Alfabēts. Ilustratīvs attēls.
Alfabēts. Ilustratīvs attēls.
Foto. LETA © Zane Bitere

Ilze Kuzmina: Vai laidīsim bērnus bijušajās krievu skolās? 32

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Ukraina pazemo Putinu, pārkāpjot vienu “sarkano līniju” pēc otras
Lasīt citas ziņas

Krievu skolotāji mācīs krievu bērnus sliktā latviešu valodā – tā par pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību sākumskolu un pamatskolu klasēs iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā ironizēja “Saskaņas” deputāti, kuru parlamentā vairs nav. Šādā interpretācijā plānotā reforma tiešām neizklausījās sevišķi prātīga. Diemžēl izglītības politikas veidotāji šos apgalvojumus necentās atspēkot. Reformas virzītāji uzsvēra, ka sabiedrības saliedētību veicinās mācīšanās vienā valodā, un skaidri nepateica, ka pēc reformas skolu, kas paredzētas primāri krievu bērniem, vairs nebūs. Ne tāpēc, ka tās visas slēgs, bet tāpēc, ka, mācībām notiekot latviski, tajās varēs mācīties jebkurš.

Tagadējā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša skaidri pateikusi: mērķis ir vienota skola, lai nebūtu tā, ka tikai nomainās izglītības valoda, bet pārējais paliek pa vecam. Nevar nepiekrist: ja stundas būtu latviski, bet visa pārējā skolas vide saglabātos krieviska, latviešu valoda šajās skolās būtu kā negribēts, uzspiests svešķermenis. Turklāt krievvalodīgie paliktu vārīties savā sulā, kur bieži vien 9. maijs ir svētki un latvieši ir nepateicīgi radījumi, kas neprot pateikties par padomju armijas atnesto atbrīvošanu un apgaismību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nesen notikušajā diskusijā par vēstures mācīšanu Valsts prezidents Egils Levits norādīja uz vērtībām, kas ir svarīgas, skaidrojot un uztverot vēstures faktus. Tātad, lai nonāktu pie vienotas sabiedrības, ir svarīgi ne tikai runāt vienā valodā, bet arī balstīties uz vienotām vērtībām, ko var iedot tikai vienota skola.

Taču, lai bijušās krievu skolas tiešām kļūtu vienotas, ir svarīgi, lai tajās mācītos arī latviešu bērni, strādātu latviešu skolotāji. Pretējā gadījumā visās skolās gan mācīsies pēc vienas un tās pašas izglītības pro­grammas, tomēr tās interpretācija un izpilde būs visdažādākā.

Tāpēc būtisks ir jautājums – vai latvieši būs gatavi sūtīt savus bērnus uz bijušajiem krievu bērnudārziem un skolām? Tieši uz mazākumtautību bērnudārziem Rīgā allaž bijušas īsākas rindas. Tas tāpēc, ka krievvalodīgās un jauktās ģimenes bieži vien izvēlas pirmsskolas izglītību latviešu valodā, bet latviešu ģimenes parasti mazākumtautību bērnudārzā atvasi nevēlas laist, kaut tajos saskaņā ar normatīvajiem aktiem jau ilgāku laiku jābūt arī latviešu plūsmai. Vecāki vēlas latviskāku vidi, bet bez latviešu bērniem tā neradīsies. Sanāk apburtais loks.

Attiecībā uz skolām arī jāsaka: līdz šim biežāk tieši krievu bērni devušies uz latviešu skolām, nevis otrādi. Vai reforma to mainīs? Visticamāk, ne. Patiesībā tieši vēl vairāk krievu bērnu varētu doties uz skolām, kur jau ilgstoši māca latviski, uzskatot, ka pedagogi, kam dzimtā valoda ir latviešu, labāk latviski spēs izskaidrot mācību vielu. Tiesa, pēdējos gados diezgan daudzās tā sauktajās krievu skolās atvērtas klases, kurās mācības jau tagad notiek tikai latviski. To pieprasījuši vecāki, kuri vēlas, lai bērni jau no 1. klases mācās latviski. Bet kāpēc viņi neizvēlējās latviešu skolu? Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins izteicies, ka vecāki uzskata: krievu skolā skolotāji būs saprotošāki, ja bērns latviski kaut ko nesapratīs.

Reklāma
Reklāma

Šis varētu būt iemesls, kāpēc arī pēc reformas nebūs gluži tā, ka vecāki nepievērsīs uzmanību skolas “izcelsmei”. Savukārt, lai latviešu vecāki izvēlētos savam bērnam bijušo krievu skolu, nepietiks tikai ar to, ka tā ir tuvākā, gluži normāla skola. Pirmkārt, vecākiem būs jābūt pārliecinātiem, ka stundas patiešām, nevis formāli noritēs latviski, ka skolotājs spēs runāt tiešām labā latviešu valodā, ka arī skolas tehniskie darbinieki, kam ir saskarsme ar viņu bērnu, runās latviski un ka starpbrīžos bērns nebūs baltais zvirbulis, ar kuru neviens nerunā, jo viņš nemāk krieviski.

Otrkārt, bijušajām krievu skolām būs jābūt labākām par tuvējām latviešu skolām, lai vecāki pārkāptu pāri savām bažām un varbūt aizspriedumiem par krievu skolām. Un te nu aina nav sevišķi iepriecinoša. Piemēram, ja paskatāmies uz Draudzīgā aicinājuma fonda veidoto skolu reitingu, kurā salīdzināts absolventu sniegums centralizētajos eksāmenos, redzams, ka starp desmit labākajām valsts skolām nav nevienas krievu skolas. Labākā no visām mazākumtautību skolām ir Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola licejs. Tā sanāk arī augstāk novērtētā skola šajā pilsētā, tāpēc var prognozēt, ka to vēlēsies apmeklēt arī latvieši, kuru gan Daugavpilī nav daudz.

Savukārt Rīgā labākā mazākumtautību skola ir Rīgas 34. vidusskola, kura arī jau pirms dažiem gadiem sāka veidot latviešu klases, bet kopumā redzams, ka vismaz pagaidām galvaspilsētā ir maz tādu krievu skolu, kuru kvalitāte varētu pievilināt latviešus.

Tas nozīmē: ja gribam latviskot krievu skolas, jāiegulda vairāk līdzekļu to kvalitātes celšanā, pat ja tas nebūs godīgi pret latviešu skolām. Vienotas skolas mērķis ir tā vērts.

Protams, vismaz Rīgā mācību valodas reformas dēļ ar laiku skolu kļūs mazāk, vienā un tajā pašā mikrorajonā vairs nebūs jēgas uzturēt latviešu skolu un bijušo krievu skolu. Izdzīvos stiprākais, bet tas jau ir cits stāsts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.