“Viņa tautas atmodu negaidīja, bet pati nesa.” Aicina uz sadziedāšanos ar Maiju Cālīti 0
Ceturtdien, 14. jūnijā, plkst. 17 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļā Līgo svētku ieskaņā notiks muzeja apmeklētāju sadziedāšanās ar dziesminieci un koklētāju Maiju Cālīti, LA.lv uzzināja muzejā.
“Maija Cālīte tautas atmodu nav gaidījusi, bet gan pati to nesusi – kā Lidijas Doroņinas-Lasmanes, Gunāra Astras, citu drosmīgu nacionālās pretestības kustības dalībnieku uzticama paziņa, cīņu un domu biedre. Kā tautasdziesmu izpildītāja. Allaž latviskās krāsās tērpta, ar kokli rokās viņa ceļo pa Latviju, katram satiktajam cilvēkam dodama kaut ko no latviešu varenās dziesmuvaras, no simtiem savā atmiņā glabātajām melodijām.” tā dziesminieci raksturo LNVM Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns.
Maija Cālīte dzimusi 1932. gadā Alūksnē. Viņas tēvs žurnālists Maksis Cālītis padomju okupācijas laikā tika notiesāts un izsūtīts no Latvijas, bet ģimenei bija vajadzīgs finansiāls atbalsts, tāpēc Maija uzsāka darba gaitas šūšanas cehā. Tomēr vēlme muzicēt ņēma virsroku, un viņa iemācījās spēlēt kokli Mazās Ģildes ansamblī “Teiksma”, kuru vadīja Tamāra Jansone (1927 –1972). Vēlāk dziesminiece apguvusi kokļu spēli profesionāli, absolvējot Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kokļu klasi.
Maija aktīvi darbojās Skolotāju namā Rīgā, kur aktrise Alma Ābele iesaistīja viņu Raiņa uzvedumā “Saules gadi”, mudinot arī dziedāt, ne tikai spēlēt kokli. Ilgus gadus viņa muzicējusi kopā ar vijolnieci Irēnu Pabērzu, sadarbojusies arī ar Valmieras skolotāju, tautasdziesmu vācēju, komponistu Artūru Salaku.
Iepriekš minētās ir tikai dažas epizodes no dziesminieces mūža, kurā līdzās “negaisiem” piedzīvoti interesanti pavērsieni, sastapti “gaismas” cilvēki. 1999. gadā Maijai Cālītei piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīme.
Sarīkojumā Maija Cālīte dalīsies pārdomās gan par Trešo atmodu, gan latviskajām vērtībām, kas mums jāsargā un jāsaglabā un, protams, dziedās un aicinās dziedāt arī klātesošos.
Ieeja bez maksas.
