Valsts gods glābts, bet vai būsim guvuši mācību? 0
Latvija ir saņēmusi pozitīvu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) atzinumu par paveiktajām reformām finanšu noziegumu novēršanas sistēmā un tādējādi izsprukusi no t.s. “pelēkā saraksta”.
Izpildīti visi ieteikumi
FATF savā plenārsēdē 21. februārī Parīzē konstatējusi, ka Latvija izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un tādēļ nav jāpakļauj pastiprinātai uzraudzībai.
Tādējādi ir piepildījies Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas pirms mēneša teiktais, ka vēsturē vēl nav bijis tāda gadījuma, ka valsts, kas būtu izpildījusi visas “Moneyval” rekomendācijas, saņemtu negatīvu FATF novērtējumu. Latvija ir pirmā “Moneyval” dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas 40 FATF rekomendācijas, septiņas no tām pilnībā, bet 33 – lielākoties. FATF rekomendācijas uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un terorisma finansēšanas jomā.
Jāatzīmē, ka FATF sesija Parīzē vēl konstatēja, ka divām valstīm – Irānai un Ziemeļkorejai – finanšu uzraudzības sistēmā ir fundamentāli, stratēģiski trūkumi un tās nav veikušas darbības situācijas uzlabošanai, tādēļ aicināja citas valstis rīkoties, lai biznesa un finanšu darījumi ar šīm valstīm neapdraudētu starptautisko finanšu sistēmu.
Vēl FATF ir lēmusi, ka 18 pasaules valstis ir pakļaujamas pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaujamas t.s. “pelēkajā sarakstā”. Vairākums šo valstu atrodas Āfrikā, Karību jūras reģionā, Tuvajos un Vidējos Austrumos, bet divas arī Eiropā – līdz šim vienīgajai Eiropas valstij “pelēkajā sarakstā” – Islandei – pievienojusies arī Albānija.
Pie vainas bija kontrolējošo iestāžu liberālā attieksme
Tuvākajās dienās parādīsies daudzi, kas stāstīs, ka piedalījušies “finanšu sistēmas kapitālā remonta” “baļķa nešanā”. Tomēr būtu lietderīgi atgādināt, ka visa “pelēkā saraksta” drāma lielā mērā ir Latvijas pārvaldes neefektivitātes un nespējas savlaicīgi rīkoties radīta.
Banku sistēmu kontrolējošo iestāžu liberālā attieksme tika iedibināta vēl pagājušā gadsimta 90. gados un bija pamatā “tuvāk nekā Šveice” leģendai, taču divtūkstošo gadu beigās pār Latvijas un citām līdzīgu politiku īstenojošām pasaules valstu galvām sāka savilkties mākoņi.
Šiem mākoņiem bija vairāki iemesli – gan globālā cīņa pret terorismu, gan arī tas, ka vadošās pasaules valstis divtūkstošo gadu pirmās desmitgades beigās apjauta, kādas milzu summas netiek ieņemtas nodokļos ofšoru darījumu dēļ, un sāka apkarot šīs darbības, pirmkārt, jau atbildības ziņā pielīdzinot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļiem terorisma finansēšanai.
Pārāk lēnā skrūvju pievilkšana
Kopš tā brīža līdz pat šodienai pasaules finanšu sistēmai tiek pakāpeniski “pievilktas skrūves”. Tomēr līdz 2018. gada 23. augustam, kad “Moneyval” publiskoja savu graujošo ziņojumu par Latviju, šis process bija ildzis jau vismaz desmit gadus un to varēja savlaicīgi pamanīt.
Šajos desmit gados Latviju vadīja koalīcijas, kas veidoja Ivara Godmaņa (2007.–2009., “Latvijas ceļš”), Valda Dombrovska (2009.–2014., “Vienotība”), Laimdotas Straujumas (2014.–2016., “Vienotība”) un Māra Kučinska (2016.–2019., ZZS) vadītās valdības – tieši ar šajā laikā nepieņemtajiem lēmumiem un “acu pievēršanu” tika sētas sēklas šodienas “pelēkā saraksta” krīzei. Nav grūti pamanīt, ka problēmu sēkla tika sēta ar to pašu politisko spēku rokām, kas vada Latviju šobrīd.
Jācer, ka būsim guvuši mācību un piepildīsies teiciens “tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus”.
“Pelēkais saraksts”
“Pelēkajā sarakstā” iekļautās valstis – finanšu darījumi ar tām tiks pastiprināti uzraudzīti
Āfrika:
Botsvāna
Gana
Maurīcija
Uganda
Zimbabve
Āzija:
Jemena
Kambodža
Mongolija
Mjanma
Pakistāna
Sīrija
Amerika:
Bahamu salas
Barbadosa
Jamaika
Nikaragva
Panama
Eiropa:
Albānija
Islande
