Vienotam suitu novadam atbalsta nav 2
Kad 2009. gadā notika pašvaldību reforma, tagadējais Ventspils novada domes priekšsēža vietnieks Māris Dadzis (“Vienotība”) vadīja Jūrkalnes pagastu. Tagad viņš atceras, ka jau toreiz Kuldīgas novadam bijusi interese paplašināties līdz jūrai un iegūt arī Jūrkalnes teritoriju, ko Ventspils novadam mēģina atņemt arī tagad.
Jūrkalnes iedzīvotāji izcīnīja palikšanu Ventspils novadā.
Pēc jūrkalniešu sapulces, kurā izskanēja protests pret pagasta iekļaušanu Kuldīgas novadā, Saeimas deputāti šonedēļ atsauca priekšlikumus, kas paredzēja vienotu suitu kultūrvēsturiskās telpas saglabāšanu ar to apvienošanu zem Kuldīgas pašvaldības karoga.
Tagad Kuldīgas novadā ir tikai Gudenieki un Basi. Alsunga pēc iepriekšējās reformas saglabāja savu novadu, bet Jūrkalne bija un, visticamāk, arī būs Ventspils novadā. Šodien Saeimas komisija lems par Ventspils novada robežām pēc reformas, kuras gaitā to paredzēts apvienot ar Ventspils pilsētu, tai liedzot saglabāt republikas pilsētas statusu. Tāpēc Ventspils novada vadībai galvenā cīņa vēl ir priekšā.
Vilina kādreiz slēgtā teritorija
Padomju laikā Jūrkalnē bija slēgtā teritorija, kurā varēja nokļūt tikai tie, kas ar to bija saistīti. “Taču tiklīdz robeža bija vaļā, par Jūrkalni bija liela interese,” atceras M. Dadzis.
Viņš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka pēdējos desmit gados Ventspils novads, domājot par nākotni, ir veicis lielus finansiālus ieguldījumus Jūrkalnes attīstībā, piemēram, Dabas atpūtas parka izveidošanā, bibliotēkas paplašināšanā, tautas nama rekonstrukcijā. Tāpēc nebūtu taisnīgi no pašvaldības nodalīt šo pagastu.
Jāteic, ka mēģinājumi grozīt jau esošo novadu robežas reformas gaitā parādās aizvien vairāk – vēl vairākās vietās Kurzemē, kā arī Vidzemē un Latgalē.
Uz Kuldīgas novada pieteikumu apvienot visas suitu teritorijas ar mērķi stiprināt vienotu kultūrvēsturisko telpu Ventspils novadā reaģēja ar aizdomām, ka Kuldīga tikai vēlas pieeju jūrai un iespēju pretendēt uz ES fondu līdzekļiem, kas paredzēti piekrastes pašvaldībām. Tiesa, tos var ieguldīt tikai piejūras teritorijās.
Jūrkalnes pievienošana Kuldīgas novadam nebūtu ērta arī tādā ziņā, ka uz Ventspili ir daudz ērtāka satiksme.
Tiesa, Ventspils novadā darbs esot organizēts tā, ka visu nepieciešamo iedzīvotāji var uzzināt un nokārtot pagasta pārvaldē vai izmantojot e-pakalpojumus, un uz novada centru, kas atrodas Ventspilī, doties tikpat kā neesot nepieciešams.
Lai stiprinātu kultūrvēsturisko suitu novadu, nav nepieciešams grozīt pašvaldību robežas, uzskata M. Dadzis. Kopš 2001. gada jau darbojas etniskais kultūras centrs “Suiti”, kura valdē ir visu trīs pašvaldību pārstāvji. Centra uzdevums ir rūpēties par suitu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un aizsargāšanu. Jūrkalnes iedzīvotāju sapulcē arī esot izskanējis, ka, atrodoties vairākos novados, suiti varētu iegūt lielāku atbalstu, nekā veidojot vienu novadu.
Jau pirms iepriekšējās reformas 2008. gadā notikušas sarunas visās suitu pašvaldībās par vienota novada izveidi, kam nebija nepieciešamā iedzīvotāju atbalsta.
Bijušais Alsungas novada priekšsēdis Grigorijs Rozentāls Saeimas komisijas sēdē apgalvoja pretējo, norādot uz bijušo pašvaldības pārraugošo ministru Aigara Štokenberga un Edgara Zalāna centieniem nobloķēt šāda novada izveidi. Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (“Vienotība”) solīja, ka valstiskā līmenī varētu būt kāda programma suitu atbalstam, līdzīgi kā ir atbalsts kultūrvēsturiskajai teritorijai “Lībiešu krasts”.
Alsunga vēl cīnīsies
Respektējot Jūrkalnes iedzīvotāju viedokli, uz pagasta pievienošanu vairs neuzstāj arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa no Kuldīgas novada partijas, kas ir “Jaunās Vienotības” dalīborganizācija.
Taču Alsungas iekļaušana Kuldīgas novadā ir neizbēgama, jo tik mazu pašvaldību atstāt vienu deputāti nav gatavi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kurā uzklausīja Kurzemes pašvaldības, sacīja, ka tik maza pašvaldība kā Alsunga ar nepilniem 1300 iedzīvotājiem nespēs veikt likumā paredzētās funkcijas. VARAM piedāvā Kuldīgas novada robežas paplašināt vēl vairāk, un tajā būs arī Skrundas novads.
Tiesa, Kuldīgas novada priekšsēde I. Bērziņa komisijas sēdē atzina, ka pēc iepriekšējās reformas joprojām nav izpildīti toreiz dotie solījumi uz visiem pagastiem nodrošināt cietā seguma ceļu – izrādās, ka tieši uz Gudeniekiem no Kuldīgas nevar aizbraukt pa labu ceļu. Uz sabrukšanas robežas esot arī ceļš uz Skrundu.
Taču I. Bērziņa mierināja Alsungas vadību, ka šajos gados Kuldīgas novads esot ļoti attīstījies, solot izaugsmi arī pašvaldībai pievienotajās teritorijās. Alsungas novada priekšsēde Daiga Kalniņa minēja vairākus iemeslus, kāpēc pašvaldība ir pret iekļaušanu lielajā novadā, – vispirms tās ir bažas, ka tiks atņemta iespēja lemt par savā teritorijā radīto finansējumu, zaudēta piederības sajūta, kā arī mazas cerības iegūt kaut vienu vietu jaunā novada domē. Alsungas vadība cīņu par savu novadu noskaņota turpināt.
