Vai vēl lielāks iztrūkums? 7
Uz jautājumu, vai “Vienotība” pati ir rēķinājusi, kādu iztrūkumu budžetā radītu šo papildu prasību izpilde un vai ar tām iztrūkums budžetā nekļūs vēl lielāks, Arvils Ašeradens atbild izvairīgi. Vien diplomātiski piemetina, ka viens no iemesliem, kāpēc vispār esot bijusi jāpārskata nodokļu politika, ir acīmredzami nepietiekams finansējums veselības aprūpei. “Pašlaik veselības aprūpes pakalpojumi lielākoties pieejami pietiekami turīgiem cilvēkiem, kuri var atļauties šos līdzmaksājumus teju 50% apmērā. Bet cilvēkiem ar maziem ienākumiem būtībā tie ir liegti,” saka viņš.
Kur papildus ņemt naudu veselības aprūpei? Uz šo jautājumu Saeimas deputāts un “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atbild, ka priekšlikumi esot jādod Finanšu ministrijai. Viens no iespējamiem risinājumiem esot veselības apdrošināšana.
Kā mazinās nevienlīdzību
Izjautāts, vai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu par trim procentpunktiem, lielāku diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, minimālās mēneša algas paaugstināšanu izdosies mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, Arvils Ašeradens atbild, ka ar šīm reformām to varētu samazināt vien daļēji.
Uz jautājumu, ko vēl vajadzētu, lai ienākumu nevienlīdzības plaisa saruktu jūtami, ekonomikas ministrs atkārtoti norāda uz nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpei. Pēc viņa teiktā, nevienlīdzības mazināšana gan ir tikai viens no nodokļu reformas mērķiem. Otru – ar nodokļu reformu veicināt ekonomikas izaugsmi “Vienotība” vienmēr esot atzinusi un atbalstījusi. Savukārt trešais nodokļu reformas mērķis – panākt, ka nodokļu ieņēmumi veidos trešdaļu no IKP, visticamāk, netikšot sasniegts.
Pirms šodien paredzētās valdības sēdes Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs publiski paziņojis, ka valdība sākotnēji labi iecerēto reformu jau paguvusi iedzīt strupceļā. Reformu, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, uzņēmumu ienākumu nodokļa palielināšanu un reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli pašvaldību vēlēšanu gaidās valdība apaudzējusi ar populistiskiem pasākumiem, kas varot satricināt finanšu sistēmas stabilitāti. Ar populistiskiem pasākumiem Latvijas Bankas vadītājs domājis minimālās algas celšanu un nodokļu atlaides pensijām un mazajām algām, kas nākamā gada valsts budžetā rada ap 460 miljonu eiro iztrūkumu, par ko bažīgi arī “Vienotības” pārstāvji valdībā un Saeimā
