlzs III maina rindas kārtību britu monarhijā: sarakstā “nobīda” dēlu princi Hariju un brāli princi Endrjū. Kas nāks viņu vietā? 6
Lasīt citas ziņas

 

Krievijas vadošais gāzes uzņēmums “Gazprom” septembrī publicēja propagandas video. Tā ievadā redzams uzņēmuma darbinieks, kas atslēdz gāzes padevi, tālāk tiek demonstrēti bargas ziemas skati un dažādas Eiropas pilsētas, bet fonā skan it kā nevainīga dziesma ar padomju dzejnieka Jurija Vizbora vārdiem: “Bet ziema būs liela, tikai krēsla un sniegs…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēstījums ir nepārprotams – eiropieši bez Krievijas gāzes ziemā nosals. Eiropas ziemas ainavas gan acīmredzot neizskatās tik iespaidīgi kā video autoriem būtu gribējies, tāpēc pa vidu iemontēti arī Krievijas skati, tomēr kopumā šis motīvs par salstošo Eiropu Kremļa propagandā šoruden ir ļoti populārs.

Arī “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers pirms nedēļas paziņojis, ka ziemā Eiropā “varētu nosalt veselas pilsētas un valstis”, ko gan daudzi uztvēruši ne tik daudz kā eiropiešiem domātus draudus, bet kā netiešu mierinājumu Putinam, ka varbūt viss vēl nav zaudēts un Rietumu politiķi vēl varētu piekāpties. Tikmēr Baltijas virzienā Kremļa propaganda raidījusi vēl arī kādu citu signālu – Krievija varot atstāt mūs bez elektrības!

“Panika Baltijā: ja nu Krievija atslēdz energopiegādi” – virsrakstā paziņo “Baltnews”; “Maskava ar vienu pogas spiedienu var Igaunijā sarīkot “blekoutu”” – raksta “Pravda.ru”. Līdzīgi skaļi virsraksti septembra beigās publicēti arī citos Krievijas medijos.

“Baltnews” izplatījis arī videointerviju ar Nikolaju Meževiču, kurš tiek pieteikts kā ekonomists un Sanktpēterburgas universitātes profesors, taču biežāk Krievijas medijos parādās tad, ja jāpasaka kaut kas nejauks Baltijas valstu virzienā. Arī šoreiz, izteicis sašutumu par to, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tiek demontēti okupācijas laika pieminekļi, Meževičs trīs reizes uzsver, ka tas novedīšot pie baltiešu “denacifikācijas”.

“Tikai saprotiet, ir atšķirība starp Ukrainu un Baltiju. Baltijas denacifikācijai jāsākas nevis ar speciālo militāro operāciju, bet ar badu, aukstumu un pilnīgu ekonomisko blo­kādi. Labākais veids, kā ietekmēt igauni, ir atstāt viņu bez gaismas, pie skaliem kā vectēva laikos,” klāsta runātājs.

Turpinājumā viņš norāda, ka Baltijas valstis būtu nekavējoties jāatslēdz no “BRELL” energosistēmas, kas Baltijas valstis savieno ar Krieviju: “Ar Baltijas valstīm nav iespējams neko sarunāt. Kad jūs ejat pa ielu un jums uzbrūk traks suns, tad vispirms vajag neitralizēt šo suni. Pēc tam varēs runāt par kompensācijām un citiem jautājumiem. Šodien politiskie režīmi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un daļēji arī Somijā ir tieši tādi traki suņi.”

Draudi par Baltijas valstu atslēgšanu no “BRELL” neskan pirmo reizi. Piemēram, jau 22. jūnijā par to paziņoja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu ­komitejas vadītājs Leonīds Sluckis, kurš televīzijas kanālā “Rossija 24” piedāvāja, ka tas varētu būt viens no atbildes soļiem, ja Lietuva ierobežotu tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu. Tolaik gan šī tēma tālāk netika attīstīta, taču pēc tam, kad septembra nogalē Krievija paziņoja par elektrotīklu desinhronizācijas testēšanu Kaļiņingradas apgabalā, izskanēja aizdomas, vai te nav sākušies izmēģinājuma darbi, lai šādu soli spertu. Par to bija izteikusies arī Igaunijas premjerministre Kaija Kallasa, pieļaujot, ka Krievija to varētu izdarīt “kādā mums sliktākā laikā – ziemā, piemēram, 24. decembrī vai tamlīdzīgi”.

Te gan uzreiz jāsaka, ka atšķirībā no tāda jautājuma kā gāzes piegādes, kur Eiropas valstis vēl nesen naivi paļāvās uz Krieviju kā uzticamu partneri, Baltijas valstu atslēgšanās no “BRELL” tikusi plānota jau ilgāku laiku. Turklāt to darījušas abas puses, jo iepriekš Krievijai šāds gājiens būtu sāpīgs arī pašai – tas nozīmētu, ka bez elektrības var palikt Kaļiņingrada. Baltijas valstis ir veidojušas savienojumus ar Eiropas tīkliem, savukārt Krievija uzbūvējusi Kaļiņingradas apgabalā gāzes un ogļu elektrostacijas, lai šajā ziņā tas būtu pašpietiekams (2014. gadā Krievijas tā laika enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks izdevumam “Forbes” norādīja, ka šim mērķim paredzēts tērēt aptuveni 50 miljardus rubļu, kas ir vairāk nekā 800 miljoni eiro).

Oficiāli Baltijas valstu atslēgšanās no “BRELL” bija plānota 2025. gadā, tomēr jau iepriekš Latvijas amatpersonas paudušas, ka tas varētu notikt arī agrāk.

 

“Visi šādam scenārijam ir gatavi!”

 

Dzintars Jaunzems: “Droši vien labākais būtu, ja katrs cilvēks savā galvā padomātu, ko viņš darītu un kas būtu nepieciešams, ja pēkšņi dažas stundas nebūtu elektrības.”
Foto: Dainis Bušmanis

Cik reāli ir Krievijas draudi un kas sagaida, ja Latvija tiktu atslēgta no “BRELL”, skaidro Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jautājumos, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta mācībspēks DZINTARS JAUNZEMS.

 

Krievijas draudos figurē burtu salikums “BRELL”. Kas tas ir?

Dz. Jaunzems: “BRELL” ir apzīmējums elektroapgādes sistēmai – lokam, kas vēsturiski izveidots un savieno trīs Baltijas valstis, Krieviju un Baltkrieviju. Šajā lokā ir kopīga tīkla frekvence, ko nodrošina no Krievijas.

 

Vai tas nozīmē, ka šajā ziņā mēs esam atkarīgi no Krievijas?

Es to nesauktu par atkarību, drīzāk par tehnisku nepieciešamību, kas nodrošina, lai elektroapgāde būtu nepārtraukta un droša. Baltijas valstīm ir mērķis līdz 2025. gadam sinhronizēties ar Eiropas tīklu un atslēgties no “BRELL”, taču mēs esam gatavi arī situācijai, ja Krievija pēkšņi izdomātu ātrāk atslēgt mūs no “BRELL” un vajadzētu pašiem nodrošināt nepieciešamo frekvenci, kamēr sinhronizējam sistēmu ar Eiropas tīkliem.

 

Krievijas portālos septembrī parādījās šadi virsraksti – “Panika Baltijā: ja nu Krievija atslēdz energoapgādi”, “Maskava ar vienu pogas spiedienu var Baltijā sarīkot “blekoutu”” un citi. Jāpiebilst, ka “blekouts” (no angļu “blackout”) vārdnīcā skaidrots kā “pilnīgs samaņas zudums”, bet tas tiek bieži lietots arī enerģētikā…

Jā, tas ir tāds žargons, kas faktiski nozīmē, ka tiek pilnībā atslēgta elektrība.

 

Krievijā tiek stāstīts, ka atslēgšana no “BRELL” varētu būt īstā metode, kā Baltijas valstis sākt “denacificēt”, jo sākt “speciālo militāro operāciju” kā Ukrainā krievi vēl neesot gatavi. Kā to vērtēt?

Tas ir Krievijas diskusiju stils – izmantot varas pozīcijas, draudēt, pasniegt, ka otra puse ir bezspēcīga. Taču “BRELL” gadījumā tas ne tuvu tā nav. Atslēgšanās no šī elektroapgādes loka Baltijas valstīs tika plānota jau pirms laba laika, un to bija paredzēts īstenot līdz 2025. gadam. Nepieciešamie darbi soli pa solim tika veikti. Mēs pašlaik vairs neesam izolēti, taču vēl bija jāveic daži pasākumi, kas saistīti ar sinhronizāciju. Protams, pēc 24. februāra situācija ir krietni mainījusies un arī desinhronizēšanās tempi no “BRELL” ir jāpalielina.

 

Kurā laikā tad tas būtu bijis sāpīgāk?

Sāpīgi ir vienmēr, ja tas notiek ārkārtas situācijā, nevis plānoti. Ja Latvijai nebūtu izbūvēts Kurzemes loks, savienojums ar Igauniju, nebūtu vēl gatavas Lietuvas–Polijas līnijas, tad situācija būtu sarežģītāka. Sāpīgāk būtu pirms kādiem astoņiem vai desmit gadiem, bet tagad mēs varam justies diezgan droši.

 

Citās uzņēmējdarbības jomās gan eksperti, gan Ārlietu ministrija ir brīdinājuši, ka Krievija nav uzticams partneris, īpaši jau pēc 2014. gada. Vai enerģētikas jomā, arī plānojot atslēgšanos no “BRELL”, šis temps nav bijis pārāk lēns?

Tā varētu teikt, bet jāsaprot, ka energoapgādes sistēma – tas nav nomainīt elektroinstalāciju dzīvoklī. Tas prasa gan būtiskas investīcijas, gan plānošanu. Vienlaikus ir gan jānodrošina esošā elektroapgāde, gan jāstrādā pie jaunajiem risinājumiem. Kamēr bija nosacīti mierīgs periods, tas likās diezgan normāls temps, bet šobrīd mēs dzīvojam citā situācijā.

 

Kādi tad būtu konkrētie scenāriji, ja Krievija tagad spertu šo soli? Igaunijas enerģijas pārvades sistēmas operatora “Elering” vadītājs Tāvi Veskimegi bija izteicies, ka tas varētu nozīmēt 6–12 stundas elektrības pārrāvumu, kamēr notiks sinhronizācija ar Eiropas tīkliem. Ar ko iedzīvotājiem jārēķinās?

Tas ir tehniskas dabas jautājums, kur vispirms ir jāsaprot, kā notiktu šī atslēgšanās un kurām tieši līnijām rodas pārrāvums, jo savienojums ar “BRELL” nav tikai vienā vietā.

 

Ņemsim trakāko variantu…

Ja atslēdz visos vienlaikus, tad tiešām būtu vajadzīgas dažas stundas, lai iedarbinātu termoelektrocentrāles (TEC) un atjaunotu frekvenci elektrotīklā. Iespējams, tās varētu būt sešas vai vairāk stundu. Uz to droši vien precīzāk varētu atbildēt katras pārvades sistēmas operators. Te ir arī atšķirība, vai tas notiek naktī vai aktīvākajās stundās, un citas nianses. Taču jāuzsver, ka visi iesaistītie šādam scenārijam ir gatavi. Skaidrs, ka Krievija nav uzticams partneris un ka tas var notikt jebkurā brīdī, tāpēc visi pārvades operatori šo jautājumu tur darbakārtībā pašā augšā.

 

Bet vai šādai situācijai, ka kādu laiku var nebūt elektrības, nevajadzētu sagatavot arī sabiedrību? Latvijā politiskā līmenī par to faktiski netiek runāts, taču Igaunijas premjerministre Kaija Kallasa nesen bija izteikusies: “Es neizslēdzu, ka Krievija to vienu dienu var izdarīt, un mums sliktākajā laikā – piemēram, uz Ziemassvētkiem vai tamlīdzīgi.”

Ziemas tuvums to, protams, padara draudīgāku, jo daļa iedzīvotāju elektrību izmanto apkurē vai tā tāpat ir vajadzīga, lai nodrošinātu gāzes katlu un granulu katlu darbību.

Noteikti pārvades sistēmu pārstāvjiem būtu jāsniedz informācija, ko tas nozīmē un kā jārīkojas. Tā ir arī daļa no civilās aizsardzības plāna, kas ietver gan apziņošanu, gan rīcību un visu pārējo. Ne visi ir elektriķi, lai saprastu, kas noticis.

 

Kā nesen pierādījās Aizsardzības ministrijas mācībās, arī ar apziņošanas sistēmu mums situācija nemaz nav tik spoža. Īsziņu izsūtīšana prasīja divas dienas, un bija arī citas ķibeles.

Jā, un līdzīgi kā mums ir informācija par 72 stundu ārkārtas gadījumu somu, tāpat arī par elektrības atslēgšanu varētu būt vairāk informācijas, ko darīt tādā brīdī. Protams, te ir jautājums par samērību – pārāk uzsvērt kādu risku, kas varbūt nemaz nav tik aktuāls, arī nevajadzētu, lai neveicinātu lieku paniku, ko Krievija, protams, centīsies izmantot savās interesēs.

 

Panikas varbūt nav, tomēr kaut kas sabiedrībā jau notiek. Piemēram, daudzi drošības dēļ tikko iegādājušies ģeneratorus vai arī plāno to darīt. Vai tas nepieciešams?

Jautājums ir, kur cilvēks dzīvo, – ja tā ir ­privātmāja kaut kur tālāk no apdzīvotiem centriem, tad ģenerators būtu labs ieguldījums. Vēl dīzeļģeneratorus iepirka tāpēc, ka atsevišķos brīžos sanāk lētāk pašpatēriņam saražot elektrību ar dīzeļģeneratoriem.

Pilsētā, it īpaši daudzdzīvokļu ēkā, tas neko daudz neatrisina. Droši vien labākais būtu, ja katrs cilvēks savā galvā padomātu, ko viņš darītu un kas būtu nepieciešams, ja pēkšņi dažas stundas nebūtu elektrības. Tas var notikt ne tikai tāpēc, ka Krievija atslēdz Baltiju no “BRELL” loka, bet, piemēram, apakšstacijā notiek kāda kļūme, kas ik pa laikam var gadīties. Nu, piemēram, sērkociņi un sveces krājumos noteikti netraucē…

 

Gan jau arī uzlādēti akumulatori – tā sauktie “power bank”. Vai radio ar baterijām arī vajag sagādāt?

Tas jau ir jautājums, cik nopietni katrs grib nodrošināties. Vienkārši vajag padomāt – kas vajadzīgs, lai savā mājsaimniecībā varētu vairākas stundas iztikt bez elektrības.

 

Droši vien ziemā cilvēkus visvairāk uztrauc tieši apkures atslēgšanās.

Kā jau teicu, Latvijas gadījumā plāns ir iedarbināt TEC, lai tās nodrošinātu nepieciešamo frekvenci un ražotu elektrību un iedzīvotāji šo atslēgumu vispār nejustu. Galvenais ir saprast to brīdi, kad ir sākusies šī atslēgšanās, un laikus reaģēt. Visi pārvades operatori ik dienu 24 stundas strādā nosacīti paaugstināta riska režīmā ar apziņu, ka kaut kas var notikt un ir jābūt plānam, kā tādā situācijā rīkoties. Piemēram, ja viena pārvades līnija ir atslēgta, tad elektrība tiek pārvadīta pa citām un tā tālāk. Tāpat ir starpvalstu informācijas apmaiņa, kas ļauj ātrāk reaģēt.

 

Mēs runājam par Baltijas valstīm, bet vai “BRELL” atslēgšana nenodarītu kaitējumu arī pašai Krievijai, piemēram, vai neciestu Kaļiņingradas apgabals?

Es nedomāju, ka Krievija īpaši par to uztraucas. Kā mēs jau redzam no izsludinātās mobilizācijas un citiem notikumiem, Krievijā cilvēku dzīvība un dzīves apstākļiem nav īpašas vērtības. Šis ir iebiedēšanas rīks, un, ja tiktu izlemts to lietot, tad nekādi saprātīgi argumenti no tā neatturētu.

 

Vai desinhrozinācija no “BRELL” atstās kādu ietekmi uz elektroenerģijas cenām?

Jau šobrīd elektroenerģija, kas nāk no Krievijas, netiek tirgota “Nordpool” biržā, un Latvijā jau kopš jūnija nenonāk elektroenerģija, kas ražota Krievijā. Tāpēc atslēgšanās no “BRELL” uz cenām nekādu iespaidu neatstās. Cita lieta, ka nākotnē mums pašiem savas ģenerējošās jaudas būtu jāattīsta un jāpalielina.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 69
VIDEO. Putins tik ļoti smird, ka neviens viņam negrib stāvēt blakus? 126
FOTO. Karalis Čārlzs III maina rindas kārtību britu monarhijā: sarakstā “nobīda” dēlu princi Hariju un brāli princi Endrjū. Kas nāks viņu vietā? 6
VIDEO. “Es tur jutos kā izsūtīts no sava Mežaparka” – Ēriks Stendzenieks stāsta, kā un kāpēc notika viņa pārcelšanās no Rīgas uz Kolku
“Cilvēki jau tā nespēs segt izmaksas! Nu, tiešām, cik var?” Iedzīvotāji sašutuši par plānu palielināt dabasgāzes tarifus 117
Lasīt citas ziņas
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 69
“Nevienu dokumentu neesmu viltojis!” Truksnis komentē mēra amata zaudēšanu 1
Sniega segas biezums palielināsies par vairākiem centimetriem! Brīdina par ilgstošu snigšanu nedēļas nogalē 2
Atklāts, kāpēc, iespējams, notikusi traģiskā avārija pie Murjāņiem 5
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 25. novembrī
23:00
Atklāts, kāpēc, iespējams, notikusi traģiskā avārija pie Murjāņiem 5
22:31
Latgale izvēlas labākos tūrismā
22:30
FOTO. Karalis Čārlzs III maina rindas kārtību britu monarhijā: sarakstā “nobīda” dēlu princi Hariju un brāli princi Endrjū. Kas nāks viņu vietā? 6
“Attīstībai/Par!” partijas turpmāk darbosies atsevišķi un vēlēs jaunu vadību
“Cilvēki jau tā nespēs segt izmaksas! Nu, tiešām, cik var?” Iedzīvotāji sašutuši par plānu palielināt dabasgāzes tarifus 117
VIDEO. Mairis Briedis parāda, kā palīdzējis avarējušai automašīnai tikt ārā no grāvja 69
FOTO. Populāri mūziķi un radošas personības bauda vakaru īpašā jubilejas ballītē 6
Bērnu slimnīcas virsārste: Katru diennakti vismaz pieciem mazuļiem atklājam respiratori sincitiālo vīrusu 4
Līdz ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā ilggadējais Jūrmalas mērs Truksnis zaudē amatu 40
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu
VIDEO. Lai arī tuvojas ziema, Ukrainas civiliedzīvotāji turpina dzīvot pie frontes līnijas 8
VIDEO. “Es tur jutos kā izsūtīts no sava Mežaparka” – Ēriks Stendzenieks stāsta, kā un kāpēc notika viņa pārcelšanās no Rīgas uz Kolku
FOTO. Daudzuprāt, nepatīkamākais pārsteigums “Spēlmaņu naktī” – labākās aktrises gods Čulpanai Hamatovai 70
FOTO. LIDO atzīmē 35 gadu jubileju un dāvina viesiem plašu izklaides programmu
VIDEO. Anete Bendika dzimšanas dienas apsveikumā saņem publisku cepināšanu no skatuves kolēģes, vīra un Rūdolfa Kugrēna
Vācija Staļina izraisīto badu Ukrainā atzīs par genocīdu
Traģiskā avārija pie Murjāņiem: policija sniedz notikušā detaļas 11
Valsts prezidents: Eiropā ir krīzes, bet ideja par Eiropu nepiedzīvo krīzi
“Amazon” darbinieki “Melnajā piektdienā” streiko 1
Pavasarī vairākām produktu grupām cenas varētu samazināties 12
VIDEO. “Neviens mūsu karavīrs šādu ķiveri galvā neliks” – Gundars Kalve demonstrē no Ukrainas kara pārvestos “suvenīrus”
Monika Zīle: “Krievu pasaules” atbaidošais vieplis 6
Sārts: Šobrīd Krievijas plāns ir izmantot ziemu, mēģināt salauzt ukraiņu gribu pretoties 77
FOTO. Slavenības līksmo daiļās erotisko romānu autores Karīnas Račko grāmatas svinībās 3
No nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus. Cik būtiski tie pieaugs?
Māris Antonevičs: Papīrs pacieš visu