VIDEO. “Bez Latgales nebūtu Latvijas!” Janīna Kursīte par novadu spēku un tautas vienotību
0
Kas Tev ir Latvija? Latvijas pētniece, latviešu filoloģe, latviešu tautskolotāja, profesore Janīna Kursīte
Man Latvija ir katrs latvietis, lai kāds tas būtu. Bet katrs latvietis šajā paaudzē vai savā senču paaudzē pārstāv kādu no novadiem.
Vairāk nekā divdesmit, divdesmit piecus gadus braucot ekspedīcijās pa Latvijas novadiem un arī pētot latviešu diasporu ārpus Latvijas, man tuva kļuvusi Kurzeme, man tuva ir Zemgale, Sēlija, Vidzeme, visi novadi. Bet es pati nāku no Latgales, un tāpēc varbūt šodien es akcentēšu uzmanību, ko Latvijai, manuprāt, nozīmē Latgales klātesamība.
Pirmais, Latgale ir katolicisma zeme. Zeme, es saku, domājot – novads.
Varbūt apbrīnojami ir tas, ka, no vienas puses, latgalieši ir sirdī gan uz ārpusi, gan uz iekšpusi katoļi, bet nav pazaudējuši arī saikni ar dabas reliģiju. Viens piemērs. Indricā ir Jāņa Kristītāja baznīca, kurā ir Sniega Dievmātes ikona, kas ir retums. Tā ir vienīgā Latvijā.
Leģenda ir tāda, ka jezuītiem Romā, nezinu kurā gadsimtā., parādījās Dievmāte un teica, ka viņiem jāiet uz ziemeļu zemi sludināt Dieva vārdus, bet tur uzsnigs sniegs. Un pēkšņi sāka snigt sniegs, tas bija piektajā augustā Romā. Un Romā vēl joprojām piekto augustu atzīmē kā Sniega Dievmātes dienu. Latgalē vēl 19. gadsimtā arī atzīmēja Sniega Dievmātes dienu. Jezuīti aizgāja līdz Tērbatai. Kādu laiku viņivtur sludināja, līdz viņus patrenca no Tērbatas viņi nonāca Latgalē. Un katrā vietā, kur viņi bija, viņi atstāja Sniega Dievmātes ikonas kopiju. Vienīgā, kas saglabājusies, ir Indricā. Varētu teikt – nu, Sniega Dievmāte. Kāds tam sakars ar folkloru? Tam ir sakars gan ar katolicismu, gan ar folkloru.
Latgalē svin piecpadsmito augustu, Aglonas Dievmātes debess braukšanas vai debesīs Uzņemšanas svētkus. Bet trīsdesmit devītajā gadā Latgalē atklāja Māras pieminekli, bija pat zināmi protesti no garīdzniecības, no priesteru puses. Nu kā tad tā – Māra, bet ne Dievmāte Marija. Un te redzams, ka Latgalē Māra un Dievmāte Marija ir kaut kas viens un tas pats.
Tas ir viens. Daba un katolicisms iet kopā kā divas vērtību sistēmas.
Otrs, kur es tagad varbūt pāriešu uz latgaliešu valodu, precīzāk izlūksni. Esmu dzimusi Kalupes pagastā. Kalupes pagasta izloksnei ir sava vārdnīca, ko sastādījusi Antoņina Reķēna. Divi lieli sējumi, ir ko skatīties. Redaktors ir valodnieks Alberts Sarkanis. Saka, ka Latgalē esot pavisam 70 izloksnes, pēc citām aplēsēm 45. Lai vai cik, bet tās izloksnes ir dzīvas. Izloksnes ir Latvijas bagātība – gan Kurzemē, gan Latgalē, kur saglabājušās. Izloksnes saistās ar mūsu dzīvo valodu.
Viens anekdotisks, bet varbūt arī patiess nostāsts. Kāds latgalietis, gatavojoties zirgu sacīkstēm, iemāca savam zirgam uzņemt ātrumu ar komandu “tprū”! Kad sacīkstes sākas, viņš kliedz “tprū”, citi zirgi apstājas, viņa zirgs aiziet pirmais.
Lai cik sena vai jauna ir izloksne, tā ir liela vērtība. Astgriežoties pie Latgales Māras pieminekļa, otrs nosaukums tam ir “Vienoti Latvijai”. Lai izloksnes paliek, tāpat latgaliešu rakstu valoda kā otrs latviešu rakstu valodas variants! Izlokšņu zināšana ir laba lieta, bet tas nevar būt pašmērķis.
Vēl Latgale ir jau sen zināma kā podnieku novads. Sen nebiju pārcilājusi Latgales dāvinājumu kastīti. Te ir māla medaļa no manas dzimtās Arendoles novadnieku tikšanās reizes. Līvānu novada Turku sievas arī medaļu dāvinājušas, drusciņ cietusi, bet dzīva un īsta. Keramikas tradīcijas uzplaukums Latgalē, sākot no Andreja Paulāna, kura darbi 1937. gadā Parīzē ieguva zelta godalgu. Keramikas tradīcija ir arī Ādams Kāpostiņš, Antons Šmulāns ar saviem māla velniņiem. Podniecības tradīcija Latgalē ir dzīva arī šodien, redz kā māls skan arī mūsdienās!
Un visbeidzot – ar ko Latgale vēl svarīga. Latvijas, latviešu nosaukums nāk no latgaļiem, kaut Latgale kā pārējiem piederīgs novads atdzima tikai 20. gadsimta sākumā. Akadēmiķis Stradiņš meklēja Lietuvā vēl kaut kur. Bet tā vai citādi latgaļi ir devuši Latvijas valstij savu vārdu. Bez Latgales grūti iedomāties to. Kāds man ir dāvinājis magnētiņu ar nosaukumu “Es tevi ļubēju, es tevi ļubēju Latgaļā”. Uz Latvijas simtgadi bija – “Es esmu Latvija”. Tāda nozīmīte ar uzrakstu “Apskausim Latviju!” Katrs novads, arī Latgale, ir liela svarīga daļa, neatņemama daļa mūsu mīļajai Latvijai.
