“Viņš gribēja tur pastrādāt tikai trīs mēnešus..” Ko 30 000 taizemiešu darīja Izraēlā, kad tai uzbruka “Hamās”? 30
“Hamās” uzbrukumā Izraēlai tika nogalināti vai nolaupīti daudzi ārzemnieki. Īpaši liels skaits no tiem bija Taizemes viesstrādnieki. Ķīlnieku ģimenes, protams, ir izmisuma pilnas. “Es tikai vēlos, lai mans dēls droši atgriežas Taizemē. Tā ir mana vienīgā cerība,” saka Nataporna Onkeva māte. Viņš ir viens no “Hamās” taizemiešu ķīlniekiem. Nataporns Onkevs strādāja fermā, kad tika nolaupīts 7. oktobrī.
Tādi kā Onkevs ir viena no lielākajām ārvalstu strādnieku grupām Izraēlā. Daži strādā par medmāsām, bet lielākā daļa strādā lauksaimniecībā, vāc augļus un audzē dārzeņus,
par to raksta tageschau.de. Taizemes strādnieki ir būtiska Izraēlas darbaspēka daļa, vairāk nekā 30 000 taizemiešu ir nodarbināti dažādās nozarēs, tostarp Izraēlas lauksaimniecībā, celtniecībā un veselības aprūpē.
Gazas joslas apkārtne tiek uzskatīta par Izraēlas sakņu dārzu. Agrāk tur strādāja daudz palestīniešu, taču nu šiem darbiem palestīniešiem ir maz atļauju.
Šo vietu aizpildījis viesstrādnieku darbaspēks no Taizemes, jo viņi šeit var nopelnīt daudz vairāk naudas nekā savā dzimtenē.
Izraēlā šobrīd steidzami nepieciešami ražas novākšanas strādnieki,
tiem ir iespēja labi nopelnīt, tāpēc daudzi taizemieši arī pat pēc terorakta nevēlas pamest Izraēlu: vēlme nopelnīt daudz naudas ir pārāk spēcīga –
par māju, par izglītību bērniem, lai nomaksātu parādus, atgriežoties Taizemē.
Izraēla arī piedāvā kompensācijas, kas būtībā ir bīstamības pabalsts, tam budžetā bija paredzēti pieci miljoni dolāru.
Ražas novācēji ir nepieciešami tagad un tūlīt – ja neviens nesavāks augļus un dārzeņus no laukiem, pārtikas apgādes drošība vairs netiek garantēta.
Nataporna Onkeva mamma ar bailēm sirdī atzīst: “Es viņam teicu, ka šī valsts ir bīstama. Vai tiešām esi pārliecināts, ka vēlies doties tur, kur vienmēr valda konflikts?”, sacītajam piekrīt vīrieša tēvs. “Bet tas viņam nebija svarīgi. Viņš nolēma to darīt un ar Darba ministrijas starpniecību tika nosūtīts uz Izraēlu.”
Lai gan Onkeva vecāki joprojām cer uz dēla atgriešanos, kāda cita puiša, Kraboana Panza-Arda vecākiem ir skumja pārliecība – viņu dēls ir “Hamās” uzbrukumā gājis bojā.
“Viņš vēlējās Izraēlā strādāt tikai trīs mēnešus. Viņš jau bija stāstījis, ka netālu no viņa banānu plantācijas notika sprādzieni, bet tad atkal bija atkal miers.” Panzas-Arda tēvs un māte meklē mierinājumu savā templī un cer, ka valdība pēc iespējas ātrāk repatriēs viņu dēla līķi.
“Uzbrukums bija ļoti brutāls,” tā ziņo Taizemes mediji, detalizēti rakstot par upuru pārvietošanu un arī par izdzīvojušo atgriešanos.
Taizemē ar valdības nodrošinātajām lidmašīnām atpakaļ ir ieradušies 6500 strādnieku.
Viens no pirmajiem bija Katčakorns: viņš 7.oktobrī izbēga no “Hamās” vardarbības, gūstot ievainojumu ceļgalā: “Viens no maniem draugiem tika ievainots vaigā. Četri no mums tika ievainoti. Es nedomāju, ka nodzīvošu šo dienu, jo uzbrukums bija ļoti brutāls. Šāvieni lija uz mums kā lietus.”
Taizemes premjerministre Sreta Tavisina solījusi uzlabot darba apstākļus Taizemē, lai viņas tautieši vairs nepamestu savu zemi, labāka darba meklējumos.
Taizemes delegācija ved tagad pārrunas arī ar “Hamās” pārstāvjiem. Taizeme ved sarunas visos virzienos, tostarp ar Ēģipti, Jordāniju, Malaiziju un Irānu.
Delegācija devās uz turieni, lai runātu ar “Hamās” pārstāvjiem – viņi esot gatavi atbrīvot Taizemes ķīlniekus pēc kampaņas beigām.
Delegācijas sastāvā ir musulmaņi-taizemieši, jo daudzi musulmaņi dzīvo šīs valsts dienvidos.
Nolaupītā Nataporna Onkeva mātei ir vienalga, kurš ar ko un kā risina sarunas: “Es tikai gribu pateikt valdībai: palīdziet manam dēlam, es gribu, lai viņš tiktu atbrīvots. Palīdziet ķīlniekiem pēc iespējas ātrāk, tas arī viss!”
