Vairāk nekā septiņi miljoni izglītībai un mobilitātei 0
Eiropas Savienības izglītības un mācību programmā “Erasmus+” nākamajā gadā varētu tikt ieguldīti pat trīs miljardi eiro, kas ir par 400 miljoniem vairāk nekā šogad. Latvija no šīs programmas nākamgad varētu iegūt vairāk nekā 7,7 miljonus eiro. Jau sākusies pieteikšanās šī finansējuma izmantošanai.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) informē, ka Eiropas Komisija izsludinājusi 2020. gada projektu pieteikumu konkursu “Erasmus+” programmai. Projektu pieteikumus konkursā aicinātas iesniegt dažādu veidu izglītības iestādes: gan vispārējās skolas, gan arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kā arī pieaugušo izglītotāji. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, projektu pieteikumus var iesniegt mācību mobilitātei, kā arī sadarbībai, kas vērsta uz inovāciju veicināšanu un labās prakses apmaiņu.
Apmainīja pusotru tūkstoti studentu
Piemēram, augstskolas līdz nākamā gada 5. februārim var pieteikt projektus studentu un arī mācībspēku mobilitātei. Šī ir viena no atpazīstamākajām “Erasmus+” programmām. Pērn iespēju doties uz kādas citas valsts augstskolu mācīties, strādāt praksi, lasīt lekcijas vai apmainīties ar pieredzi izmantoja 1518 studiju studenti un 1100 augstskolās strādājošie.
Kā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starptautisko sakaru vadītāja Maruta Funta, kura ir arī “Erasmus+” koordinatore, arī RSU tieši šī mobilitātes programma ir vispopulārākā. Iepriekšējā studiju gadā šīs programmas ietvaros no RSU uz ārvalstīm devās 197 studenti un darbinieki: 56 studenti devās studēt, 49 – strādāt praksi, 23 pasniedzēji devušies lasīt lekcijas, bet 69 darbinieki braukuši pieredzes apmaiņas vizītē.
Savukārt no citu valstu augstskolām ar “Erasmus+” atbalstu RSU ieradušies vēl vairāk studentu un augstskolās strādājošo: kopumā 202, no kuriem 84 bija studenti. Visbiežāk studentu un mācībspēku apmaiņa noris ar Vāciju. Tas tāpēc, ka šajā valstī ir ļoti augsta līmeņa medicīniskā aprūpe, turklāt universitātēm ir “savas” klīnikas, kur noris praktiskā studiju daļa. Piemēram, ja dodas uz Berlīnes Humbolta universitāti, ir iespēja mācīties slavenajā Šaritē klīnikā.
Interesanti, ka sociālo zinātņu studenti biežāk ārvalstīs studē tikai vienu semestri, kamēr topošie mediķi – visu akadēmisko gadu. Tas tāpēc, ka, studējot gadu ārvalstīs, vieglāk salāgot specifiskos studiju kursus. Piemēram, ja sociālo zinātņu students var mācīties gan mediju kritiku, gan mediju analīzi, jo kursi ir līdzīgi, medicīnas studentam šādas variācijas nav iespējamas: ja jāapgūst tieši ķirurģija, tad arī apmaiņas laikā tas jāmācās. Aizbraucot uz visu studiju gadu, vieglāk izveidot studiju plānu. Tomēr gadās, ka pēc atgriešanās RSU kādi priekšmeti vēl jāapgūst papildus.
M. Funta vērtē, ka tas ir tā vērts, jo bieži vien vērojams, ka studenti pēc dalības apmaiņas programmā atplaukst, kļūst pārliecinātāki par saviem spēkiem un Latvijas studentu konkurētspēju pasaulē. Savukārt augstskolai dalība “Erasmus+” ir iespēja veidot starptautisku sadarbību un kļūt atpazīstamākai ārpus mūsu valsts robežām.
Praksē rod biznesa ideju
Aizvien pieprasītāka studējošo mobilitātes sastāvdaļa ir iespēja doties praksē uz ārvalstīm. No RSU studentiem to sevišķi aktīvi izmanto topošie fizioterapeiti un ergoterapeiti, kā arī protezētāji – ortozētāji. Katram ir konkrēts prakses uzdevums, kas jāizpilda. Piemēram, fizioterapijas studentiem jāstrādā ar bērniem vai pacientiem pēc traumas vai insulta.
Došanās praksē ir sevišķi vērtīga tāpēc, ka tā ir iespēja iepazīt izvēlētās profesijas darba vidi, kā arī gūt jaunas idejas. Piemēram, topošie ortozētāji prakses laikā pat noskatījuši kādu potenciālu biznesa ideju. Tāpat praksē dodas RSU studējošie jaunie ārsti – rezidenti, kā arī kopš 2014. gada “Erasmus+” apmaksātā praksē var doties tie, kuri pēdējā gada laikā absolvējuši augstskolu.
Mobilitātes aktivitāšu īstenošanai RSU pērn no “Erasmus+” saņēmusi 343 324 eiro. Finansējums izlietots gan stipendijām mobilitātē iesaistītajiem, gan ceļa un administratīvajiem izdevumiem.
M. Funta atzīst: mobilitātes aktivitātes ir tik pieprasītas, ka ne visiem gribētājiem ir iespēja tajās doties. Studentiem jāpiesakās konkursā un iespēja doties uz citu valsti ar “Erasmus+” stipendiju tiek katram trešajam.
Konkurence arī augstskolu vidū
Savukārt 13. februārī noslēgsies pieteikšanās “Erasmus Mundus” kopīgās maģistrantūras programmu īstenošanai. Šo programmu ietvaros vismaz trīs dažādu valstu augstskolas veido kopīgas maģistra līmeņa studiju programmas.
“Erasmus+” finansē gan šādu studiju programmu izveidi, gan arī studentu studijas tajā, gan arī maģistra programmas vadību un vieslektoru pieaicināšanu. Studenti, kuri studē šādā programmā, studiju laiku pavada dažādās augstskolās. Jāpiebilst, ka arī šogad šāda “Erasmus+” aktivitāte bija pieejama un Latvijas augstskolas pieteicās dalībai tajā, tomēr pie finansējuma netika, jo neizturēja konkursu: uz finansējumu šajā aktivitātē ir liela konkurence.
Kopumā “Erasmus+” programmā ir dažādas aktivitātes un lielā daļā no tām iesaistījušās arī Latvijas augstskolas. Piemēram, RSU līdzdarbojas arī aktivitātē, kuras ietvaros studentu un pasniedzēju apmaiņa notiek arī ar valstīm, kas sadarbojas ar ES, kā arī projektā, kura ietvaros ES valstu augstskolas palīdz stiprināt augstākās izglītības iestāžu kapacitāti ārpus ES robežām.
Pirms projekta pieteikuma aizpildīšanas VIAA aicina izglītības iestādes iepazīties ar “Erasmus+” programmas 2020. gada konkursa vadlīnijām.
UZZIŅA
“Erasmus+” finansējumu sola dubultot
Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam “Erasmus+” kopējais finansējums ir 14,7 miljardi eiro. Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā programmā paredzēts ieguldīt pat 30 miljardus eiro.
Latvija no programmas nākamgad varētu iegūt vairāk nekā 7,7 miljonus eiro.
Plašāka informācija par “Erasmus+” programmu un 2020. gada projektu pieteikumu konkursu pieejama Eiropas Komisijas un VIAA tīmekļa vietnēs. Papildu informācija pieejama arī “Erasmus+” programmas Latvijas mājaslapā: www.erasmusplus.lv.
Par iespējām iegūt “Erasmus+” finansējumu VIAA pārstāvji stāstīs seminārā 9. decembrī.
