Šlesers skeptisks par plānu aizņemties vairākus miljardus aizsardzībai: “Es piedāvātu lētāku variantu…” 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” Ainārs Šlesers pauda skepsi par plāniem aizņemties līdz pat 8 miljardiem eiro no Eiropas Komisijas drošības fonda. Viņaprāt, šāda mēroga aizņēmums ir nepārdomāts un sabiedrībā nepietiekami izdiskutēts solis, kas nākotnē var radīt lielu finansiālu slogu nākamajām paaudzēm.
Viņš ierosināja alternatīvu – vienoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pastāvīgu militāro spēku klātbūtni Latvijā, kas esot gan efektīvāks, gan izmaksu ziņā izdevīgāks risinājums.
“Ja mēs 10 miljardus gribam iegrūst “Rail Baltica”, tagad 8 miljardus aizsardzībā, es piedāvāju lētāku variantu – sēsties pie sarunu galda ar Trampu un pateikt – cik ir jāmaksā Amerikai par to, lai jūs atsūtītu papildus tūkstoš Amerikas karavīrus, kas būtu šeit jaunajā bāzē. Vienkārši – cik tas maksās? 100 miljons gadā? Maksājam! Tas būtu lētāk nekā 8 miljardus notralināt,” norādīja Šlesers.
Viņš uzsvēra, ka ASV karavīru klātbūtne kalpotu kā reāls drošības līdzeklis, kas dotu Latvijai daudz lielākas drošības garantijas nekā militārās tehnikas iegāde, kuru vēlāk, iespējams, pat nevarētu efektīvi izmantot.
“Pret amerikāņiem krievi nekaros,” piebilda Šlesers, uzskatot, ka šāda vienošanās būtu ne tikai stratēģiski gudrāka, bet arī finansiāli pārskatāmāka.
Viņaprāt, šāda apjoma aizņēmumiem būtu jārod plašāka sabiedrības līdzdalība, iespējams, pat jārīko referendums, kurā iedzīvotāji varētu paust savu viedokli.
“Mēs uzņemamies saistības, par kurām maksās mūsu bērni,” viņš norādīja, atgādinot, ka jau šobrīd valsts ārējais parāds ir 21 miljards eiro, bet, pievienojot aizņēmumus aizsardzībai un “Rail Baltica”, tas varētu sasniegt pat 40 miljardus,” skaidroja Šlesers.
Viņš arī norādīja, ka tikai parāda procentu maksājumi vien nākotnē var pārsniegt vienu miljardu eiro gadā.
Jau iepriekš ziņojām, ka augusta vidū būs zināms, vai Eiropas Komisija (EK) Latvijas drošības projektiem izsniegs vairāku miljardu eiro lielu aizdevumu no jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE), aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
Latvija ir iesniegusi indikatīvos projektus pieteikumam 3,8 līdz 8,4 miljardu apmērā. Atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai procedūrai dalībvalstu interese tiks izvērtēta divu nedēļu laikā no iesniegšanas brīža, tas ir 29.jūlija, un par potenciālo katras valsts aizņēmuma apjomu dalībvalstis tiks informētas augusta otrajā pusē, informēja ministrijā.
Pēc šīs informācijas saņemšanas AM sagatavos informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par konkrētu spēju attīstības projektiem, kam tiktu aizņemts finansējums.
Visas SAFE aktivitātes ir pakārtojamas valsts izņēmuma klauzulai, atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvaram. Izņēmuma klauzula šobrīd ir spēkā no 2025.-2028.gadam, un tās apjomu konkrētajam gadam aprēķina kā starpību no konkrētā gada aizsardzības izdevumu apjoma un aizsardzības izdevuma apjomu 2021.gadā. Tas ik gadu nedrīkst pārsniegt 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Kopumā patlaban vēl pāragri runāt par konkrētu aizņēmuma summu – par to lems valdība potenciāli šogad septembrī, norādīja ministrijā.
Aizdevumu izsniegs EK, un tā piešķiršanas gadījumā AM finansējumu tērēs pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu iegādēm, kājnieku kaujas mašīnu iegādēm, bezpilota lidaparātu, artilērijas sistēmu un munīcijas iegādēm, atbalstam Ukrainai, militārās mobilitātes projektiem, militārās medicīnas un citiem projektiem, norādīja ministrijā.
Konkrēti projekti tiks apstiprināti valdībā līdz ar tam nepieciešamo finansējumu. Līdz šī gada novembrim ministrijai EK jāiesniedz detalizēts Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns, uz kura pamata tiks izmaksāts finansējums projekta realizācijai.
Atbilstoši SAFE regulai aizņēmumu izsniedz uz 45 gadiem. Vienlaicīgi dalībvalstis varēs izvēlēties, vai izmantot pamatsummas maksājuma atlikšanu uz desmit gadiem.
Jau ziņots, ka 18 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieprasījušas 127 miljardus eiro lielus aizdevumus no SAFE.
Gandrīz trešdaļu jeb 45 miljardus eiro no kopsummas pieprasījusi Polija.
SAFE, kam paredzēts no ES budžeta atvēlēt 150 miljardus eiro, ir galvenais mehānisms ieroču iepirkumu veicināšanai, lai veiktu Eiropas pārapbruņošanos, saskaroties ar pieaugošajiem Krievijas draudiem.
Ar SAFE starpniecību ES dalībvalstīm būs pieejami lētāki aizdevumi.
