Valdības prioritātes – drošība un ārpolitika 11
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā piektdienā valdība apstiprināja 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām par kopumā 710 miljoniem eiro.
Finanšu ministrijas sagatavotais budžeta piedāvājums valsts drošībai un ārpolitikai paredz atvēlēt papildu 402 miljonus eiro, dzīves kvalitātes prioritātei – 162 miljonus eiro, konkurētspējai – 71 miljonu eiro, izglītībai– 45 miljonus eiro, bet enerģētikai, klimatam un videi – 31 miljonu eiro. Lai gan pašreizējā ārpolitiskajā situācijā šāds prioritāšu sarindojums, kurā 56% no brīvajiem līdzekļiem tiek novirzīti jaunām programmām aizsardzībā un ārpolitikā, ir loģisks, tomēr būtu vērts atzīmēt, ka tas nesakrīt ar iepriekš izziņoto, ka K. Kariņa otrās valdības prioritāte būs plaša ekonomikas transformācija. Vismaz 2023. gadā valdības patiesās prioritātes būs citas. Finanšu ministrijas ziņojums par budžeta prioritātēm lieto piesardzīgu formulējumu – “lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes ir noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte”.
Kā tiek finansētas šīs prioritātes? Papildu pasākumu īstenošanai 2023. gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas, proti, tās budžeta daļas, kas nav saistīta ar dažādu likumos un iepriekšējās programmās noteikto izdevumu finansēšanu 215 miljonu eiro apmērā. Vēl kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti dažādi budžeta veidošanas procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi, kā arī papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tostarp no AS “Latvenergo” paredzētas papildu iemaksas 30 miljonu eiro apmērā, bet no VAS “Latvijas valsts meži” – 90 miljonu eiro apmērā. Valsts prioritātēm un citām iestādēm vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 miljoni eiro – te uzsvars likts tieši uz vienreizējiem pasākumiem. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums ne tikai Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, bet arī, piemēram, kritiski svarīgu iekārtu iegādei sabiedriskajiem medijiem. Tas nodrošinās televīzijas signālu nepārtrauktību un mobilitāti, kas ir pamats sabiedrības informēšanai par notiekošo valstī. Iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā paredzēts novirzīt 6,22 miljonus eiro, bet kiberdrošības stiprināšanai – deviņus miljonus eiro. Tāpat 2023. gada budžetā plānots papildu 18,38 miljonu eiro finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai, bet “Rail Baltica” projekta būvei – 2,38 miljoni eiro. Savukārt atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai šogad budžetā novirzīs 5,11 miljonus eiro.
Būtu atzīmēšanas vērts fakts, ka Latvija aktīvi veido pretgaisa aizsardzības sistēmu – tai nepieciešamo sistēmu iegādei tiks paredzēts finansējums ik gadu – šogad un turpmākos gadus plānots novirzīt šim mērķim 200 miljonus eiro gadā. Tāpat tikai pozitīvi var vērtēt ugunsdzēsības sistēmas stiprināšanu, iegādājoties jaunus ugunsdzēsības transportlīdzekļus un izbūvējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo katastrofu centrus. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu, kas nodrošina reģionālo pārklājumu ar modernizētiem krīžu centriem visā Latvijas teritorijā. Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei plānots novirzīt 23 miljonus eiro, bet ugunsdzēsēju depo izveidei tiks novirzīti papildu 3,64 miljoni eiro.
Zinātnei, pētījumiem un augstākajai izglītībai 2023. gada budžetā plānots papildu finansējums 29,9 miljonu eiro apmērā. Tostarp zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai tiks atvēlēti 7,6 miljoni eiro, finansējuma pieaugumam fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai – 1,5 miljoni eiro, valsts pētījumu programmas īstenošanai – 8,8 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijas administrētajam Inovāciju fondam – divi miljoni eiro, bet augstākajai izglītībai – 10 miljoni eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirs vēl papildu 6,55 miljonus eiro, lai palielinātu izdevumus jaunāko klašu skolēnu ēdināšanai no 2,15 līdz 3,09 eiro, savukārt papildu 5,6 miljoni eiro plānoti sporta nozares prioritārām programmām “Sporta politikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam” mērķu īstenošanai.
Savukārt citai jomai, kurai vienmēr trūkst finansējuma, – veselībai – papildu finansējums piešķirts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai onkoloģijas jomā, tostarp inovatīviem medikamentiem, kā arī pakalpojumu pieejamībai bērniem. Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai plānots novirzīt papildu 30 miljonus eiro. Nozaru prioritāšu īstenošanai nākamajā gadā kopumā paredzēti 166,8 miljoni eiro, no kuriem trešā daļa plānota veselības jomas pasākumiem, palielinot ārstniecības personu algas un veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Veselības ministrijai plānots piešķirt 5,45 miljonus eiro personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā arī 2,88 miljonus eiro paredzēts novirzīt vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tostarp veicinot māsu nodarbinātību profesijā. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai ieplānoti 27,5 miljoni eiro, bet veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai varētu tikt novirzīti papildu 15 miljoni eiro.
Valsts budžetu un to pavadošo dokumentu paketi valdībā plānots apstiprināt 7. februārī un Saeimā iesniegt 9. februārī.
