“Viņš kļuvis par ķīlnieku!” Putins zaudē karu un saasina spriedzi, vēsta “The Telegraph” 48
Kremļa vadītājs ir kļuvis par savas stratēģijas ķīlnieku, taču, nonākot bezcerīgā situācijā, viņš liek visas kārtis uz agresijas paplašināšanu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nonācis vienā no savas valdīšanas neaizsargātākajām pozīcijām. Ilgstošais ekonomiskais karš Krieviju ietekmē daudz spēcīgāk, nekā tā spēj panākt progresu frontes līnijās, un Krievija faktiski zaudē pašreizējo karu pret Ukrainu, ziņo The Telegraph.
Vasaras ofensīva, ko Kremlis pasludināja par pagrieziena punktu, beidzās ar neveiksmi. Rietumu analītiķi lēš, ka Krievija katru dienu zaudēja aptuveni 800 karavīru, negūstot nevienu stratēģisku panākumu.
Šajā rakstā bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks uzsver, ka Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumi nedod taustāmus rezultātus. Tikmēr Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrūk dziļi aiz ienaidnieka līnijām, paralizējot Krievijas kritisko infrastruktūru.
Tādējādi virkne precīzu triecienu naftas pārstrādes rūpnīcām izslēdza gandrīz 40% no enerģētikas sektora galvenās jaudas. Jaunākais skaļākais trieciens skāra Antipinskas naftas pārstrādes rūpnīcu Rietumsibīrijā, vairāk nekā divus tūkstošus kilometru no frontes līnijas.
Krievija nespēj aizsargāt savus stratēģiskos aktīvus. Tas bija šoks ne tikai Krievijas iedzīvotājiem, bet arī daļai starptautiskās sabiedrības, kas bija nenovērtējusi Ukrainas bezpilota lidaparātu darbības rādiusu un precizitāti. Naftas ieguves objektu iznīcināšana ir izraisījusi iekšzemes degvielas krīzi: divdesmit Krievijas reģionos ir ieviesta degvielas normēšana, un degvielas uzpildes stacijas ierobežo benzīna pārdošanu līdz 30 litriem.
Lai kompensētu trūkumu, Kremlis ir spiests importēt degvielu no Ķīnas, Korejas un Baltkrievijas. Naftas rūpniecība kādreiz bija Krievijas galvenais ārvalstu valūtas ienākumu avots. Šodien tā atrodas dziļā krīzē: ražošana ir samazinājusies līdz 9 miljoniem barelu dienā, un eksporta ieņēmumi ir samazinājušies līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā.
Analītiķu prognozes liecina par turpmāku samazinājumu līdz 7,5 miljoniem barelu dienā. Putina režīmam tas ir trieciens budžetam un palielināta finansiālā nestabilitāte. Izmisīgi mēģinot aizbāzt robu valsts kasē, varas iestādes apsprot “parazītisma nodokļa” ieviešanu un banku piespiešanu aizdot līdzekļus aizsardzības nozarei, kas tikai paātrina gaidāmo fiskālo krīzi.
Spiediens ir saistīts ar pieaugošu militārās eskalācijas risku. Analītiķi baidās, ka, nonākot strupceļā, Putins varētu mēģināt paplašināt karu, lai mainītu situāciju. Iespējamie mērķi ir Moldova, Suvalku šaurums vai Narva Igaunijā, kur Kremlis varētu izmantot “krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzības” jautājumu kā ieganstu agresijai.
Situāciju sarežģī pieaugošā sadarbība starp Krieviju un Ķīnu. Eksperti uzskata, ka Pekina ir ieinteresēta paturēt Maskavu iesaistītu karā. Tas neļauj ASV koncentrēties uz Āziju.
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji iepriekš paziņoja, ka Ķīnai nav nodoma vājināt savu atbalstu Krievijai. Andrejs Zagorodņuks notiekošo salīdzina ar 19. gadsimta Krimas karu, kad Krievija kapitulēja nevis kaujas lauka sakāves, bet gan ekonomiskā izsīkuma dēļ. Pēc viņa teiktā, Putins ir nonācis savas stratēģijas slazdā: “Viņam laiks iet. Un tieši šī atpakaļskaitīšana padara pašreizējo brīdi par bīstamāko Eiropai pēdējo desmitgažu laikā. ”
