“Vairs nav deviņdesmitie un uz mežu nevienu neved!” Apsaimniekotājs skaidro parādu piedziņas procesu 0
Siltumenerģijas un atkritumu tarifu kāpums dzīvi padara arvien dārgāku, bet vai tas nozīmē, ka strauji aug arī dzīvokļu parādnieku skaits? Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe TV24 raidījumā “Uz līnijas” norāda, ka pēdējo gadu laikā būtiska pieauguma nav.
“Pārvaldnieki ir sākuši daudz intensīvāk strādāt ar saviem parādniekiem. Es savās pilsētas mājās nevaru iedomāties situāciju, ka būtu kāds parādnieks ar 20 gadus vecu vēsturi, arī ar divu gadu vēsturi nav,” saka Straupe.
Viņš skaidro, ka pieņemts princips iet uz tiesu, ja parāds ilgst vairāk nekā trīs mēnešus vai pārsniedz 500 eiro. Taču problēma ir tā, ka tiesu sistēma maza apjoma prasībās velkas garumā, un pirmā sēde var sākties vien pēc gandrīz gada. “Ja pārvaldnieks pietiekami laicīgi visu izdara, tad nauda tiek atgūta – ja ne pilnā, tad kaut kādā apjomā,” piebilst Straupe.
Viņš skaidro, ka pārvaldnieks daļēji ir parāda piedzinējs. “Nav vairs deviņdesmitie, un uz mežu nevienu neved, bet, ja parāda summa pārsniedz konkrētās mājsaimniecības viena mēneša ienākumus, tad palielinās iespējamība, ka parādu būs grūti atgūt.”
Straupe atzīst, ka cilvēkiem dzīvē var gadīties dažādas situācijas – darba zaudējums vai īslaicīgas finansiālas grūtības. Ja cilvēks nāk un risina, tad problēmas ir atrisināmas. “Grūtāk ir ar tiem klientiem, kuri slēpjas, izvairās, neatbild un nerisina šo problēmu,” viņš uzsver.
