Foto: Zane Bitere/LETA

Katram pa konfektei: par jauno valsts budžetu ir daudz jautājumu, uz kuriem nevienam nav skaidras atbildes 12

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Karalis miris! Lai dzīvo karalis! – mēdza teikt Francijas karaliskajā galmā monarhu nomaiņas brīdī. Arī mēs varētu teikt – vecais budžets miris, lai dzīvo jaunais, taču šoreiz par šo jauno budžetu ir daudz jautājumu, uz kuriem nevienam nav skaidras atbildes.

FOTO. Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā 19
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts 23
Lasīt citas ziņas

Valsts kopējā jeb konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – veselu 12,4 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar šo gadu 2022. gada valsts budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Ja turpinām salīdzināt ar iepriekšējiem valsts budžetiem, tad jākonstatē, ka 2020. gadā ieņēmumi (9,9 miljardi eiro) un izdevumi (10 miljardi eiro) bija gandrīz līdzsvarā. Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem strauji sāka palielināties šogad, kad ieņēmumi bija 9,6 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,8 miljardi – galvenokārt lai kompensētu Covid-19 krīzes sekas. 2022. gadā izdevumi no ieņēmumiem atrausies vēl tālāk – budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro apmērā jeb 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

 

Vēlēšanas tuvojas, valdība rīkojas

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī pamatīgā starpība jau pati par sevi liecina, ka mums ir darīšana ar vēlēšanu gada budžetu un valdība cenšas katram vismaz kaut ko iedot. Iedošana tiek finansēta ar aizņemtu naudu.

Daudzi teiks – šobrīd neaizņemas tikai muļķis, jo tik lēti, ar apmēram nulles procentu likmi, aizņemties nav varēts nekad.

Tā ir taisnība, bet rada nākotnes problēmu – pirmkārt, tādēļ, ka nulles likme nebūs mūžīga, bet, otrkārt, tāpēc, ka, sākot ar 2023. gadu, jāsāk atgriezties pie Eiropas Stabilitātes paktā noteiktajām normām – budžeta deficīta ne vairāk kā 3% no iekšzemes kopprodukta un parāda ne vairāk kā 60% no IKP. Jāatgriežas nav viena, bet gan triju gadu laikā.

To liecina arī Saeimas pieņemtais likums par vidēja termiņa budžeta ietvaru trim gadiem – budžeta deficīts 2022. gadā paredzēts 4,8% no IKP, savukārt 2023. gadā vairs tikai 2,1% no IKP, bet 2024. gadā 1,4%.

Proti – pēc “gāzes grīdā” nākamgad turpmākajos būs jāsamazina budžeta izdevumi. Valdība cer, ka to kompensēs līdzekļu ieplūdums ekonomikā no ES daudzgadu budžeta, Atveseļošanās un noturības mehānisma, “Rail Baltica” būves un citiem avotiem. Cerības ir pamatotas, tikai šos līdzekļus nevarēs izmaksāt mediķu un skolotāju algām, bet valdība jau šobrīd netiek galā ar agrāk doto solījumu izpildi.

Otrs pamatots jautājums attiecībā par 2022. gada budžetu ir prognožu ticamība. Pirmo reizi kopš grandiozās ekonomiskās krīzes 2008.–2009. gadā valdība pieņem budžetu tik neskaidros ap­stākļos, kad valstī plosās vairākas krīzes vienlaikus – Covid-19 pandēmijai pievienojusies energoresursu cenu pieauguma izraisītā inflācija (šobrīd ap 6%) un hibrīdkarš uz Baltkrievijas robežas, kas var prasīt neprognozējama apjoma papildu līdzekļus.

Tādēļ kritiski noskaņots cilvēks var jautāt, cik ļoti var uzticēties makroekonomiskajām prognozēm par 5% IKP pieaugumu un 2,4% inflāciju.

Šobrīd atbildi uz to nezina ne Kariņš, ne Reirs. Vēl nesen Latvijas Banka prognozēja 2022. gada inflāciju četru procentu apmērā.

 

Katram pa konfektei

Lai kā arī būtu ar pro­gnožu ticamību, nākamgad mēs dzīvosim labi – valdība sadalījusi dažādām prioritātēm papildu 696,8 miljonus eiro. Dažādām nozaru prioritātēm plānots piešķirt 385 miljonus, vienreizējām investīcijām 270 miljonus, savukārt Covid-19 seku mazināšanai 41 miljonu eiro.

Vislielāko papildu finansējumu nākamgad saņems veselības nozare – 130,5 miljonus eiro, un šī nozare kopumā rīkosies ar 1,53 miljardiem eiro nākamajā gadā. Papildu izdevumi paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonu eiro apmērā, mediķu algu palielinājumam 35 miljonu apmērā un vēl 5,6 miljoni rezidentu darba apmaksai.

Tas ir svarīgi, jo iepriekš šis darbs apmaksāts netika un veicināja par dārgu naudu izskoloto rezidentu aizbraukšanu no Latvijas.

Neskatoties uz šo pieaugumu, Latvija joprojām pamatīgi atpaliek no abām kaimiņvalstīm veselības izdevumu ziņā uz vienu iedzīvotāju – Latvija viena iedzīvotāja veselības aprūpei atvēlējusi 718 eiro, Lietuva – 975 eiro, bet Igaunija pat 1504 eiro.

Mediķi laimīgi nav, jo nozare algām prasīja divas reizes vairāk – ap 80 milj. eiro – un uzskata, ka valdība nepilda dotos solījumus.

Veselības jomai papildu ieguvumu ziņā seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas savām prioritātēm papildus ieguvusi 103,3 miljonus eiro, no kuriem 70 miljonus tērēs pašvaldību aizņēmumu palielinājumam.

Bronzas medaļu papildu budžeta tēriņu jomā ieguvusi Satiksmes ministrija ar 73,7 miljoniem eiro, kas tiks izmantoti gan valsts autoceļiem, gan mikromobilitātei un sabiedriskajam transportam, gan arī “Rail Baltica” būvei.

Starp citiem būtiskajiem nākamā gada ieguvumiem ir neapliekamā minimuma celšana gan strādājošajiem, gan pensionāriem – līdz 350 eiro no 1. janvāra un 500 eiro no 1. jūlija.

Reāli runa ir apmēram par papildu 20 eiro mēnesī maciņā no šīm izmaiņām, un pensionāri to sajutīs vairāk nekā strādājošie – tas uzlabos apmēram 130 tūkstošu pensionāru ienākumus.

Tas izmaksās 93,8 miljonus eiro – tik līdzekļu netiks saņemti iedzīvotāju ienākuma nodoklī, taču lielākā daļa šo līdzekļu atgriezīsies valsts kasē caur pievienotās vērtības nodokli, jo veicinās tēriņus.

Ieguvēju rindās ir arī zinātne, kurai paredzētais bāzes jeb pastāvīgais finansējums audzis par 32%, kas, iespējams, ir lielākais palielinājums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Būtisks atbalsts tiks sniegts arī nacionālajai identitātei un medijiem, samazinot pievienotās vērtības nodokli no 12% uz 5% medijiem un grāmatām, kā arī piešķirot naudu mediju atbalsta fondam un Dziesmu svētku tradīcijas stiprināšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kopumā ir pamats domāt, ka nākamajā gadā dzīvosim sarauktu pieri, bet samērā labi – katram kaut kas iedots, neviens nav līdz galam laimīgs. Vai šāda taktika attaisnosies vēlēšanās – redzēsim pēc gada.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā 19
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts 23
Eiropā redzama gaisma tuneļa galā? PVO pieļauj, kad varētu sagaidīt pandēmijas beigas 44
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Lasīt citas ziņas
Eiropā redzama gaisma tuneļa galā? PVO pieļauj, kad varētu sagaidīt pandēmijas beigas 44
Asociācija: Latvijas četru lielāko banku klientiem pērn izkrāpts 11,1 miljons eiro
Salas pamatskola negrib padoties: pašvaldības pārstāvjus sagaidīja smagā tehnika un ugunskurs
“Ministrs, kurš nozog valstij telefonu, tas ir patiesi nožēlojami!” Soctīklotāji par Ģirģenu 4
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas bijušais mīļotais Artjoms “iznāk no skapja”: izrādās, viņš jau 10 gadus ir precējies ar citu sievieti
12:05
Asociācija: Latvijas četru lielāko banku klientiem pērn izkrāpts 11,1 miljons eiro
11:24
“Ministrs, kurš nozog valstij telefonu, tas ir patiesi nožēlojami!” Soctīklotāji par Ģirģenu 4
11:03
FOTO. Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā 19
Zatlers: Seniori ir pasīvi uz vakcinēšanos, jo viņi neveic tādas aktivitātes, kur šis sertifikāts būtu nepieciešams 12
Vai šonedēļ laika apstākļi būs rāmāki? Bricis par gaidāmajām temperatūras “šūpolēm”
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
“Rail Baltica” pārbūve bez neērtībām neesot iespējama: autoosta būs turpat, bet izkāpšana citur 1
Laikraksts: Baidens apsver tūkstošu karavīru sūtīšanu uz Austrumeiropu un Baltijas valstīm
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā
Daugavpils slimnīcas vadītājs lielāku Covid-19 pacientu plūsmu slimnīcā prognozē februārī
Francijā stājušies spēkā stingrāki Covid-19 ierobežojumi nevakcinētiem cilvēkiem
Pavļuts koalīcijas sanāksmē rosinās diskusiju par turpmākajiem soļiem saistībā ar sociālo distancēšanos Covid-19 izplatības mazināšanai
Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 2
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti 319
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts 23
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā 39
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē 96
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 73
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā? 7
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā 8
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64