Vija Beinarte
Vija Beinarte
Foto: Polina Viljuna, Andris Eglītis un publicitātes; Dinas Antumas-Jansones kolāža

Vija Beinerte: Gadsimta duelis, jauna sazvērestība, krāsu slepenā dzīve un vēl dažas ierosmes pārdomām, iedvesmai, priekam 0

“Cilvēkus, kas netic pūķu eksistencei, bieži vien apēd pūķi. No iekšienes.” Ursula le Gvina

Reklāma
Reklāma

Vasaras grāmata

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 100
RAKSTA REDAKTORS
“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 1
Lasīt citas ziņas
Foto: Publicitātes

Ienirt tekstā kā jūrā, ļaut, lai vārdu un domu straume nes tevi cauri laikam un apziņas dzīlēm uz noslēpumainu salu, kur nomods saplūst ar sapni, iztēle ar īstenību, bet atmiņas un priekšnojautas savijas pateicības un gaviļu dziesmā. Dzīve ir tas, ko atceramies, lai izstāstītu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maģiska proza, kas apbur, savaldzina un nelaiž vaļā. Jānsone, “Vasaras grāmata”. No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa. Lasāma un pārlasāma vai ik vasaru.

Lingvistiska drāma

Foto: Guna Zelmene

Laikā, kad aug augumā pamatots sabiedrības sašutums par to, ka Latvijā joprojām ir cilvēki, kas trīsdesmit neatkarības gados nav vīžojuši iemācīties valsts valodu, mani satrauc vēl kāds, ne mazāk svarīgs, jautājums: Kā tas nākas, ka neatkarības gados ir izaugusi latviešu paaudze, kam nav nekādas valodas izjūtas?

“Kas ir vairāk: zilie zirnekļi vai sarkanie?” “Saldējumi bija tik daudz, ka pietika visiem.” “Viņu neviens nespēj aizvietot!” “Līdz vēlākam!” – Tie ir vien daži no “gimalajiešu lāču” rūcieniem, ko īsā brīdī dzirdēju bērniem domātā televīzijas raidījumā.

Godājamie tulkotāji, redaktori, dublāžas režisori un aktieri! Pārlasiet, lūdzu, Endzelīna un Mīlenbaha “Latviešu valodas mācību” vai Bērziņas-Baltiņas “Latviešu valodas gramatiku”! Vai vismaz ieskatieties E-rakstos atrodamajā brošūriņā “Turi pa rokai, iemet aci”!

Jo pareizi būtu: “Kuru zirnekļu ir vairāk: zilo vai sarkano?” “Saldējuma bija tik daudz, ka pietika visiem.” “Viņš ir neaizstājams!” “Uz saredzēšanos!”

Savukārt jums, mīļie vecāki, sirsnīgi iesaku sekot tam, kādu valodu dzird un runā jūsu bērni! Jo valoda ir apziņas instruments, tā strukturē domāšanu.

Reklāma
Reklāma

Džezs Vecrīgā

Foto: Andris Eglītis

Turpinot tradīciju, arī šovasar Vecrīgā Mazās ģildes dārzā ik ceturtdienu no pulksten 17 līdz 18 skan džezs. Augustā tur muzicē Rinalds Maksimovs (sitaminsturmenti), Kārlis Auziņš (saksofons) un Tuomo Uusitalo (klavieres). Ieeja brīva.

Vai vēl viena sazvērestības teorija?

Foto: Publicitātes

Jauno talantu aģentūras īpašniece paredz spožu nākotni Rosijai, meitenītei, ko ir dzirdējusi dziedam. Viņa piedāvā Rosijas tēvam atvest meitu un tās brālīti Migelu uz provēm. Atlases telpā, kur sapulcējušies pretendenti, tēvs netiek ielaists. Pēc bērniem esot jāierodas septiņos vakarā. Taču septiņos vakarā studijā neviena nav. Un arī pašas studijas nav.

Tā sākas uz reāliem notikumiem balstīta spriedzes filma “Brīvības skaņa”, kas tika pabeigta 2018. gadā, piecus gadus nogulēja plauktā, bet šovasar piedzīvoja negaidītus panākumus: kopš pirmizrādes 4. jūlijā tās ieņēmumi jau pārsniedz 174 miljonus dolāru, kas filmai ar 14,5 miljonu budžetu ir neparasts sasniegums.

Kas tad filmā ir tāds, kā dēļ tās ceļš uz ekrāniem ir bijis tik ērkšķains?

Federālais aģents Tims Balārds cīnās ar bērnu pornogrāfijas un pedofīlijas plaši sazaroto tīklu. Izglābis no seksuālas verdzības elles mazu zēnu, vārdā Migelu, Balārds uzzina, ka viņa māsa joprojām atrodas gūstā. Tims nolemj pamest darbu Iekšzemes departamentā un doties uz Kolumbijas džungļiem, lai glābtu Rosiju.

Režisors Alehandro Monteverde šo filmu sāka veidot 2015. gadā. Līgums par tās izplatīšanu tika parakstīts ar “20th Century Fox”. Kad 2018. gadā darbs tika pabeigts, korporācija “Disney” bija nopirkusi “Fox”, un jaunā izklaides giganta vadība nolēma filmu neizplatīt. Arī “Netflix” un “Amazon” atteicās no piedāvājuma. Līdz beidzot šā gada martā filmas izplatīšanas tiesības nopirka “Angel Studio”. Nepilnas nedēļas laikā 6678 cilvēku ieguldīja kopumā 5 miljonus ASV dolāru, lai pēc iespējas daudzi varētu ieraudzīt un sadzirdēt “Brīvības skaņu”. Augusta sākumā kompānija “Angel Studio” atmaksāja ziedotājiem viņu naudu ar 20 procentu uzviju.

Vairāk par to, kāpēc Holivudas moguli nevēlējās, lai “Brīvības skaņa” nonāktu uz ekrāniem, bet CNN un citi kreiso liberāļu kontrolētie mediji filmas veidotājus jau ir nodēvējuši par panikas cēlājiem un sazvērestības teoriju izplatītājiem, var uzzināt, noskatoties Patrika Bet-Deivida šai filmai veltīto programmu. Pēc Bet-Deivida domām bērnu pornogrāfija un cilvēku tirdzniecība ir joma, kur nekāda iecietība nav pieļaujama.

Tima Balārda lomā Džeimss Kavizels. Latvijas kinoteātros filma skatāma no 18. augusta.

Krāsu slepenā dzīve

Foto: Publicitātes foto

Līdz 25. augustam izstāžu zālē “Dukuri”, kas ierīkota nesen atjaunotajā Raiskumkroga ēkā Cēsīs, Gaujas ielā 92, krāsu priekā dalās Alise Mediņa, Ilze Smildziņa, Pēteris Līdaka, Ieva Liepiņa, Kristīne Guršpone, Kristīne Kvitka, Sabīne Līva, Marta Jurjāne, Kurmis, Katrīna Vīnerte un Antra Ivdra. Neesmu vēl redzējusi, bet gribu gan!

Gadsimta duelis

Foto: Jānis Deinats

Sestdien, 26. augustā, Latgales vēstniecībā “Gors” notiks Jaunā Rīgas teātra izrāde “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis”. Lomās Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš. Režisors Alvis Hermanis. Esmu redzējusi, iesaku!

Video skatāms ŠEIT.

Flakonā notverts brīnums

Foto: Publicitātes

Tā smaržo bezrūpība un prieks – tas ir pirmais, ko nodomāju, kad manu plaukstas locītavu apskauj smalks smaržu mākonītis. Jasmīna un maijpuķīšu maigums mijas ar bergamoti, vērmeli un tikko nopļautas zāles dzirkstošo svaigumu, tad gaisā uzvirmo rožu un peoniju pavedīgā dvesma, ko ieskauj sandalkoka elegance un dūmainās gvajaka koka notis.

Parfimērs Paolo Terenci jau atkal ir flakonā notvēris brīnumu – zīmola “Tiziana Terenzi” aromāts “Il Piacere” valdzina kā noslēpumains dārzs, kur gribas ienirt un uzkavēties.

Saelpoties prieku

Foto: Andris Eglītis

Ja gribi gūt baudu, netērējot tam lielu naudu, dodies uz Pāvilostu! Dzidrs gaiss, pilns prieka un mundruma, pasakains skats, tīkama slodze ķermenim – to visu var izbaudīt, ejot gar jūru uz Ulmales un Sārantes pusi un beigās uzkāpjot Užavas bākā. Skaties, kur gribi – viss skaists.

Pa ceļam var iegriezties Jūrkalnes Vētru muzejā un iepazīties ar stāstu par kuģi, kas 1919. gadā uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības patvēruma vietu. Var doties uz Nīkrāci, kur krustojumā netālu no Ventas ir piemiņas zīme Oskara Kalpaka bataljonam, vai uz Nīcu, kur pie luterāņu baznīcas pirms pieciem gadiem atklāta stēla Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai.

Un vēl var vienkārši sēdēt jūras malā vai stāvkrasta galā un vērot, kā aizslīd mākoņi un gadalaiki. Galvenais – lai prieks un iedvesma, miers, saturs un jēga!

SAISTĪTIE RAKSTI