“Analītiķi kasa “ķirbjus”, ko tad nu varētu tur iedot!” Krievijas diktators nolēmis spēlēt uz “visu banku”; gatavošanās ir acīmredzama 0
Krievijas pašreizējie uzbrukumi Ukrainai ir pastiprinājušies jau vismaz divas nedēlas, un tie ir vērsti uz diviem galvenajiem mērķiem: “Pirmais ir maksimāli nodarīt postījumus Ukrainas militārās rūpniecības kompleksiem, galvenokārt ar dronu un raķešu triecieniem, un otrs – Ukrainas iedzīvotāju demoralizēšana.”
Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, TV24 raidījumā norāda, ka Putins, šķiet, ir nolēmis “spēlēt uz visu banku”, gatavojas izšķirošai cīņai, pastiprinot ofensīvu, lai gan cerētā vasaras kampaņa īsti nav devusi gaidītos rezultātus.
Krievijas uzbrukumi koncentrējas uz militārajiem objektiem, taču civiliedzīvotāju ciešanas ir apzināts mērķis, lai vājinātu Ukrainas pretestību. Slaidiņš brīdina, ka Putins varētu “gandrīz droši pielietot visu, kas viņam ir”, lai sasniegtu savus mērķus, tostarp turpinot intensīvus raķešu uzbrukumus.
ASV prezidenta Donalda Trampa pagājušajās nedēļas paziņojums, ka pirmdien nāks klajā ar nozīmīgu paziņojumu par Krieviju vērtējams skeptiski: “Nevar izslēgt, ka šis paziņojums būs kārtējais mēģinājums ietekmēt Putina pilnvērtīgu miera procesu, taču Kremļa cara uzskatā Trampa biedēšanas centieni ir zaudējuši spēku.”
Ukrainai primāri ir svarīgas ieroču piegādes, un Slaidiņš uzsver, ka “galvenais ir piegādes, to apjoms un kas par to maksās”. Viņš norāda, ka ASV rīcībā ir plašs ieroču klāsts, kas varētu stiprināt Ukrainas aizsardzību, taču nav skaidrs, vai un kādi ieroči tiks piegādāti.
“Analītiķi tur kasa ķirbjus un domā, ko Tramps varētu dot – ieroču kaste amerikāņiem ir ļoti liela,” saka majors, uzsverot, ka konkrēts lēmums par ieroču sistēmām joprojām ir neskaidrs: “tā ieroču kaste amerikāņiem ir ļoti liela”.
Slaidiņš norāda, ka galvenais jautājums ir atbalsta apjoms un spiediens uz Krieviju: “Būtiskākais ir, cik liela mēroga būs šis atbalsts un spiediens uz Krieviju, jo tas nosaka kara beigu laiku.”
Viņš uzsver, ka Trampa lēmumi ir neparedzami un bieži vadīti pēc “viņa paša loģikas”, kas reti balstās uz cēloņu-seku attiecībām. Kā piemēru viņš min Trampa attieksmi pret Irānas kodolprogrammu, kas ir viens no retajiem gadījumiem, kad viņa rīcība bijusi konsekventa, taču attiecībā uz Ukrainu lēmumi šķiet spontāni.
Kamēr Krievija turpina uzbrukumus un Ukraina gaida konkrētu atbalstu, Slaidiņš secina, ka Trampa paziņojuma ietekme būs atkarīga no tā, vai tas pārvērtīsies reālās ieroču piegādēs un stingrākā spiedienā uz Krieviju. Bez skaidra plāna un finansējuma Ukraina var saskarties ar grūtībām, īpaši gaidāmajā ziemas periodā.
