VIDEO. “Latvija ir visu iespēju zeme!” priecājas zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis
0
Kas Tev ir Latvija? Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis
Man droši vien Latvija ir visu iespēju zeme. Visās šī vārda izpausmēs labā nozīmē.
Šodienas Latvijā kā jurists tu vari kļūt par tiesnesi, par advokātu, par prokuroru. Ir daudz brīvu vietu. Mēs advokāti tiekam aicināti pieteikties par tiesnešiem, par prokuroriem. Varbūt pirms gadiem divdesmit tā nebija. Bija grūtāk. Tajā pašā advokatūrā, pirms vairāk kā divdesmit gadiem, kad es tur startēju, varbūt bija daudz lielāka interese, nekā šobrīd. Līdz ar to, tā brīvība izvēlēties savu virzienu kā juristam ir liela. Tiešām ir visas iespējas.
Arī – ja mēs runājam par juridisku cīņu. Arī tur es neredzu ierobežojumus. Var cerēt uz labāko un ticēt maksimālajam rezultātam – gan kas attiecas uz tiesām, vienmēr iet līdz galam, mēģināt pierādīt savu taisnību – vai tā ir cīņa ar valsts iestādi, Valsts ieņēmumu dienestu, vai tā ir cīņa kādā krimināllietā, vai kāda noziedzīga nodarījuma kontekstā. Tā kā es domāju, ka ir vērts cīnīties, nav jāatmet ar roku, vai, ka juridiski kaut kas ir neiespējams. Un atkal šie vārdi labākajā nozīmē.
Latvija man kā juristam arī ir viennozīmīgi devusi spēju labi nopelnīt, neslēpšu. Ar smagu darbu un centību, neatlaidību nodrošināt savus bērnus ar labu izglītību un ar labiem dzīves apstākļiem. Galu galā man dēls spēlē hokeju, kas ir dārgs sporta veids, un man varbūt kā juristam tas arī ir prieks, ka viņš ir sasniedzis Latvijas izlasi, varbūt pateicoties tam, ka man ir bijusi iespēja viņam nodrošināt visu, kas ir vajadzīgs, lai to izdarītu. Bet, protams, absolūti tas ir viņa paša darbs. Tā kā – ar personīgo brīvību ir sasniedzis.
Man ir jāsaka, ka es jūtos droši šeit. Es jūtos droši uz ielas, droši Latvijā. Arī mani bērni. Es nebaidos par to, vai viņi atnāks mājā vienā gabalā vai divos. Tā kā no tādas perspektīvas, es domāju, mēs esam droša, stabila, prognozējama valsts, kur katram ir savas iespējas juridiski panākt to rezultātu, ko viņi vēlos.
Advokātu birojs “Kukainis un Spīgulis” lielā mērā balstās uz izglītību un pieredzi dažādās pasaules vietās. Man personīgi tā ir sagriezies, ka es pārvaldu piecas valodas diezgan droši. Esmu mācījies Igaunijā, runāju lietuviski, mācījos franču valodu, vācu valodu, angļu valodu, krievu valodu. Līdz ar to man ir dzīves pieredze. Esmu strādājis Francijā, Vācijā. Man šī pieredze kopā ar valodu zināšanu tiešām dod arī pārliecību par sevi.
Jā, mēs arī daudz tiesājamies ārpus Latvijas. Mēs esam pakalpojumu eksports. Jā, es esmu tiesājies daudz Izraēlā, Amerikā, Jaunzēlandē, dažādās tiesvedībās, kur faktiski mēs pelnām naudu ārpusē.
Mans partneris Matīss Kukainis ir dzimis Amerikā. Viņam ir dubulta pilsonība, viņš arī ļoti daudz dara, šobrīd Latvijas intereses aizstāvot ārpus valsts. Amerikā ir nodibināta biedrība, kas nodarbojas ar Latvijas drošības interesēm Amerikā. Tā kā noteikti, mūsu panākumi kaut kur slēpjas mūsu starptautiskumā, kurš ir tāds, ka mēs esam mācījušies vai dzīvojuši daudz ārzemēs, zinām valodas. Protams, ka tas dod pārliecību šeit uz vietas; ja tu vari uzvarēt tiesu ārzemēs, piemēram, Izraēlā; jā man izdevās tur uzvarēt savulaik, kur tiešām pret mums arī izturējās absolūti vienlīdzīgi. Man tā pieredze, ko guvu tur, ir neatsverama šeit, uz vietas. Jo, piemēram, Latvijā, ja tu ienāc tiesā, pat ja tiesnesis tevi saticis piecpadsmit reizes, viņš tev prasa pasi vai advokāta apliecību. Izraēlā man tiesā vienkārši prasīja, kā mani sauc un ierakstīja protokolā. Es nesu to pasi, un tiesnesis saka: “Vai jūs esat nepieskaitāms? Nezināt, kā jūs sauc? Man vienkārši vajag jūsu vārdu.” Jo tur neviens pat neiedomājās, ka kāds varētu atnākt citā vietā. Savukārt mums netic advokātam, ka tu esi tas, kas tu esi. Gribētos, protams, lai mēs tiktu uz priekšu un vairāk viens otram uzticētos. Man nav katrreiz jāpierāda sava identitāte, ja es piekto reizi nāku tajā pašā tiesu lietā. Bet jā, tā starptautiskā pieredze noteikti dod pārliecību šeit, uz vietas.
Attiecībā uz juridisko izglītību Latvijā mums ir iespējas izaugsmei. Es domāju, ka vajadzētu juridiskās izglītības sistēmu padarīt brīvāku. Lai cilvēki ir brīvāki, lai viņi nedomā kastītēs, lai viņi nemeklē attiecīgo lapu, bet drīzāk varbūt iziet ārpus un padomā brīvi par kādu konkrētu juridisku jautājumu un neierobežo sevi ar kaut kādu noteiktu tiesu praksi vai noteiktu likumpantu, bet drīzāk skatās pēc principa.
Par to noteikti esmu pateicīgs savai pirmajai ģimnāzijai, ko es esmu beidzis, kur mums it kā bija matemātikā tendēta skola, bet mēs bijām ļoti brīvi savā izpratnē. Mums lika pierādīt, kāpēc lidmašīna paceļas, nevis noskaitīt to formulu vai atrast to lapu, bet izstāstīt, kāpēc lidmašīna paceļas. Un droši vien arī savu darbu es daru no tāda principa, ka nevis skatos, kas konkrētā pantā rakstīts, bet vairāk – vispārējo ideju. Līdz ar to es domāju, mēs noteikti varētu juridiskajā izglītībā piestrādāt pie tā, lai cilvēki kļūst brīvi. Ja es pieņemu darbā kādu juristu, kas ir beidzis Latvijā augstskolu, es saku viņam darba intervijā: “Tagad gadu jūs mācīsieties to, ko es no jums gribu.” Kas ir tāda otra augstākā izglītība, ja tā var teikt. Tās ir tās prasības, ko mēs prasām no saviem darbiniekiem. Atšķiras varbūt no tā, ko viņi mācījās Latvijas Universitātē, jo man ir ārzemju pieredze un izglītība, un manam partnerim ir Amerikas izglītība. Mēs skatāmies savādāk. Mēs prasām varbūt vairāk nekā to, kas rakstīts likuma pantā, bet atrast arī to tiesu praksi, to izpratni, varbūt Vācu tiesībās vai kaut kur pameklēt ko līdzīgu. Tā kā gribētos, lai tie cilvēki ir universālāki un tieši savā izpratnē redz lietas būtību, nevis pantu numuru.
Mans vēlējums Latvijas valstij ir droši vien vēlējums Latvijas cilvēkiem – katram apzināties savas saknes, savus senčus. Jo es domāju, ja mēs kārtīgi izpētām katrs savu vēsturi, mēs noteikti iegūstam pārliecību, spēku par to, ka kādreiz Pirmajā brīvvalstī mēs bijām ļoti spēcīga valsts tāpēc, ka cilvēki bija drosmīgi, drošsirdīgi, pašaizliedzīgi. Tāpēc arī es gribētu, lai mēs atgrieztos pie principiem, kādi bija kādreiz. Cilvēka spēks bija tas, kas valsti uzbūvēja. Negaidīt kādu palīdzību no malas, bet pašiem sevī atrast to spēku. Es domāju, katrs vīrietis ir ļoti spēcīgs, ja viņš to spēku atrod. Atkodē vaļā to gēnu līmeni, kas mums katram ir iekšā, un Latvija būs daudz plaukstošāka, nekā tā ir šobrīd!
