Grupas “Depeche Mode” koncertā aizkadra balss teiktajā izskanēja arī latviskoti publikas dziedātu dziesmu teksti, aktierim teju pārkliedzot oriģināla dziedājumu.
Grupas “Depeche Mode” koncertā aizkadra balss teiktajā izskanēja arī latviskoti publikas dziedātu dziesmu teksti, aktierim teju pārkliedzot oriģināla dziedājumu.
Ekrānuzņēmums no replay.lsm.lv

“Depeche Mode” koncerta ierakstā aizkadra balss brīžiem pārkliedza grupas solistu. Kāda šobrīd ir tulkošanas politika LTV? 43

Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Gada sākumā publiskajā telpā un medijos diskusiju raisīja Latvijas Televīzijas (LTV) 1. janvārī kanālā LTV7 pārraidītais pasaulslavenās grupas “Depeche Mode” koncerts. Šoreiz par strīda objektu nekļuva grupas mūzika vai dalībnieku uzvedība, bet gan koncerta satura tulkojums jeb, precīzāk, tā veids – aizkadra balss latviešu valodā, tai vietumis pārmācot arī koncerta muzikālo daļu.

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Lasīt citas ziņas

Latvijā diskusija par to, vai LTV, kurai likums nosaka pienākumu visiem spēkiem stiprināt latviešu valodas pozīcijas, filmu un raidījumu tulkojumi no svešvalodām būtu jādzird balss ieskaņojumā vai tomēr jāredz kā subtitri, ir jau krietni sena.

Kāda šobrīd ir tulkošanas politika LTV – laikā, kad televīzijas kanāli cīnās ne tikai par auditorijas saglabāšanu, bet arī jaunāku skatītāju piesaisti?

Izcili drausmīgi?

CITI ŠOBRĪD LASA

Grupas “Depeche Mode” koncertā aktieris Dainis Porgants ierunājis ne tikai grupas mākslinieku Deivida Gāna un Martina Gora sarunu tulkojumu (tulkotāja Maija Grīnvalde), bet arī, piemēram, latviskotos dziesmu tekstu parindeņus, kurus dziedāja publika.

Par koncerta kulmināciju (gan tiešā, gan ironiskā nozīmē) kļuva grāvēja “Enjoy the Silence” laikā (ne)dzirdamais publikas dziedājums un tā dublējums D. Porganta balsī: “Viss, ko esmu vēlējies, viss, ko man vajag, ir te – manās rokās. Vārdi ir lieki un nevajadzīgi, tie var tikai kaitēt.”

Par to, vai patiešām “vārdi ir lieki”, izrunāti koncerta aizkadra balsī, tad arī raisījās interneta diskusijas.

Kritiķi, jāpiebilst, lielākoties vidējās un gados jaunās paaudzes pārstāvji, norāda, ka šeit pārprasts latviešu valodas likums sabiedriskajā medijā, norādot, ka balss dublējuma vietā varēja izmantot subtitrus, nebojājot koncerta atmosfēru.

“Izcili drausmīgi – Latvijas TV tulko “Depeche Mode” koncertu latviski, publika dzied līdzi “Enjoy the Silence” un tas tiek iztulkots. Var jau sargāt to latviešu valodu, bet nu…” “Twitter” ierakstā pauda Alise Pabērza.

Skarba savā vērtējumā bija arī režisore Kristīne Želve: “Klasisks piemērs, kad droši vien visi iesaistītie saprot, ka veic absurdu darbību, bet veic – jo tāds likuma burts. Nevienam nav spēka, enerģijas, radošuma, vēlmes, drosmes meklēt citu risinājumu.”

Tikmēr izskanēja arī tulkojumu atbalstoši viedokļi. “Man gan patika. Kā saka, citādāka pieredze. Vai es tā gribētu klausīties arī citus koncertus? Nē,” raksta “Twitter” lietotājs Jānis Kollis. “Man patika. Nekad nebiju varējis saprast, ko tur Deivs bļauj starp dziesmām,” raksta kāds Deniss Vergilevs.

“Varu derēt, ka lielākā daļa bez tulkojuma nesaprata ne dziesmu vārdus, ne komunikāciju ar publiku. Varbūt 3%. Tā ka nevajag plosīties,” uzskata komentētājs portālā “LA.lv”.

Priekšroka ieskaņojumam, nevis titriem

Pašlaik LTV priekšroka arvien ir tā dēvētajai aizkadra balsij, nevis tulkojumam tekstā jeb subtitros, “Latvijas Avīze” noskaidroja LTV Satura adaptācijas nodaļā. “Lielākā daļa LTV iepirktā ārzemju satura tiek tulkota un ieskaņota latviešu valodā.

Šobrīd tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, “Deutsche Welle”) pārraides tiek subtitrētas. “Deutsche Welle” koncerti (piemēram, Maika Patrika Kellija 2019. gada koncerta ieraksts, pārraidīts 2022. gada 2. janvārī. – A. K.) ir specifiskas pārraides, kas tiek tikai subtitrētas. Tiek iztulkots runātais teksts un svešvalodu titri, dziesmas netiek tulkotas,” skaidro LTV Satura adaptācijas nodaļā, norādot: “LTV līdz šim vairumā gadījumu izvēlējusies tradicionālo tulkojuma ieskaņošanu, kas informāciju labāk ļauj uztvert auditorijai bez konkrētās svešvalodas zināšanām.”

“Latvijas Avīze” novēroja, ka tulkojuma balss ieskaņojumam priekšroka bijusi ne tikai “Depeche Mode”, bet arī Tīnas Tērneres 2009. gada Nīderlandes koncerta ierakstam (pārraidīts 2021. gada 31. decembrī) un “U2” turnejas “Expierience” 2018. gada Berlīnes koncerta ierakstam (pārraidīts 2021. gada 25. decembrī).

Tomēr koncerti ir tikai neliela daļa no LTV piedāvājuma svešvalodās – skatāmas taču arī filmas, seriāli, pārraides. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un “Latvijas faktu” 2020. gada oktobrī veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām liecina – gados vecāki iedzīvotāji joprojām biežāk priekšroku dod tradicionāliem informācijas kanāliem – televīzijai un radio.

Iespējams, tradicionālo televīzijas skatītāju auditorijas vecums ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Latvijā arvien lielākoties pieprasa svešvalodu tulkojumus balss ieskaņojumā, jo, neņemot vērā šīs auditorijas vajadzības, ir risks to zaudēt.

Latvijā lielākais televīzijas tulkojumu pakalpojumu piedāvātājs ir “SDI Group”, kas apkalpo “TV3 Group”, “Tet”, “LMT” un citus televīzijas kanālus, uzņēmums darbojas arī Igaunijā un Lietuvā.

“SDI Group” projektu vadītāja Mairita Jaunušane “Latvijas Avīzei” atzīst – vietējie komerctelevīziju kanāli lielākoties pieprasa aizkadra balss tulkojumus.

“Latvijā lielākoties mūsu skatītāji ir pieraduši pie aktieru balsīm, kurās ir jūtamas emocijas. Aizkadra balss tulkojumos tiek izmantoti aptuveni 80% raidījumu, kamēr Igaunijā ir pretēji – tur pasūta ieskaņot tikai bērnu raidījumus un ziepju operas, tātad jaunākajai un vecākajai paaudzei, bet viss pārējais, ap 80%, Igaunijā tiek raidīts ar subtitriem. Aizkadra balsi lielākoties izvēlas arī klienti Lietuvā.”

LTV redakcionāla izvēle

Jau 2013. gadā NEPLP bija sagatavojusi un iesniegusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas paredz atteikšanos no televīzijas raidījumu ieskaņošanas un pakāpenisku pāreju uz subtitrēšanu kā tulkojuma nodrošināšanas pamatveidu, kā tas notiek, piemēram, Igaunijā un Skandināvijas valstīs.

Kā argumentu toreizējais NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants minēja, ka ieskaņošana, “vienā balsī runājot virsū citai valodai, atgādina vēlīno padomju videonomu praksi”, pamatojot, ka “ar subtitrēšanu tiek veicināta gan svešvalodas, gan valsts valodas apguve, kā arī tiek dota iespēja raidījuma saturu uztvert vājdzirdīgām personām”.

Iniciatīva toreiz tomēr raisīja plašu pretestību. Viens no argumentiem – LTV būtiski ir nodrošināt latviešu valodas skanējumu.

Pašlaik Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nosaka, ka “Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā” (8. panta 3. daļa). Savukārt likuma 8. panta 4. daļa paredz: “Ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes.”

LTV Satura adaptācijas nodaļa pauž, ka “atbilstoši medija darbību regulējošajām tiesību normām LTV nedrīkst no tulkojuma atteikties vispār”, kā arī “koncertos iekļautos monologus un dialogus svešvalodās LTV nedrīkst pārraidīt bez tulkojuma”.

Izvēle – titri vai balss – pašlaik ir LTV konkrētās pārraides redaktora ziņā. “Tulkojuma veids ir LTV redakcionālā izvēle, izvērtējot katra konkrētā raidījuma formātu un saturu. Konkrētos koncertierakstu tulkojumus ieskaņot bija redakcionāls lēmums,” pauda LTV pārstāve Anita Jansone.

Portālam “Apollo.lv” viņa skaidroja: “Grupas “Depeche Mode” koncertu Latvijas Televīzija kā pārraidi svešvalodā tulkojusi uz latviešu valodu, lai sniegtu iespēju plašākai auditorijai (arī skatītājiem un klausītājiem bez angļu valodas zināšanām) gūt priekšstatu par koncerta vēstījumu. Atvainojamies skatītājiem, kuriem nešķita piemērota dublētā mūzikas skaņdarbu izpildījuma daļa. Turpmāk vairāk tiks izmantota tek­stu subtitrēšana latviešu valodā.”

Subtitrēšana lētāka

2022. gadā LTV ar subtitriem un surdotulkojumu plāno pārraidīt trešdaļu jeb ap 31% no kopējā raidīšanas apjoma, pausts LTV Sabiedriskajā pasūtījumā (SP) 2022. gadam, ievērojot arī nedzirdīgo un vājdzirdīgo skatītāju intereses.

Papildus SP norādīts arī, ka “satura pieejamības pakalpojumus izmanto plašāks cilvēku loks, proti, ne tikai tie, kuriem ir dzirdes traucējumi, bet arī cilvēki ar normālu dzirdi. Piemēram, subtitrus izmanto, lai varētu skatīties televīziju ar izslēgtu skaņu, ja tā traucē, vai lai apgūtu valodu”.

LTV valdes loceklis Ivars Priede: “Tiklīdz darām vienu lietu, tā uzreiz ir otra sabiedrības daļa, kas uzskata, ka darām nepareizi.”
Foto: Ieva Leiniša/LETA

“Tiklīdz darām vienu lietu, tā uzreiz ir otra sabiedrības daļa, kas uzskata, ka darām nepareizi. Ja ir subtitri, tā var dzirdēt oriģinālvalodu, ja ir “voice over” (aizkadra balss) – tas ir cits stāsts. Sabiedriskais pasūtījums tomēr paredz noteiktu “voice over” apjomu, atsaucoties uz satura pieejamību – lai tas būtu pieejams iespējami lielākai sabiedrības daļai. Subtitrējuma apjoms ir atkarīgs no finanšu apjoma, kas, manuprāt, jau aptuveni desmit gadus nav mainījies,” “Latvijas Avīzei” norāda LTV valdes loceklis Ivars Priede.

Jāpiebilst, ka no izmaksu viedokļa gan dārgāks ir tieši tulkojuma ieskaņošanas, nevis subtitrēšanas process.

To apliecina gan LTV, gan “SDI Group”.

“Šī uzdevuma (ieskaņošanas) veikšanai nepieciešami lielāki cilvēkresursi – tulks, redaktors (pēc nepieciešamības), ierunātājs un skaņu režisors. Subtitrēšanu veic tikai titrētājs vai tulkotājs titrētājs,” skaidro LTV Satura adaptācijas nodaļā.

Valodas tehnoloģijas – tāla nākotne?

Ierunātā tulkojuma kritiķiem varētu aizrādīt (un daži to sociālajos tīklos arī darīja), ka to pašu “Depeche Mode” koncertu bija iespējams skatīties oriģinālvalodā, televīzijas izvēlnē pārslēdzot oriģināla audio iespēju. Tā tas ir arī ar daudzām filmām un seriāliem.

Jāatzīst, ka šāda iespēja tomēr bija tikai interneta televīzijas (“Tet”, “LMT viedtelevīzijas”) lietotājiem. Tikmēr, skatoties koncertu interneta platformā “Replay”, koncerts pieejams tikai ar aizkadra balsi latviski. Tāpat televīzijas skatītāji norādījuši, ka arī, piemēram, kanālā “Go3” izvēles skatīties koncertu oriģinālvalodā nebija. Subtitru šajā gadījumā nebija nevienā izvēlnē.

Pašlaik ir digitālo tehnoloģiju laikmets, kad pasaulē daudzi televīzijas kanāli vai paši produkta (filmu, raidījumu) veidotāji piedāvā iespēju skatītājam pašam izvēlēties, vai viņš vēlas skatīties pārraidi svešvalodā ar tulkotiem subtitriem, ar ieskaņotu aizkadra tekstu vai arī oriģinālvalodā. Vietumis pieejami mākslīgā intelekta ģenerēti subtitri, gan sintētiska balss jeb robots, kas tos “lasa” (tā dēvētās valodas tehnoloģijas).

LTV šobrīd izvēles iespēju – skatīties jebkuru svešvalodas raidījumu ar ieskaņotu tulkojumu vai ar subtitriem – nepiedāvā un, jādomā, tuvākajā laikā nepiedāvās.

“Subtitri ir pieejami tikai filmām un raidījumiem, kas speciāli ik gadu tiek ieplānoti pārraidīšanai subtitru slejā,” atzīst LTV Satura adaptācijas nodaļā.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Viedtelevīzijās ir valodu celiņi, bet viss atduras pret jautājumu, cik resursu ir televīzijas rīcībā. Jautājums, vai mums akūti nepieciešamas visas iespējas – tulkojums, subtitri, oriģinālvaloda –, kas nozīmē lielus finanšu ieguldījumus, jo pieļauju, būtu viens vai divi risinājumi, kurus izmantotu ārkārtīgi maz,” norāda I. Priede.

“Mēs neveidojam mākslīgā intelekta programmatūras. Mums nav ne jaudas, ne institucionālu zināšanu, lai to darītu, un tas nav mūsu uzdevums. Taču šobrīd sadarbojamies ar uzņēmumu “Tilde” – dodam gatavas satura vienības, ar kuru palīdzību viņi trenē mākslīgo intelektu, kas tulkošanu darītu dabiskāku.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Vai, enerģijas ieguvei izmantojot saules baterijas, rēķini tiešām ir pa nullēm?
Lasīt citas ziņas
Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus?
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
Kā pārvarēt sausas ādas tuksnesi
13:17
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski pieaudzis par 3,4%
13:12
“Domāju, ka tas varētu palīdzēt.” Kariņš atbalstītu vicepremjera amata izveidi
12:31
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
“Domāju, ka tas varētu palīdzēt.” Kariņš atbalstītu vicepremjera amata izveidi
Lietuvā jauns ar Covid-19 saslimušo rekords, daudz saslimušo arī Igaunijā
Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas rekordiem, Eiropā atceļ ierobežojumus 12
Edvīns Šnore: Iespēja tikt pie kompensācijas Covid-19 vakcīnas blakņu gadījumos ir iedrošinājums tiem, kas baidās vakcinēties
“Cilvēks, kas nav vakcinējies, šī sertifikāta dēļ tik daudz nesocializējas, tāpēc pasargā sevi,” Dūrītis par “zaļā režīma” jēgu 31
Izslimojis, bet jāpotējas? Lai iegūtu sertifikātu, vajag laboratorijas testu. Taču uz to ilgi jāgaida 27
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
“Epidēmijas apjoms patlaban ir milzīgs.” Dumpis par to, ka Covid-19 inficēto varētu būt trīs reizes vairāk, nekā rāda statistika
“Kontrabandas prece Latvijā nr. 1 – cigaretes.” Saruna ar VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu
Politologs: Krievijas intereses ir daudz plašākas par vēlmi asiņainā karā sagrābt Ukrainas teritoriju
Anda Līce: Demagogi netraucēti izmanto runas brīvību, lai paši iekārtotos par tirāniem
Latvijā pašlaik zemāka saslimstība ar Covid-19 nekā vidēji Eiropā
Asins analīzes vajag nodot pareizi. Kāpēc labāk no rītiem un tukšā dūšā?
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas” 45
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm